Krievijas mediji: Putins devis rīkojumu atvilkt spēkus no Ukrainas robežas 2
Krievijas oficiālie mediji apgalvo, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis rīkojumu atvilkt spēkus no Ukrainas robežas.
Krievija jau vairākkārt paziņojusi par Putina it kā dotu rīkojumu spēku atvilkšanai, taču NATO un ASV norāda, ka Maskava nav veikusi spēku pārvietošanu.
Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Rostovas apgabalā pie Ukrainas robežas izvietotie 17 600 regulārās armijas karavīri tiks pārvietoti atpakaļ uz savām bāzēm.
Pēc Peskova sacītā, karavīri atgriezīsies savās bāzēs, jo “militārās mācības” pie Rostovas esot beigušās.
Paziņojums par Putina rīkojumu izskanējis pirms 17.oktobrī paredzētās Putina un Ukrainas prezidenta Petro Porošenko tikšanās.
Kremlis vienmēr ir noliedzis Krievijas militāro iebrukumu Ukrainas teritorijā. Tikmēr atbilstoši Krievijas aktīvistu datiem Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 3500.
Saskaņā ar Krievijas amatpersonu izteikumiem, Ukrainas teritorijā nonākušās Krievijas militārpersonas tur uzturoties brīvprātīgi “atvaļinājuma” laikā vai arī iemaldījušās militāro mācību laikā, “nejauši” šķērsojot robežu.
Tikmēr NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas bruņoto spēku bataljoni.
Savukārt šonedēļ Ukrainas austrumos ieradušies 40 autobusi ar Krievijas algotņiem, radot bažas, ka nākamajā nedēļā karadarbība Ukrainas austrumos varētu pastiprināties.
Caur Luhanskas apgabala Izvarines kontrolpunktu Ukrainā iebraukusi autokolonna, kurā pamatā bijuši autobusi ar algotņiem, kas sagatavošanas kursu izgājuši Rostovā pie Donas Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) mācību centrā, ziņo Ukrainas organizācijas “Informatīvā pretošanās” vadītājs Dmitro Timčuks.
Savukārt Doņeckas apgabalā pēdējās diennakts laikā fiksēta divu GRU specgrupu darbība. Turklāt tur ieradusies arī 40 Krievijas algotņu grupa.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
