Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. februāris, 2012
Drukāt

Krievijas Ārlietu ministrija pieprasa Latvijas paskaidrojumu

gerbonis

Aizvadītā referenduma rezultāti neatspoguļo patieso Latvijas iedzīvotāju nostāju, ar šādu paziņojumu svētdien, 19.februārī, nākusi klajā Krievijas Ārlietu ministrija.

“Referenduma iznākums ir tālu no tā, lai pilnībā atspoguļotu noskaņojumu valstī, jo 319 000 nepilsoņu bija liegts izteikt savu viedokli, lai gan daudzi no viņiem ir dzimuši Latvijā vai dzīvojuši tur ilgu laiku,” teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā. “Cerams, ka Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju balss Latvijā tiks sadzirdēta valdībā un starptautiskajās organizācijās, kas nodarbojas ar to, lai tiktu ievērotas vispārpieņemtās nacionālo minoritāšu likumīgās tiesības.”

Kā skaidroja ministrijas oficiālais pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs, referenduma norises fakts vien jau apliecina problēmas nopietnību. “Augstā aktivitāte no to Latvijas pilsoņu puses, kuri par savu dzimto valodu uzskata krievu valodu, apliecina viņu neapmierinātību ar [Latvijā izraudzīto] kursu veidot monoetnisku sabiedrību,” viņš piebilda.

Vienlaikus Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis pauda izbrīnu, ka Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija Krievijas Sabiedriskās palātas delegācijai nav piešķīrusi referenduma novērotāju statusu. “Mēs pieprasām Latvijas varasiestāžu paskaidrojumu. Uzskatām, ka Rīga ignorējusi savas starptautiskās saistības,” uzsvēra Lukaševičs.

Latvijas Ārlietu ministrija uzskata, ka Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā izteiktie pārmetumi ir nepamatoti. “Izskatās, ka Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija ir aizmirsusi, ko pirms referenduma tika teicis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs: ka šis referendums ir Latvijas valsts un tās pilsoņu iekšējā lieta,” aģentūrai LETA skaidroja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis. “No malas nevienam tajā nebūtu jāiejaucas, un Krievijas Ārlietu ministrija jau nebūs tā, kurai jātulko Latvijas pilsoņu pārliecinoši izteiktais viedoklis.”

“Nav noslēpums, ka Latvijas pilsonība ir pieejama un iegūstama jebkuram Latvijas nepilsonim, ja viņš pats to vēlas. Turklāt Latvijas valsts ir pastāvīgi aicinājusi nepilsoņus izmantot šīs tiesības naturalizēties,” piebilda Sīlis.

 

Jau ziņots, ka, saskaitot balsis visos 1035 vēlēšanu iecirkņos, pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+