Krievijas parlaments “ārvalstu aģenta” statusu varētu noteikt atsevišķiem medijiem 0
Krievijas Valsts domes rudens sesijā var tikt izskatīts jautājums par statusa “ārvalstu aģents” noteikšanu masu informācijas līdzekļiem, kas saņem finansējumu no ārzemēm, laikrakstam “Izvestija” apliecināja Kremļa partijas “Vienotā Krievija” deputāti Iļja Kostunovs un Vladimirs Burmatovs.
“Masu mediji taču sevi dēvē par ceturto varu, tāpēc sabiedrībai ir tiesības zināt, kas finansē atsevišķus ceturtās varas pārstāvjus un kāda ir viņu suverenitāte,” sacīja deputāts Kostunovs. “Es uzskatu, ka stāsts ar ārvalstu aģentiem vēl nav beidzies. Daudzi plašsaziņas līdzekļi saņem finansējumu no ārzemēm un ir ārvalstu rupors. Vienlaikus viņi izliekas, ka paši pelna naudu. Likumā par plašsaziņas līdzekļiem ir atsevišķi jāieraksta jēdziens par “ārvalstu aģentiem”, tikai rūpīgāk pārdomāti nekā likumā par nekomerciālajām organizācijām,” skaidroja deputāts. “Ja viņi [t.i., mediji] saņem palīdzību 10 procentu apmērā no sava budžeta, viņus iekļaut ārvalstu aģentu sarakstā nav obligāti. Bet, ja šī palīdzība pārsniedz 50 procentus, tad tas nozīmē, ka ārvalstu mecenāti faktiski kontrolēs izdevuma redakcijas politiku.”
Valsts dome piektdien trešajā un galīgajā lasījumā atbalstīja pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kas paredz no ārvalstīm finansētajām nevalstiskajām organizācijām piešķirt “ārvalstu aģenta” statusu. Likumprojekts, kas saņēmis gan Eiropas Savienības, gan Vašingtonas kritiku, tika atbalstīts ar 374 balsīm par, trim pret, bet viens deputāts atturējās. Vien dažas minūtes pirms tam likumprojekts tika atbalstīts arī otrajā lasījumā.
Deputātu atbalstītais likumprojekts paredz, ka ar politiku saistītajām NVO, kas finansējumu iegūst no ārvalstīm, pirms finansējuma saņemšanas būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas “pilda ārvalstu aģentu funkcijas”. Pārkāpumu gadījumā draudēs sodanauda līdz vienam miljonam rubļu (17 600 latiem) vai pat cietumsods.
