Pasaulē
Eiropa

Krievijas Pareizticīgā baznīca sarauj saites ar Konstantinopoles patriarhātu 0


Maskava Krievijā,
Maskava Krievijā,
Foto: LETA/AP

Krievijas Pareizticīgā baznīca pirmdien paziņoja, ka sarauj saites ar Konstantinopoles patriarhātu saistībā ar tā pagājušās nedēļas lēmumu atzīt Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību.

Krievijas Pareizticīgās baznīcas sinode atzinusi, ka turpmāka eiharistiskā kopība ar Konstantinopoli nav iespējama, pēc baznīcas sinodes Minskā pavēstīja baznīcas ārējo sakaru nodaļas vadītājs Volokolamskas metropolīts Ilarions.

“Svētās sinodes sēdē tika pieņemts lēmums par pilnīgu kopības saraušanu ar Konstantinopoles patriarhātu,” sacīja metropolīts.

Lēmums nozīmē, ka abu baznīcu garīdznieki vairs nevarēs kalpot kopā, bet vienas baznīcas ticīgie nevarēs saņemt otras baznīcas svēto vakarēdienu, paskaidroja Ilarions.

Tas ir “piespiedu lēmums”, bet citu sinode nav varējusi pieņemt, jo “uz to veda visa Konstantinopoles patriarhāta darbību loģika”, norādīja metropolīts.

Krievijas baznīcas sinode par “bandītiskiem” nodēvējusi vairākus Konstantinopoles patriarhāta sinodes 11.oktobra lēmumus, arī par 90.gadu tā dēvētās ukraiņu šķelšanās līderu reabilitāciju, par baznīcas vēstniecības atvēršanu Kijevā, kā arī par 300 gadus vecā rīkojuma darbības apturēšanu, ar kuru Kijevas metropolija nodota Maskavai.

Visi šie lēmumi, pirmdien skaidroja Ilarions, ir “nelikumīgi un kanoniski mazsvarīgi”.

“Baznīca, kas atzīst šķeltniekus, veido ar viņiem kopību, līdz ar to izslēdzot sevi no kanoniskā lauka,” skaidroja Ilarions.

“Tieši tāpēc mēs esam spiesti izbeigt kopību ar Konstantinopoles patriarhātu, jo tas pilnībā identificējis sevi ar šķelšanos.”

Jau ziņots, ka Konstantinopoles patriarhāts ceturtdien atzina Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību.

Konstantinopoles baznīcas sinode, kuru vadīja patriarhs Bartolomejs, ko citu pareizticīgo baznīcu galvas uzskata par “pirmo starp līdzīgajiem”, nolēma “turpināt procedūru autokefālijas piešķiršanai Ukrainas baznīcai”.

Sinode nolēma atcelt 1686.gada lēmumu, ar kuru Kijevas metropolija tika nodota Maskavai.
Saistītie raksti

Ukrainā pastāv trīs lielas reliģiskas organizācijas, kas sevi uzskata par pareizticīgām baznīcām – Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgā baznīca, kas ietilpst Krievijas Pareizticīgajā baznīcā, Kijevas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgā baznīca un Ukrainas Autokefālā pareizticīgā baznīca. Maskava pēdējās divas organizācijas uzskata par šķeltniekiem.

Aprīlī Maskavas neatzītās baznīcas vērsās pie Konstantinopoles patriarha ar lūgumu atzīt Ukrainas baznīcas neatkarību.

Šo lūgumu atbalstīja Ukrainas prezidents un parlaments.

Sagaidāms, ka jaunajā baznīcas struktūrā iekļausies abu Maskavas neatzīto baznīcu locekļi, kā Maskavas patriarhāta garīdznieki, kas vēlēsies tai pievienoties.

LA.lv