Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. augusts, 2014
Drukāt

Krievijas embargo lielākas problēmas radīs Lietuvai, uzskata “The Economist” (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Maskavas noteiktās sankcijas Lietuvai radīs lielākas problēmas nekā Polijai, Latvijai vai citām valstīm, jo Lietuvas uzņēmējdarbības dzinējspēks ir eksports uz Krieviju, – šādu viedokli telekanālam “Info TV” paudis izdevuma “The Economist” starptautiskās nodaļas redaktors Edvards Lūkass.

“Ceru, ka Rietumi izmantots situāciju un aktīvāk pirks Lietuvas produkciju. Esmu ilgus gadus aicinājis cilvēkus nepirkt Krievijas ražojumus, jo šai valstī bizness saistīts ar kriminālu režīmu. Vienmēr pastāvējusi iespēja, ka attiecības ar Krieviju pasliktināsies. Tādēļ vienmēr mudinu valstis diversificēt savu eksportu un nenovirzīt to tikai uz Krieviju. Ceru, ka valstis, ko skārušas sankcijas, izmantos šo labo izdevību mainīt savas ekonomikas profilu,” viņš sacījis.

Vaicāts, vai Krievijas sankcijas varētu sašķelt Eiropu, ja, piemēram, Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs par iespējamo ekonomikas krīzi ir gatavs pieprasīt kompensāciju no Eiropas Savienības (ES), eksperts atbildējis, ka katram biznesam pašam jāizvērtē savi riski.

“Būtu netaisnīgi aplikt ar nodokļiem citus uzņēmumus, lai kompensētu to uzņēmumu zaudējumus, kuri vieglas peļņas dēļ sadarbojušies ar Krieviju. Iespējams īslaicīgi grozīt regulējumu, bet vispār Eiropai vajadzētu vairīties no Krievijas tirgus, pēc iespējas samazināt savu atkarību no tā. Tas ir sarežģīti, bet Eiropai šī mācība jāņem vērā,” viņš uzsvēris.

Kā norādījis Lūkass, patiesībā aukstais karš Rietumu attiecībās ar Krieviju nekad nav īsti beidzies un situācija īpaši pasliktinājusies pēdējos gados, pēc Vladimira Putina atgriešanās prezidenta amatā, kad Krievija, liekot lietā enerģētikas sviras, naudu un propagandas kampaņu, centusies nostiprināt savu ietekmi kaimiņvalstīs.

Viņš prognozējis, ka situācija Krievijā tikai pasliktināsies. “Putins pats sevi dzen stūrī. Viņš cenšas demonizēt Ukrainu un Rietumus, veidot pārliecību, ka Ukrainā valda fašisti, kas slepkavo bērnus un pastrādā citus nežēlīgus noziegumus. Tā nav tiesa, bet Krievijas cilvēki šiem meliem tic. Putinam būs grūti atkāpties, beidzoties Ukrainas krīzei. Viņš var ķerties pie netīriem darbiņiem Moldovā vai pat Baltijas valstīs, censties izdarīt ekonomisku spiedienu uz Ukrainu,” izteicies apskatnieks.

Viņš visai skeptiski vērtējis iespēju, ka pēdējā laika notikumi, tostarp Malaizijas lidmašīnas katastrofa, varētu iezīmēt būtisku pavērsiena punktu Eiropas izpratnē par Krieviju.

“Šie notikumi nepamodinās Eiropu, lai tā līdz galam saprastu, ar ko tai darīšana. Laba ziņa ir tā, ka Ukrainas spēkiem izdodas ņemt virsroku pār kaujiniekiem, taču Ukraina saskaras ar citām problēmām. Valstī ir ekonomiskā krīze, tai no jauna jāatdzīvina sava politika, (..) ,bet Rietumiem jāpalīdz Ukrainai pārvarēt šīs problēmas. Tomēr neesmu drošs, vai Brisele tam ir gatava. Šaubos arī, vai NATO saprot, ka drošības situācija Baltijas valstīs mainījusies un tām radušies nopietni draudi. Nezinu, vai Eiropas Komisijā ir līderi, kas spēj pārvarēt šīs problēmas. Esmu vīlies arī Amerikas attieksmē pret notikumiem Ukrainā. Nedomāju, ka Baraks Obama grib iesaistīties Eiropas drošības problēmu risināšanā,” spriedis Lūkass.

Pēc viņa teiktā, Krievija jau Dienvidosetijā un Abhāzijā ļoti labi apguvusi “miera uzturēšanas” taktiku un nevajadzētu ļaut tai to turpināt, bet tas ir sarežģīts uzdevums un pārbaudījums Eiropas izlēmībai.

“The Economist” redaktors prognozējis, ka Putins turpinās agresijas un represiju politiku, un arī viņam pietuvinātās amatpersonas ir ieinteresētas, lai situācija Rietumos pasliktinātos. Pat ja Putins tiktu nostumts malā par nepietiekami aktīvu rīcību Ukrainā, Krieviju gaida bēdīga nākotne, izolācija un nestabilitāte, viņš izteicies.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. tad nu baigais atklājums

Draugiem Facebook Twitter Google+