Publicitātes foto

Krievijas nauda kaitē gan Londonai, gan Rīgai. Saruna ar britu pētnieku 3

“Es drīzāk sagaidītu nevis diplomātu izraidīšanu, bet to, ka Britānijas valdība rūpīgi pārbaudītu ar Putinu saistīto oligarhu naudu un īpašumus Londonā,” intervijā “LA”, runājot par piemērotāko reakciju uz bijušā Krievijas un Britānijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa indēšanu, uzsver bijušais Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Īens Bonds. Šobrīd viņš ir Londonas domnīcas “Centrs Reformām Eiropā” ārpolitikas direktors.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Vai bijušā Krievijas un Britānijas spiega Sergeja Skripaļa indēšanā, ko, ticams, veikuši Krievijas specdienesti, bija ietverts kāds īpašs vēstījums?

Tajā bija vēstījums Krievijas auditorijai. Ar šo rīcību Krievijas vara parāda, ka nodevējus vajās, lai kur viņi atrastos un lai cik sen viņi būtu veikuši noziegumus pret tēvzemi. Lietojot nervu indi, Putins īpaši vēlas uzsvērt, ka nav obligāti nodevējus nogalināt, iešaujot galvā kādā klusā šķērsielā. Tas var notikt jebkur! Vēstījums ir tāds pats kā ar bijušā Krievijas spiega Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu 2006. gadā. Arī Skripaļa indēšanā ietverts vēstījums Britānijas pilsoņiem no Putina – “es varu darīt, ko vēlos, ar jūsu pilsoņiem un likumiem. Es neticu, ka jūs kaut ko spēsiet novērst, ja turpināšu nogalināt britus uz jūsu ielām”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Skripaļa saindēšana notika pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām.

Tiešas saistības ar vēlēšanām Skripaļa indēšanai nav. Tomēr, iespējams, ka netieša saistība pastāv. Priekšvēlēšanu laikā Putins sūtīja visai neparastu vēstījumu, kurā pasaulei rādīja, ko it kā spēj Krievijas jaunākās raķetes. Viņš turpināja attēlot Krieviju kā valsti, ko ielenkuši ienaidnieki no Rietumiem un to, pastāv risks, ka viņi uzbruks Krievijai.

Staļina aģents 1940. gadā nogalināja Meksikā trimdā dzīvojošo Ļevu Trocki. Tagad tiek vilktas paralēles ar Skripaļa gadījumu.

Skripaļam savulaik Krievijā bija piespriesti 14 gadi cietumā par valsts nodevību. Šādus cietumsodus piespriež zemākā ranga spiegiem, kāds bija Skripaļs. Viņš nebija Trocka līmeņa cilvēks. Ja Putins gribētu darboties šajā līmenī, tad viņa cilvēkiem Londonā būtu jānogalina Mihails Hodorkovskis. Tomēr pieskaņa no Staļina laika ir nodotais vēstījums, ka pret “Krievijas ienaidniekiem” notiks vēršanās jebkur.

Ko liecina iespējamā nervu gāzes lietošana?

Zinātnieks Vils Mirzjanovs, kurš izstrādāja nervu paralītiķi “Novičok”, bija tik pārsteigts par indes graujošo efektu, ka nolēma atklāt sabiedrībai par indes pastāvēšanu deviņdesmito gadu sākumā. Pret viņu sāka kriminālvajāšanu, bet tagad viņš dzīvo trimdā ASV. Zinām, ka Krievija ir ražojusi šādus ieročus, kas, pēc starptautiskajiem likumiem, nav atzīti par ķīmiskajiem ieročiem. Krievija pērn apgalvoja, ka tā iznīcinājusi savus pēdējos ķīmiskos ieročus, uz kuriem tiek attiecināti starptautiski likumi.