Foto – Timurs Subhankulovs

Krievijas jaunie līderi: Latvijā jābūt vienai valsts valodai
 0

“Atbraucu uz Latviju un pārliecinājos, ka šeit krievu tautības cilvēkus nediskriminē. Neesmu atradis ko tādu, kas raksturotu diskrimināciju,” teic jurists Antons Dolgihs no Kirovas. Viņš un vairāki liberāli noskaņoti jaunie līderi no visas Krievijas šonedēļ viesojas Latvijā, lai iepazītu mūsu valsti.


Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

“Jau esot Krievijā, teorētiski pieļāvu, ka krievus šeit nediskriminē, bet Krievijas oficiālās varas propaganda strādā. Mana teorija ir, ka pastāv krievvalodīgo šovinisms, jo viņi agrāk šeit varēja baudīt privilēģijas,” spriež Antons. Jaunieši apstiprina tēzi, ka tā saucamā krievvalodīgo apspiešana ir kaimiņvalsts oficiālo plašsaziņas līdzekļu veidota konstrukcija. “Diskriminācija pastāv galvās, kuras piesātina Krievijas mediji,” saka mediju speciāliste Marija Permjakova no Krasnojarskas. Krievijas jaunie līderi arī uzsver, ka Latvijai nav nepieciešama krievu valoda kā valsts valoda. “Latvijai ir sava vēsture. Tas, ka mākslīgi tiek uzspiesta otra valoda, man nav saprotams. Es esmu pretinieks valsts valodas statusam krievu valodai Latvijā. Tas nav arī Krievijas interesēs,” spriež partijas “Jabloko” Maskavas jauniešu nodaļas vadītājs Kirils Gončarovs. Viņu papildina Marija, kura uzsver, ka Latvijā cilvēkiem jāievēro tās likumi un jāmācās latviešu valoda. “Nav smuki, ka atbrauc uz citu valsti un uzstājīgi izvirzi noteikumus,” bilst Marija. Kirils teic, ka viņš arī sagaida, ka cilvēkiem, kas ieradušies Krievijā, jāievēro tās likumi, un viņš nevarētu iedomāties, ka Krievijā varētu būt vēl viena oficiālā valoda kā tikai krievu.

 

“Iepriekš dzirdēju, ka nepilsoņu jautājumā kaut kas nav kārtībā. Viņi var ceļot pa visu Eiropu un Krieviju bez vīzas, kā arī var saņemt gan Latvijas, gan Krievijas pensiju. Vienīgi nevar balsot. Cilvēkiem ir izvēles iespējas, es nepilsoņu jautājumā vispār nesaskatu diskrimināciju,” saka Antons.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Jauniešiem par Latviju ir pozitīvs iespaids. Viņus priecējis, ka Latvijā var viegli piekļūt ministriem, kas Krievijā būtu neiedomājama lieta. “Starp Ārlietu ministrijas darbiniecēm redzēju jaunas meitenes, pirms tam biju iedomājusies, ka tur strādā vien nopietni vīrieši. Ministrijās mums uz jautājumiem atbildēja bez īpašiem noslēpumiem un arī par lietām, kas tieši neattiecas uz iestāžu darbu,” iespaidos dalās jaunā ekonomiste no Stavropoles Olga Semenska. Kirils domā, ka ir jūtama atšķirība starp Latvijas un Krievijas politiķiem. “Latvijā politiķi gatavi atskaitīties sabiedrībai, jo iedzīvotāji viņiem ir deleģējuši varu,” stāsta Kirils.

Viņam pieņemams šķiet Latvijas pārvaldes modelis un tādu labprāt viņš redzētu Krievijā, taču pašlaik tāds neesot iespējams. Viņaprāt, pašlaik Krievijā pie varas ir “pelēkie” ierēdņi, kas nav gatavi ieklausīties opozīcijas kritikā.

 

Kirils Gončarovs arī bijis klāt lielākajos masu protestos, kas tika vērsti pret Krievijā valdošo eliti. “Ne jau aiz labas dzīves cilvēki uz tiem gāja. Krievijai arī raksturīgs, ka pie varas ir spēka struktūru cilvēki – tādu komandu sev ir izveidojis Putins. Šos gadus pilsoniskā sabiedrība bija demoralizēta, taču es domāju, ka Putinam jāaiziet tuvāko divu vai trīs gadu laikā,” teic Kirils.

 

“Bijām arī Liepājā, kur pilsēta maz atšķiras no Rīgas – kārtīgas ielas un kafejnīcas. Es ticu, ka ir demokrātija, uz šejieni braucu pārliecināties, un tā Latvijā ir. Pašlaik Krievija nav Eiropā, lai arī tā varētu tur būt,” saka Antons. Viņš uzskata, ka valstij ir jākalpo cilvēkiem un viņu dzīves nav jāupurē valstisku mērķu vārdā. “Uz 28 miljonu Krievijas cilvēku dzīvību rēķina tika uzvarēts Otrais pasaules karš. Kremļa propaganda iedzen galvās urravas par uzvaru, taču īstenībā 9. maijā cilvēkiem jābūt asarām acīs, jo karš tika uzvarēts, metot cilvēkus uz lielgabaliem,” sacīja Antons. Viņš ir mazliet satraucies, jo dzirdējis, ka Krievijas reģionos pēc Putina nākšanas pie varas parādījušies politiskie aresti un tiekot pat konfiscētas 5. klases sacerējumu burtnīcas. Lai notiktu pārmaiņas Krievijas politiskajā sistēmā, pēc Kirila domām, nepieciešams pastiprināt spiedienu uz esošo varu, kas jau sekmējies ar likumdošanas liberalizāciju. Tomēr jauniešos bažas rada prokremliskā jauniešu organizācija “Naši”, kas izplata propagandu, un Krievijā esot arī jaunieši, kas nēsā T kreklus ar Putina attēlu. “Tagad sociālais lifts ir pakļaušanās līderim. Liela nauda tika iztērēta forumam, kurā pulcējās jauniešu organizācijas un pazemoja cilvēktiesību aizstāvjus un citādi domājošo jauniešu kustības,” teic Kirils. Antons domā, ka ticību Putinam nodrošina “zombijkaste” jeb televizors, kurā visā Krievijā var redzēt prokremliskos kanālus. Jaunieši stāsta, ka nevēlas redzēt Krieviju kā valsti, kas pārējiem rāda dūri, bet gan tādu, kas piedāvā labas un cilvēciskas lietas.

Reklāma
Reklāma

 

Labas manieres

Jaunieši Latvijā vēlas uzzināt arī to, kā dzīvo vienkāršie cilvēki, piemēram, Olgu interesē, kādas pensijas saņem kara veterāni, Marija vairāk vēlas uzzināt par neformālo kultūru un mākslu, Kirilam ļoti interesē, kā Latvijā strādā pašvaldības. Protams, Kirilu patīkami pārsteidzis latviešu sieviešu skaistums, bet Olgu – Latvijas vīriešu manieres. “Kad aizbrauc uz citu Krievijas reģionu, tajos nav tādu pārmērīgu uzmanības apliecinājumu kā Ziemeļkaukāzā. Tā tas ir Latvijā, kur vīrieši ir labi audzināti un simpātiski,” piebilst Olga.

Jauno Krievijas līderu vizīti Latvijā rīkoja Latvijas transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Krievijas partneriem – organizāciju “Starptautiskie dialogi” un Starptautisko republikāņu institūtu.