Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. aprīlis, 2012
Drukāt

Krievijas kreisie radikāļi sašutuši par valsts drošības iztirgošanu

nato_scanpix_10

NATO plāns pārvērst lidostu Uļjanovskā par tranzīta centru kravu transportēšanai no Afganistānas ir licis Kremlim taisnoties un censties skaidrot, ka darījumu kārtošana ar Rietumu aizsardzības aliansi, ko Maskava gadu desmitiem dēvējusi par Krievijas galveno pretinieku, var būt ienesīga valstij.


 

Pret Rietumu militāristu snaikstīšanos

Kutelīgā situācija saasinājās pirms dažām dienām, kad Komunistiskās partijas aktīvistu grupa uzcēla teltis netālu no Uļjanovskas lidostas “Vostočnij” un sāka bada streiku, protestējot pret notikumu virzību, ko viņi uzskata par valsts stratēģiskās teritorijas iztirgošanu Rietumiem. Stingrās līnijas komunisti ir sašutuši, ka Rietumu militāristi snaikstās pilsētā, kur savulaik dzimis boļševiku apvērsuma iedvesmotājs Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Vakar vietējā policija nojauca protestētāju uzceltās teltis un izgaiņāja demonstrantus.

“Netālu no Uļjanovskas atrodas Samara un Ņižņijnovgoroda, kas ir stratēģiski svarīgi valsts militārās rūpniecības centri,” uzsvēris komunistu pārstāvis Krievijas Valsts domē Anatolijs Lokots, ziņo aģentūra “Interfax”. Kompartijas deputāts asi kritizēja aizsardzības ministru Anatoliju Serdjukovu, kurš izteicies, ka atļauja NATO lietot lidostu Uļjanovskā būtu ekonomiski ienesīga. Lokots pielīdzinājis Serdjukova izteikumu Krievijas nacionālās drošības iztirgošanai, kas ir nepieļaujami, viņu citē avīze “The Moscow Times”. Analītiķi atzīmē, ka protestos pret NATO darbību Uļjanovskas lidostā komunistiem pievienojušies opozīcijas aktīvisti no politiskā spektra pretējām pusēm – nacionālboļševiku vadonis Eduards Ļimonovs un Kreisās frontes līderis Sergejs Udaļcovs.

 

Pagājušās nedēļas nogalē Ļimonova kustības “Cita Krievija” aktīvisti sarīkoja skaļu protesta akciju pie Krievijas Ārlietu ministrijas ēkas Maskavas centrā, kur palaida oranžas signālraķetes un pacēla plakātu ar saukli “Ārlietu ministrija – nodevēji”.

 

Tualetes papīra tranzīts neesot nodevība

Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievijas un NATO sadarbība neparedz militāras bāzes izveidošanu un ka Uļjanovskas lidosta tiktu izmantota vienīgi kā tranzīta kravu centrs, ko pilnībā kontrolētu Krievija un kur neatrastos NATO personāls, ne civilisti, ne militārpersonas. Lavrova vietnieks Aleksandrs Gruško intervijā aģentūrai “RIA-Novosti” izteicies, ka sarunās ar NATO runa neesot bijusi par tranzīta kravu centru, bet “pagaidu noliktavām civilām kravām tikai komerciāliem pārvadājumiem”.

Kreisās frontes līderis Udaļcovs, kurš pašlaik piedalās badastreikā, solidarizējoties ar opozīcijas kandidātu Astrahaņas mēra amatam Oļegu Šeinu, paziņojis, ka “vara mūs agrāk pārāk bieži ir apmuļķojusi”, tāpēc tik svarīga lieta kā plāns NATO kravu tranzītam caur Uļjanovskas lidostu un ārzemju militārpersonu uzturēšanos Krievijas teritorijā būtu jālemj referendumā, viņu citē “MT”.

Opozīcijas aktīvistu izsmējis Krievijas premjerministra vietnieks Dmitrijs Rogozins, kurš pārrauga aizsardzības rūpniecību. Pēc viņa vārdiem, “NATO tualetes papīra tranzītu” nevarot uzskatīt par valsts nodevību. Krievijas amatpersonas izteikušās, ka darījums ar NATO varētu būt finansiāli izdevīgs Uļjanovskas apgabalam.

 

Vietējās administrācijas pārstāvis Vildans Zinurovs paziņojis, ka katrs kravas lidmašīnas “An-124” reiss dod vietējai lidostai vairāk nekā 150 000 rubļu (5000 dolāru) peļņu, vairojot apgabala saimniecisko augsmi, raksta avīze “Kommersant”.

 

Atklātā vēstulē savā interneta vietnē Uļjanovskas apgabala gubernators Sergejs Morozovs nodēvējis NATO kritizētājus par “provokatoriem un populistiem”, kas darbojoties savu politisko interešu labā.

Analītiķi uzskata, ka Kremlis var vainot tikai pats sevi, jo valsts oficiālā politika gadu desmitiem bijusi atainot NATO kā Krievijas galveno ienaidnieku. “Viņi plūc pašu sētās histērijas ražu,” intervijā “MT” izteicies Stratēģisko pētījumu institūta analītiķis Aleksandrs Konovalovs.

 

Arī Kremlis grib nopelnīt

NATO pārstāvis paziņojis, ka vēl ir par agru spriest, kad varētu tikt parakstīta vienošanās par Uļjanovskas lidostas izmantošanu NATO kravu tranzītam. Vienošanās projekts paredz NATO kravu tranzītu Krievijas teritorijā ar vilcieniem un lidmašīnām no Afganistānas. Kravu plūsma uz Afganistānu jau tika saskaņota 2009. gada līgumā ar Krieviju.

 

Sarunas ar Maskavu par jauna līguma noslēgšanu sarežģī apstāklis, ka NATO grib “nedaudz paplašināt” neletālu kravu apzīmējumu, lai tajā varētu iekļaut bruņumašīnas. Militārie eksperti atzīmē, ka NATO ir jārod iespēja palielināt kravu tranzītu ziemeļu maršrutā, jo kravu sūtīšana caur Pakistānu ir kļuvusi pārāk bīstama.

 

Divos gados Afganistānu paredzēts atstāt vairāk nekā simt tūkstošiem starptautisko drošības spēku karavīru, kā arī aptuveni 70 000 transportlīdzekļu un 120 000 konteineru, kuru tranzītam vajadzēs daudz lidmašīnu reisu.

NATO analītiķi uzskata, ka ar Krieviju izdosies vienoties par tranzīta kravām no Afganistānas, jo Kremlis negrib palaist garām izdevību nopelnīt. Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins, vakar uzrunājot Valsts domes deputātus, NATO nodēvēja par “aukstā kara reliktu”, vienlaikus tomēr paužot atbalstu rietumvalstu militārās savienības klātbūtnei Afganistānā. Putins, kurš 7. maijā oficiāli stāsies prezidenta amatā, atzina, ka dažos gadījumos NATO pasaules politikā ir “stabilizējoša” loma, kā piemēru minot Afganistānu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+