Pasaulē
Citur

Krievijas cilvēki karu ir atēdušies. Saruna ar telekanāla ­”Doždj” raidījuma ­vadītāju 0


Mihails Fišmans
Mihails Fišmans
Foto: Valdis Kauliņš

Viens no zinošākajiem Krievijas varas pulsa pazinējiem – telekanāla ­”Doždj” programmas ­”Un tā tālāk” vadītājs ­MIHAILS FIŠMANS – uzskata, ka Krievijas sabiedrībā joprojām ir augsts “Staļina indekss”, ko var attiecināt uz sabiedrības atbalstu stingrai valsts varai. Kādas sekas tam var būt?

 

Jūs izteicāties, ka Krievijas sabiedrības stāvokli var mērīt pēc tās attiek­smes pret Staļinu. Paskaidrojiet šo domu!

M. Fišmans: Krievijā ir spēcīgu, stingru līderu “olimps”, uz kuru atsaucas arī Putins. Tas iemieso laikus, kad Krieviju vadīja stingra, spēcīga roka, bez liekām jūtām. Staļins ir pirmais šajā “olimpā”. Putins savas prezidentūras sākumā par Staļinu tā nerunāja kā tagad, kaut arī atjaunoja viņa laikā tapušo himnu. Atsaukties uz Staļinu viņš sāka ap 2010. gadu. Vienkāršākais rādītājs šajā ziņā ir attieksme pret Molotova–Ribentropa paktu. Dmitrijs Medvedevs, būdams prezidents, nosodīja paktu kā kriminālu darījumu starp Staļina valdību un Hitleru. Pēc diviem gadiem prezidenta amatā atgriezās Putins, kurš jau uzsvēra, ka pakta noslēgšana bijusi kara nepieciešamība. Jāsaprot, ka Krievijas sabiedrībā runa nav par reālo Staļinu, tas ir simbols. Jo spēcīgāks visu nospiedošas, autoritāras varas koncepts, jo labāk sabiedrība attiecas pret Staļinu. Cilvēki sabiedriskās domas aptaujās atbild, ka viņiem patīk Staļins. Tas ir kā “Big Mac” indekss, tomēr attiecas uz ideju par varas visspēcību. Par nožēlu, pašlaik Staļina indekss Krievijā ir augsts.

 

Kā šie priekšstati projicējas uz attiecībām, piemēram, ar Baltijas valstīm un Krievijas iedzīvotāju attieksmi?

Ja jūs prasīsiet ikdienišķu jautājumu Maskavā vai Jekaterinburgā, saņemsiet normālu, ar politiku nepielādētu atbildi. Bet, ja cilvēks sapratīs, ka jautājums ir politisks, sāks darboties receptori, kas nosaka atbilžu formulēšanu uz politiskiem jautājumiem. Tad teiks, ka Baltijas valstis ir NATO priekšpostenis Eiropā, jautās, kāpēc viņu tanki stāv pie mūsu robežas.

Vidēji statistiskais Krievijas iedzīvotājs izmantos klišeju kopumu par politiku, ko translē televīzija.

 

Krievijas valsts televīzijas raidījumos liela uzmanība veltīta ārpolitikai. Kā jūs profesionāli domājat par Krievijas valsts televīzijas darbinieku Vladimira Solovjova un Dmitrija Kiseļeva darbību?

Viņi ir no propagandistu un aģitatoru sugas, kuri rīkojas bez sirdsapziņas. Diskusijas televīzijā par ārpolitiku domātas, lai atrautu uzmanību no nopietnām problēmām mūsu valstī un izliktos, ka to nav. Bet tās pastāv, redzams piemērs ir pensiju reforma.

 

Bet kāpēc Krievijā pensijas vecuma paaugstināšana ir problēma? Piemēram, rietumvalstīs ir cilvēki, kas pat priecājas par to, jo varēs ilgāk palikt darba tirgū.

Krievijā pensiju reformu nepieņem. Mums ir vēsturiska uztvere, ka valsts iedzīvotājiem ir parādā, ka tā vienkārši ir parādā. Un tad valsts maina sociālo līgumu ar sabiedrību. Varam vēl ilgi spriest, kāpēc šāds līgums pastāv, kādi ir pienākumi pret sabiedrību. Tomēr galvenais, ko cilvēki sagaida no valsts, ir, lai tā maksātu naudu.

 

Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs savulaik pretlikumīgi anektētajā Krimā pensionāriem teica “Naudas nav”…

… Bet jūs turieties! Prognozē, ka, pastāvot pašreizējam pensionēšanās vecumam, valstij būs lielas ekonomiskās problēmas. Tādēļ Putins šo reformu vilcināja līdz pēdējam un izziņoja, kad valsts ekonomika jau atrodas bezdibeņa malā. Iepriekš, 90. gadu beigās un vēlāk, Putins uzsvēra, ka nekad nepaaugstinās pensionēšanās vecumu.

 

Ko par varas noskaņojumu vēstī Krievijas Nacionālās gvardes komandiera Viktora Zolotova aicinājums opozicionāram Aleksejam Navaļnijam uz dueli?

Tas ir īpašs gadījums, kad opozicionāru izsauc uz dueli. Zolotovs jūtas personiski apvainots un vēlas panākt apmierinājumu, taču nesaprot, kā no malas izskatās šāds solis. Viņš, kā man gribas domāt, uzskata, ka šāds aicinājums liecina par cieņu. No malas Zolotova solis izskatās kā pilnīgs murgs – tas parāda, kādā kūniņā cilvēki no Kremļa aprindām dzīvo.

 

Kādi ir pašreizējie rezultāti Krievijā notiekošajai episkajai cīņai starp ledusskapi un televizoru?

Ledusskapis sāk pamazām uzvarēt. Pazīmes – iedzīvotāju neapmierinātība ar pensiju reformu, Putina reitinga kritums, valdošā partija “Vienotā Krievija” sāk zaudēt dažādās vēlēšanās.

Putins pensiju reformas dēļ teica runu, bet viņa reitings tādēļ nepieauga. Reitinga kritums ir pazīme, ka cilvēki sāk vairāk domāt par to, kas reāli notiek viņu dzīvē – kāpēc krītas alga? Un tas notiek, jo iedzīvotāju pirktspēja arī ir kritusies. Tagad populārāki ir lētāki galamērķi kā Turcija un Ēģipte.

 

Kādu Krievijā iedomājas sadzīvošanu ar Rietumiem?

Cilvēki vairs nevēlas karot, to parāda sabiedriskās domas aptaujas. Pēc Sīrijas eiforija ir beigusies, jo cilvēki karu ir atēdušies. Sabiedrības noskaņojumu ietekmē Putina mēģinājumi sadraudzēties ar Trampu. Aizvien vairāk cilvēku Krievijā uzsver, ka mums ar Rietumiem nepieciešama partnerība, un vēlas vismaz savstarpēji sadarboties.

LA.lv