Latvijā
"Latvijas Avīze" atmasko

Krievijas dezinformācijas apskats: Latvijas nākamais prezidents – “vācu ieliktenis ar migranta kompleksiem”4

Ekrānuzņēmums no rubaltic.ru

Jau iepriekš varēja paredzēt, ka Kremlim lojālie krievvalodīgie mediji nebūs priecīgi par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša Egila Levita ievēlēšanu Latvijas Valsts prezidenta postenī un centīsies par Levitu runāt pēc iespējas nievājošākā tonī.

Kā zināms, Levita kungs 29. maijā ievēlēts, amatā stāsies 8. jūlijā. Lai gan par intensīvu propagandas kampaņu vēl runāt nevar, nosacīta “iezīmēšana” jau notiek. Piemēram, tiek uzsvērtas viņa ebreju saknes, apspēlēta viņa agrākā dubultpilsonība (Levitam bija kā Latvijas, tā Vācijas pilsonība).

Vietne “rubaltic.ru”, piemēram, apgalvo, ka Levita kandidatūru esot virzījuši “labējie radikāļi”: “Tieši šim cilvēkam Latvijas krievi var būt pateicīgi par apkaunojošo nepilsoņu institūtu, kura dēļ trešdaļa valsts pastāvīgo iedzīvotāju palika bez pilsonības, tika ierobežota savās tiesībās un Latvijā kļuva par neko.”

Šī vietne viņu zākā par “vācu juristu ar migranta kompleksiem”: “Egils Levits ir devis ne mazu ieguldījumu latviešu nacionālisma juridiskajā noformēšanā, par ko arī saņēmis balvā četrus gadus bezrūpīgas prezidenta dzīves.”

“Pilsonības atņemšanu” padomju laikā Latvijā ieceļojušajiem krievvalodīgajiem topošajam Latvijas valsts vadītājam pārmet arī citi Krievijas interneta ziņu resursi, kamēr krievu šovinisma garā vēstošā vietne “news-front.info” atklājusi: “Latvijas prezidenta amatu ieņēmis vācu ieliktenis. Pateicoties tam, valsts arī turpmāk saglabās savu Rietumeiropas kolonijas statusu.”

“Tanki” traucējot dzemdēt

Levita ievēlēšana nereti tiek aplūkota kontekstā ar diskusiju par Pārdaugavas pieminekļa “atbrīvotājiem” tālāko likteni, kam Krievijas un krievvalodīgie mediji cītīgi seko.

Tiesa, parasti tiek atzīmēts, ka jaunais Latvijas Valsts prezidents ir pret pieminekļa nojaukšanu. Nedēļas laikraksta “Rossijskije vesti” galvenais redaktors, bijušais Krievijas Federācijas vēstniecības darbinieks Rīgā (tika izraidīts par spiegošanu) Dmitrijs Jermolajevs pazīstamajā propagandas vietnē “Sputņik” šajā sakarā paudis viedokli, ka pieminekļa nojaukšana nozīmēšot Latvijas–Krievijas starpvalstu līguma pārkāpumu.

Tādā gadījumā Krievija, “nepieciešamības gadījumā izmantojot Latvijas radīto precedentu, var atmest visus [divpusējos] līgumus, ieskaitot Latvijas kā neatkarīgas valsts atzīšanu”.

Krievijas mediji turpina atražot iedzīvotāju skaita samazināšanās faktā balstīto dežurējošo propagandas tēzi, ka Baltija ir nolemta, jo “izmirst”, “iet” bojā, iedzīvotājiem to masveidā pametot.

Turklāt drīzumā esot gaidāma jauna ekonomiskā krīze, un tad baltiešiem vispār būšot beigas. Šādas ievirzes, bet satura ziņā haotisku un neloģisku sižetu jūnija vidū bija sagatavojis telekanāls NTV, kura korespondents par katru cenu centās pierādīt, ka Latvijā sievietes nevēloties dzemdēt, jo baidoties par savu bērnu nākotni, jo valdošie iedzīvotājus baidot ar “krievu tankiem” un “krievu briesmām”.

Vēl apokaliptiskāku stāstu par to pašu tematu sagatavojusi jau iepriekšminētā vietne “rubaltic.ru”.

Tā zem virsraksta “Rekordlielās izmiršanas dēļ Baltiju gaida katastrofa” piedāvā šādu scenāriju: “Dzimšanas statistika, noskaņošanās uz emigrāciju un pati emigrācija Baltijai nav diagnoze. Tas ir spriedums. Valstis, kurās negrib dzīvot un radīt bērnus, perspektīvā jau ir mirušas: ekonomiskā krīze var paātrināt to miršanu, taču apturēt to jau vairs nav iespējams.” Īsāk sakot, “demogrāfiskā katastrofa” Baltiju piemeklējot tādēļ, ka baltiešu valdības nevēloties atzīt, ka viņu valstis “attīstās nepareizi” – lasi, “negrib” draudzēties ar Krieviju.

Baltijas eksistences jēga

Ekrānuzņēmums no Sputnik

Krievijas propagandas izplatītās tēzes par dzim­stības rādītāju mazināšanos Latvijā, tāpat Lietuvā un mēģinājumi to kaut kā saistīt ar politiku pilnībā saskan ar vēl vienu jau gadiem vērojamu tendenci – apsūdzēt baltiešus un arī Austrumeiropas valstis, īpaši Poliju, rusofobijā.

Saistītie raksti

Savu artavu te nesen ielicis arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš intervijā kādam Bulgārijas izdevumam maija beigās paudis: “Diemžēl kopējās Eiropas mājas labklājība un stabilitāte šodien ir atkarīga no nelielas, taču ārkārtīgi agresīvas un pēc būtības no Vašingtonas vadītas rusofobu grupas Eiropas Savienības iekšienē.” Šī grupa “nebeidz pretkrievisku propagandas kampaņu, mēģina demonizēt Krieviju, parādīt mūsu valsti kā galveno draudu Eiropas drošībai”. Viens no nejaukās grupiņas sliktajiem darbiem, bez šaubām, ir regulāra ES ekonomisko sankciju pagarināšana pret Krieviju. Sankciju dēļ “Eiropas bizness turpina ciest daudzu miljardu lielus zaudējumus”.

Lavrova intervijas saturu plaši pārpublicēja un atreferēja Krievijas masu informācijas līdzekļi. Un, lai gan Krievijas ārlietu ministrs nevienu valsti vārdā nenosauca, visiem tāpat bija skaidrs, par ko ir runa. Krievijas Humanitāri politisko pētījumu starptautiskā institūta pārstāvis Vladimirs Bruters vietnei “Sputņik” Lavrova vārdus komentējis šādi: “Baltijas valstis regulāri īsteno rusofobisku politiku, lai pārliecinātu Eiropu, ka ir vajadzīgas kā kaut kāda aizsargbarjera pret Maskavas ietekmes izplatīšanos.” Runas par Krievijas draudiem esot Baltijas valstu “pastāvēšanas jēga”.

LA.lv
SK
Skaties.lv
Latvijā
Baldonē atrod mucas ar aizdomīgu vielu. Teritorija norobežota
3 stundas
MA
Māris Antonevičs
Latvijā
Māris Antonevičs: Priekšnieks aizmirsis solījumu? Versijas par JKP reakciju
4 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Arī pēc video policijas šefs nevar pateikt vainīgo gājēja notriekšanā
4 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Latvijā
Viens vedējs, lielāka cena. Maksa par atkritumu izvešanu var celties
26 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Vides dienests sniedz paziņojumu par Baldonē atrastajām mucām
1 stunda
LA
LA.LV
Sports
Kā var tā neveikties? Ontužāns savā debijā slavenajā “Bayern” guvis smagu traumu 1
1 stunda
MA
Māris Antonevičs
Latvijā
Māris Antonevičs: Priekšnieks aizmirsis solījumu? Versijas par JKP reakciju
4 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VARAM atklās pašvaldību reformas zvanu centru
2 stundas