Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
1. marts, 2014
Drukāt

Krievijas parlaments atļauj Putinam izmantot Ukrainā armiju (12)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

“Sakarā ar ārkārtējo situāciju Ukrainā, draudiem Krievijas Federācijai pilsoņiem, mūsu tautiešiem, Krievijas Federācijas militārā kontingenta personālsastāvam, kas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem dislocēts Ukrainā (Krimas Autonomajā Republikā), pamatojoties uz Krievijas Konstitūcijas 102.panta 1.daļas punktu “g”, iesniedzu Krievijas Federācijas Federālajā Padomē lūgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās
situācijas normalizācijai šajā valstī,” paziņoja Kremlis.

Pirms tam Federālā Sapulce vērsās pie Putina, norādot, ka atteikšanās pildīt 21.februāra vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā rada reālus asinsizliešanas draudus Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos un humānas katastrofas briesmas visā valstī.

Vadoties pēc vairākkārtējiem Krimas autonomās republikas vadības un Krimā dzīvojošo Krievijas pilsoņu lūgumiem, Federālā Padome aicina valsts galvu “veikt izsmeļošus pasākumus Ukrainā dzīvojošo Krievijas pilsoņu, mūsu tautiešu un Ukrainā esošo Krievijas bruņoto spēku personālsastāva dzīvības un drošības aizsargāšanai”.

Iepriekš Krievijas parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko sestdien paziņoja, ka parlamentā tiek pieļauta iespēja ievest Krimā ierobežotu Krievijas karaspēka kontingentu, lai garantētu Krievijas Melnās flotes un tur esošo krievu drošību.
“Iespējams, šajā situācijā, vadoties pēc Krimas valdības lūguma, pat jāieved ierobežots mūsu spēku kontingents, lai garantētu Melnās flotes un Krimas teritorijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu drošību. Lēmums, protams, jāpieņem mūsu valsts prezidentam, virspavēlniekam. Taču šodien, ņemot vērā situāciju, nevar izslēgt pat šādu variantu. Mums ir jāaizsargā cilvēki,” paziņoja Matvijenko.

Pirms tam Krievijas Valsts domes spīkers Sergejs Nariškins pavēstīja, ka dome vērsusies pie prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu spert soļus situācijas stabilizēšanai Krimā.

“Valsts domes padome deputātu vārdā pieņēmusi aicinājumu Krievijas Federācijas prezidentam, kurā deputāti lūdz prezidentu spert soļus situācijas stabilizēšanai Krimā un izmantot visas esošās iespējas Krimas iedzīvotāju aizsardzībai pret patvaļu un vardarbību,” žurnālistiem paziņoja Nariškins.

LETA jau ziņoja, ka Krimas premjerministrs Sergejs Aksenovs sestdienas rītā lūdza Krievijas palīdzību, jo Ukrainas centrālā vara no amatiem atlaidusi Krimas milicijas vadību, taču jaunos priekšniekus Sevastopole neatzīst.

Krievija solīja “neatstāt bez uzmanības” Krimas jaunā premjera aicinājumu palīdzēt nodrošināt mieru un kārtību Krimas teritorijā.
Naktī uz sestdienu Krimā tika arī paziņots par izformētās milicijas specvienības “Berkut” darbības atjaunošanu.

Vēlāk sestdien Aksenovs atzina, ka pussalas svarīgāko objektu apsardzē iesaistīti Krievijas Melnās jūras flotes karavīri.

“Visi dienesti – Drošības dienests, Iekšlietu ministrija, prokuratūra – strādā ierastajā kārtībā. Visa situācija autonomijā tiek kontrolēta,” paziņoja Aksenovs.

“Nokārtota sadarbība ar Melnās jūras floti par svarīgo objektu apsardzi autonomijā. Strādā kopīgas grupas. Es esmu pārliecināts, ka viņi spēs izpildīt uzdevumus sabiedriskās kārtības aizsardzībai,” paziņoja Aksenovs.

Ukrainas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Igors Teņjuhs sestdien paziņoja, ka Krievija savus bruņotos spēkus Krimā palielinājusi par 6000 karavīru, kas ir rupjš ar Krieviju noslēgto līgumu pārkāpums.

“Šajā lakā Krievijas Federācija veikusi savu spēku palielināšanu par 6000 cilvēku, kas ir rupjš pārkāpums. Tāpat uz Krimas Autonomo republiku pārdislocēti 30 bruņutransportieri,” valdības sēdē paziņoja Teņjuhs.

Pēc viņa teiktā, krievu karavīri Krimā bloķē administratīvās ēkas un armijas daļas, kas arī ir rupjš līgumu un Budapeštas memorandu pārkāpums.

Kā ziņots, ar automātiem bruņoti armijas formas tērpti cilvēki sestdienas rītā ieņēmuši visas ielas ap ministru kabinetu un parlamentu Krimas pilsētā Simferopolē.

Bruņotajiem cilvēkiem formas tērpi ir bez atpazīšanas zīmēm, sejas segtas maskām. Viņi pilnībā kontrolē ielas ap ministru kabinetu un parlamentu. Parlamenta priekšā izveidotas divas aizsardzības pozīcijas ar ložmetējiem.

Tajā pat laikā militārpersonas netraucē iedzīvotāju transporta kustībai. Krimas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki Simferopolē nav redzami, izņemot autoinspektorus.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Россию хотят втенуть в Войну.

  2. Apskatiet attēlu un pajautājiet sev: ar ko Krievija atšķiras no Ziemeļkorejas? Sevis pārākuma demostrēšana ar dunčiem rokās, militāri marši un pārējo, citu uzskatu cilvēku zākāšana presē un TV par nacistiem, fašistiem,teroristiem un ekstremistiem, ja viņi uzdrošinās savā valstī dzīvot pēc citiem standartiem, nekā krievi iedomājušies. Kurš viņus Krimā apspiež, bet skaties, kāda histērija sacelta Krievijas presē! Viņi plēš nost Ukrainas simbolus, pūlim atļauj rīkot linča tiesu pret tiem, kas viņiem nepiekrīt, patvaļīgi visur izvieto karaspēku, bet klaigā, ka viņus apspiež. Liekas, ka esam viduslaikos, nevis 21. gadsimtā!

  3. Karaspēku viņš diezin vai ievedīs, liekas OBAMA viņa kareivīgo prātu ir nedaudz atvēsinājis. Bet ļaunumu
    tautai viņš jau ir nodarījis – sabojājis attiecības ar visu pasauli. Parādījis savu īsto seju, uzspļāvis starptautiskiem nolīgumiem un nodemonstrējis savu aprobežotību politikā. Krievijai draud izolācija pasaulē, ja vien tur neparādīsies kāds ar vēsāku prātu. Cerams, ka pēc šī atgadījuma Rietumiem vairāk atvērsies acis, kādi radikāli spēki atrodas pie varas Krievijā.

  4. Vai tiešām Putins būs tik stulbs?, ka okupēs Ukrainu?

  5. Putins Krimā atkārto Gruzijas/Abhāzijas scenāriju. Pēc būtības to pašu, kas 1939/1940. gados tika veikts pret valstīm PSRS rietumos. Pat savu Kirhenšteinu atradis Aksenova personā. Mērķis jau cēls – savu “tautasbrāļu” aizstāvības nolūkā nogriezt Ukrainai Krimu, ja paveiksies, arī austrumu reģionus un ja pavisam laime uzsmaidīs, paņems visu valsti. Krima ir svarīga, jo tajā atrodas Krievijas vienīgā kara flotes bāze Melnajā jūrā. Jautājums, cik tālu viņam ļaus iet. Tā vēsturiski sanācis, ka lielākā daļa Krimas iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Un Sevastopolei ir sava zināma nozīme ierindas krieva sirdī saistībā ar 2. pasaules karu… tas nav tik vienkārši. Ukrainas valdība šobrīd jau ir palaidusi garām momentu, kad varēja ar Kremli patirgoties – piemēram, atdot Krimu Krievijai, pretī saņemot līgumu likt mierā austrumu reģionus un nolīdzināt Gazprom parādu. Tagad viss pa lielam atkarīgs no tā, kā rietumi ar Krieviju caur ANO sarunās. Vai Krimas dēļ NATO karos ar Krieviju, šaubos. Tad būs 3. pasaules karš ar visām no tā izrietošājām sekām. Tuvākajās dienās redzēsim. Tā vai citādi, taču Krievijas vara jau ne pirmo reizi ir pārkāpusi robežu, parādot, ka var atļauties taisīt uz galvas arī saviem sabiedrotajiem. Un tas pavisam drīz beigsies ar to, ka sabiedroto tai praktiski vairs nebūs – apkārt būs tikai tautas, kuru attieksme pret Krieviju būs sākot ar vāji slēptu riebumu un beidzot ar neslēptu naidu.

    Šobrīd Ukrainā notiekošo ļoti jāņem vērā mūsu pašu varasvīriem. Arī Latvijā dzīvo virs 40% krievvalodīgo, no kuriem lielākā daļa ir Padomju armijas demobilizēto virsnieku ģimenes un PSRS laikā iebraukušie migranti un viņu pēcteči. Naids pret Latvijas valsti un tās pamatiedzīvotājiem zaudēto privilēģiju dēļ šajos cilvēkos nav zudis. To tikai uzkurina nepilsoņu statuss, valodu problēmas (pie kuriem gan paši vien ir vainīgi) un Krievijas impēristu centieni marginalizēt šo iedzīvotāju daļu, pārvēršot viņus savā 5. kolonnā, izmantojot Krievijas medijus un “tautiešu” programmas pasākumus. Ar ko tas beidzās, šajās dienās redzējām Ukrainā. Līdzīgu scenāriju šobrīd ir iespējams sarīkot arī Latvijā, sākot ar Daugavpili un beidzot ar Rīgu. Pietiks kaut vai ar organizētu provokatoru uzbrukumu 9. maija svinētājiem ar sekojošu Ždanokas, Kabanova vai tml. lūgumu Krievijas Domei aizstāvēt savus tautiešus. Tas, ka Latvija ir NATO valsts, viņus neapturēs – Gruzijas piemērs to apstiprināja. Arī uzbrukumam Saeimai un ministrijām līdzīgi Harkovas notikumiem spēki atradīsies. Ja kāds par to vēl šaubās, lai palasa komentārus lielo ziņu portālu krievu valodas sadaļās. Ir laiks izbeigt čammāties ar pretvalstiski noskaņotiem ārzemju medijiem, atļaut valsts pārvaldē darboties Latvijai naidīgām personām, tai skaitā rīkot Latvijas valstij naidīgus pasākumus un pieļaut divvalodību un atšķirīgas mācību programmas valsts izglītības iestādēs.

  6. NU VOT I DOZHDALISJ. TEPERJ VSE VOKRUG ROSSII NACHNUT OTGREBATJ PO POLNOJ. SAMI VINOVATI.

    • latvietis -- VOTam Atbildēt

      Listen, arsehole, not everybody in the world speaks Russian. Until you people get rid of your imperialistic mentality, Russia will continue to slide to the bottom of the cesspool of backward nations — together with North Korea.

  7. Gruzijā pret civīliedzīvotājiem Sarkanarmija, Gorbačova laikā, lietoja uzasinātas lāpstas. Vai Putlera mērkaķi Ukrainā lietos dunci katrā rokā?

Draugiem Facebook Twitter Google+