Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. jūnijs, 2015
Drukāt

Spānijas prokuratūra apstiprina saikni starp mafiju un Krievijas amatpersonām (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Tiesnesis Roberts Ovens paredzējis paziņot oficiālo spriedumu Ļitviņenko lietā šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Spānijas prokuratūra beigusi izmeklēšanu tā dēvētās Tambovas organizētās noziedzības grupējuma lietā, apkopojot 2008. gadā Spānijā aizturēto bandas vadoņu Genadija Petrova, Aleksandra Mališeva un 19 bandas dalībnieku liecības. Tambovas nosaukums gan ir maldinošs, jo grupējums darbojās Sanktpēterburgā, kur čekista un vēlāk politiķa karjeru sāka Vladimirs Putins. Kā raksta spāņu prese, Spānijas prokurori uzskata, ka Petrovam un Mališevam ir bijusi ietekme uz Krievijas politiku, kā arī tiesu un izpildvaru. Izmeklēšanā atklātas bandas vadoņu ciešas saites ar vairākām Krievijas amatpersonām: Anatoliju Serdjukovu, bijušo aizsardzības ministru; Dmitriju Kozaku, pašreizējo vicepremjeru; Germanu Grefu, bijušo ekonomikas ministru un pašreizējo bankas “Sberbank” vadītāju; Viktoru Zubkovu, bijušo premjerministru un pašreizējo “Gazprom” valdes priekšsēdētāju, bijušo sakaru ministru Leonīdu Reimanu un citiem. Lai gan vairāki no viņiem nolieguši jebkādu saistību ar noziedzīgā grupējuma darboņiem, Krievijas avīze “Novaja gazeta” atzīst, ka Spānijas prokuratūras operatīvie materiāli liecina, ka Petrovs ne tikai bija draudzīgās attiecībās ar daudziem Krievijas elites pārstāvjiem, bet arī sniedza viņiem pakalpojumus, pretī saņemot iespēju iecelt savus cilvēkus valsts aparātā.

Ļitviņenko izmeklēja Tambovas grupējuma darbību

Izmeklēšana Tambovas grupējuma lietā ir saistīta ar bijušā KGB un Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieka Aleksandra Ļitviņenko nāves apstākļu izmeklēšanu. Ļitviņenko, kurš asi kritizēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina “mafijas valsti”, tika noindēts ar radioktīvo poloniju Londonas viesnīcā 2006. gada novembrī pēc tējas dzeršanas ar bijušajiem KGB aģentiem Andreju Lugovoju un Dmitriju Kovtunu. 2007. gada maijā Britānijas prokuratūra apsūdzēja Lugovoju Ļitviņenko slepkavībā. Lugovojs noliedza jebkādu saistību ar Ļitviņenko nāvi, un Krievija oficiāli atteicās izdot Lugovoju tiesāšanai Britānijā. Ļitviņenko lietas izmeklēšana iestrēga, turklāt 2013. gada jūlijā Britānijas Ministru kabinets lēma nerīkot lietas publisku izmeklēšanu, jo tas varot apdraudēt nacionālās drošības intereses. Pēc Ļitviņenko atraitnes Marinas prasības atsākt viņas vīra nāves apstākļu publisku izskatīšanu 2014. gada februārī Britānijas Augstākā tiesa lēma, ka Iekšlietu ministrija rīkojusies nepareizi, liedzot lietas izskatīšanas turpināšanu. Britu izmeklētājiem izdevās iegūt pierādījumus, ka Ļitviņenko nāvē vainojamas Krievijas varas iestādes. Kā raksta avīze “The Daily Telegraph”, ASV Nacionālās drošības aģentūras pārtvertie ziņojumi liecina, ka Ļitviņenko nogalināts “Krievijas valsts atbalstītā atentātā”. Ļitviņenko ģimenes advokāts tiesā paziņoja, ka viņa klients, kas tolaik jau bija ieguvis Britānijas pilsonību, nogalināts kodolterorisma aktā Londonā par mēģinājumu atklāt korupciju Vladimira Putina mafijas valstī. Uzturoties Londonā, Ļitviņenko uzstājās kā Krievijas vadības un drošības dienestu kritiķis. 2004. gadā Ļitviņenko kļuva par britu izlūkdienesta padomnieku Krievijas organizētās noziedzības grupējumu darbībā Rietumos. Ļitviņenko sadarbojās arī ar Spānijas izlūkdienestu, izmeklējot lietas, kas saistītas ar Krievijas mafijas darbību Eiropā. Britu tiesai turpinot izmeklēt Ļitviņenko nāves apstākļus, kļuvis zināms, ka neilgi pirms nāves 2006. gada novembrī viņš Spānijas izlūkdienesta uzdevumā pētīja Krievijas amatpersonu saistību ar kriminālajām aprindām, tostarp Tambovas grupējumu. Ļitviņenko ģimenes advokāti uzskata, ka viņa loma saiknes atklāšanā starp organizēto noziedzību un Kremlim pietuvinātām amatpersonām bija izšķirošais motīvs viņa nogalināšanai.

Spriedums varētu būt gada beigās

Ļitviņenko nāves ap­stākļu izskatīšana Londonas tiesā atlikta līdz jūlija beigām, jo negaidīti tika saņemts Dmitrija Kovtuna, kuru līdz ar Andreju Lugovoju britu varas iestādes apsūdz Ļitviņenko slepkavībā, pieteikums sniegt videoliecības no Maskavas. Tiesnesis Roberts Ovens devis Kovtunam šādu iespēju. Līdz nākamajai tiesas sēdei Kovtunam jāiesniedz rakstiskas liecības, kas tiks nodotas abu pušu advokātiem, lai sagatavotos noklaušināšanai. Lugovojs atteicās dot liecības Ļitviņenko lietā, paziņojot, ka neuzticas tiesneša Ovena objektivitātei. Londonas tiesas uzdevums ir objektīvi izskatīt visus lietas apstākļus, noteikt katras tajā iesaistītās personas konkrēto lomu un motīvus – no Kovtuna līdz Putinam, raksta avīze “The Times”. Ļitviņenko atraitne Marina paudusi gandarījumu, ka britu tiesa atsākusi viņas vīra nāves apstākļu publisku izskatīšanu, lai noskaidrotu patiesību. Britu mediji uzskata, ka, balstoties uz līdz šim savāktajiem pierādījumiem, ar pietiekami lielu pārliecību var teikt, ka Ļitviņenko slepkavības tiešie izpildītāji bijuši Lugovojs un Kovtuns, bet radioaktīvo poloniju viņu rīcībā nodeva Krievijas varas iestādes.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ну надо же! И чего только не наговорят уголовнички, особенно когда их прихватят за яйца. Да и статус свой в камере надо же поддерживать как то.

  2. ”radioaktīvo poloniju viņu rīcībā nodeva Krievijas varas iestādes.” Nav taisnība – to nopirka saimniecības preču veikalā… kā tankus, patronas un kastes 200… un devās lasīt sēnes…apmaldījās Ukrainā= murgs.

Apšaude Somijā: nogalināta pilsētas domes priekšsēdētāja un divas žurnālistesSomijas dienvidaustrumu pilsētā Imatrā pie restorāna naktī uz svētdienu nošautās trīs sievietes ir pilsētas domes priekšsēdētāja un divas vietējā laikraksta žurnālistes, paziņojusi policijas pārstāve.
Draugiem Facebook Twitter Google+