Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida piedalās preses konferencē Rīgas pilī.

Krievijas manevru mērķi zināmi tikai viņiem pašiem, atzīst Vējonis un Kaljulaida 0

Kaimiņus neizvēlas, bet Krievijas rīcība, nostiprinot savus bruņotos spēkus un vienlaicīgi veicot dažādus treniņus, liek domāt, ka šo darbību mērķi zināmi tikai viņiem pašiem, piektdien preses konferencē kopā ar jaunievēlēto Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu, kura uzturas vizītē Rīgā, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Abu valstu prezidenti pauda gandarījumu par ciešo sadarbību un NATO lēmumu pastiprināt sabiedroto klātbūtni reģionā. Vienlaikus Vējonis atzina, ka kaimiņus neizvēlas, taču Krievijas rīcības mērķi saprotami tikai pašai Krievijai. “Bet nekādas pretestības no Baltijas valstu vai NATO puses nebūs. Mēs ar sabiedrotajiem turpināsim savu sadarbību, cik vien tas ir iespējams,” sacīja Vējonis.

Kaljulaida teica, ka Eiropas Savienības (ES) rokās ir spēcīgs instruments – diplomātija. Par attiecībām ar Krieviju, notikumiem Ukrainā, kā arī Sīrijā abu valstu prezidenti runājuši vakar pie vakariņu galda. Tieši tajā pašā laikā Briselē norisinājās arī ES līderu samits, kurā tika runāts par Sīriju. “Un līderi nonāca pie secinājuma – ja Sīrijā situācija neuzlabosies, būs nepieciešama rīcība,” viņa norādīja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turpinot par Krievijas izvērstajām aktivitātēm, Igaunijas prezidente norādīja, ka NATO dalībvalstis nav agresīvas un tās tikai vēlas sevi aizsargāt šajos izaicinājumu pilnajos laikos. “Pēdējā laikā NATO spērusi lielus soļus, lai mēs justu to, ka esam pasargāti. Šie lēmumi mūs padarījuši daudz stiprākus,” viņa atzina.

Abu amatpersonu preses konferences laikā vairākkārt tika pieminēti globālie izaicinājumi, ar kuriem saskaras ne tikai visa ES, bet arī Latvija un Igaunija. Prezidents Vējonis vērtē, ka Latvijai un Igaunijai ir iespējas vēl ciešākai abu valstu praktiskai sadarbībai.

“Šajos dinamiskajos un izaicinājumiem pilnajos ģeopolitiskajos apstākļos īpaši svarīga ir valstu vienotība un spēja pārvarēt šķelšanos dažādos jautājumos, – vai tās būtu sankcijas pret Krieviju, palīdzība Ukrainai, vai migrācijas jautājumi. Skatījums uz pašlaik visai nemierīgo ainu pasaulē mums un igauņu kaimiņiem ir praktiski identisks,” teica Vējonis.

Valsts prezidents atzīmēja, ka saredz visus priekšnoteikumus, lai Latvijas un Igaunijas sadarbība arī turpmāk būtu veiksmīga gan valstu, gan prezidentu līmenī: „Latvijas un Igaunijas sadarbība vienmēr ir balstījusies uz kopīgām pamatvērtībām – brīvību un demokrātiju. Mūs vieno kopīga vēsturiska pieredze, intereses un nākotnes redzējums.” Viņš novēlēja Igaunijas prezidentei spēku un izturību atbildīgajā darbā un pauda prieku, ka arī kaimiņvalsts prezidenta amatā nu ir kolēģe ar biologa izglītību, vēsta Valsts prezidenta kanceleja.

Jau ziņots, ka oktobra sākumā parādījās informācija, ka Krievijas Baltijas jūras flote taktisko mācību aizsegā ar civilo kuģi pārvieto no Ustjlugas Ļeņingradas apgabalā uz Kaļiņingradas apgabalu operacionāli taktisko raķešu kompleksu “Iskander”.

Savukārt vakar tika ziņots, ka Lielbritānijas karakuģi Ziemeļjūrā pavada Krievijas karaflotes grupu, kurā ietilpst arī aviācijas bāzes kuģis “Admiral Kuzņecov”, kas ir ceļā uz Sīrijas piekrasti. Astoņu karakuģu grupa ir pēdējos gados lielākais Krievijas karaflotes grupējums pie Lielbritānijas krastiem.