Krievijas parlamenta augšpalāta apstiprina “antimagņitska likumu” 0
Krievijas parlamenta augšpalāta trešdien, 26.decembrī, apstiprinājusi apakšnama iepriekš pieņemto likumu, ar kuru aizliegta Krievijas bērnu adopcija uz ASV. Likumprojekts tika izstrādāts, atbildot uz ASV likumdevēju apstiprināto “Magņitska likumu”, ar kuru noteiktas sankcijas Krievijas amatpersonām, kas tiek vainotas cilvēktiesību pārkāpumos.
Tostarp Krievijā nule kā apstiprinātais “antimagņitska likums” izsaucis vētrainas debates sabiedrībā, kā arī bažīgus vērtējumus premjerministra Dmitrija Medvedeva valdībā.
Kaut arī par balsojuma iznākumu šaubu nebija, Krievijas mediji pēdējo dienu laikā ziņoja, ka senatoru vidū izcēlusies teju vai “panika”. Viņiem it kā esot bijuši iebildumi pret atsevišķiem likumprojekta formulējumiem, bet augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko publiski tika aicinājusi kolēģus nesteigties ar lēmuma pieņemšanu šajā svarīgajā jautājumā.
Tomēr tieši pirms trešdienas sēdes Matvijenko žurnālistiem paziņoja: “Apsverot visus “par” un “pret”, es pati priekš sevis sapratu, un ticiet, pret mani spiedienu neviens nevērsa, es pieņēmu lēmumu, ka šo likumu ir jāpieņem.”
Lai likums stātos spēkā, tas vēl ir jāparaksta prezidentam Vladimiram Putinam.
Nesenās preses konferences gaitā Putinam par šo dokumentu atbildēt nācās astoņas reizes. Putins izvairījās no tiešas atbildes par to, vai viņš likumu parakstīs, bet norādīja, ka “amerikāņu” adopcijas aizliegumu viņš uzskata par adekvātu soli.
Stājoties spēkā “antimagņitska likumam”, kas, kā paredzams, varētu notikt jau 1.janvārī, Krievijas bāreņiem durvis uz ASV būs slēgtas, apliecināja Krievijas bērnu tiesību ombudsmens Pāvels Astahovs.
46 Krievijas bērni, kuriem jau ir atrasti audžuvecāki ASV un par kuru adopciju ir uzsākta dokumentu kārtošana, jaunajās ģimenēs nenokļūs.
Vairākas augstas valdības amatpersonas pārmeta deputātiem, ka tie uzsākuši populisma riskanto spēli, kas vēl vairāk sarežģīs Maskavas un Vašingtonas attiecības.
Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, retu reizi atļaujoties nepiekrist vadības nostājai, likumprojektu nodēvējis par “kļūdu”.
Jaunajā likumprojektā ASV ģimenēm aizliegts adoptēt Krievijas bērnus, tiek apturēta Krievijas un ASV divpusējā adopcijas līguma darbība, bet ASV adopcijas aģentūrām aizliegts turpināt darbu Krievijā.
Vairāki Krievijas politikas “smagsvari”, arī izglītības ministrs Dmitrijs Ļivanovs, rīkojoties ierastajai notikumu gaitai netipiski, izteikuši iebildumus pret likumprojektu, norādot, ka, īstenojot šādu “aci pret aci” politiku, apdraudēti būs tie bērni, kuriem pašā Krievijā atrast audžuvecākus nav izdevies.
No 3400 Krievijas bērniem, kas 2011.gadā tika adoptēti uz ārzemēm, teju trešā daļa – 956 bērni – nonāca ASV, liecina oficiālā statistika. No šiem bērniem 89 bija invalīdi.
Kaut arī arvien stingrāko noteikumu dēļ pēdējo piecu gadu laikā sarucis adopciju skaits, valstu vidū, no kurām uz ASV tiek adoptēts visvairāk bērnu, Krievija joprojām ierindojas trešajā vietā.
ASV prezidents Baraks Obama 14.decembrī parakstīja tā dēvēto Magņitska likumu, kurā paredzēta normālu tirdzniecības sakaru izveidošana ar Krieviju, bet arī noteiktas sankcijas cilvēktiesību pārkāpumos vainotajām Krievijas amatpersonām.
Obama likumu parakstīja dienu pēc tam, kad Putins bija nosodījis ASV likumdevēju apstiprināto likumu, ar kuru Vašingtonas “melnajā sarakstā ” tiek iekļautas Krievijas amatpersonas, kas ir vainojamas jurista un korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska nāvē pirmstiesas ieslodzījumā.
Atbilstoši “Magņitska likumam” “melnajā sarakstā” iekļautajām Krievijas amatpersonām Vašingtonai ir jāatsaka ASV vīzas, kā arī jāiesaldē viņu aktīvi.
Jau ziņots, ka Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.
Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo iestāžu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizējuši jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.
Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.
