Foto – AFP/LETA

Krievijas «pildījums» un Latvijas «kodols»
 0

18. februāra gaidās mēs dzirdam daudz dažādu domu par to, ka ir “jāizbeidz latviešu politiķu sāktais krusta gājiens pret krievu valodu”, “beidzot jāsāk cienīt savi kaimiņi”, vai “celsim kopā valsti, kas bez mums, krieviem, sabruks”, kaut kas par “neieklausīšanos”, “ņirgāšanos” utt.

Reklāma
Reklāma

 

Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

Taisnība, kaimiņi jāciena pat tad, ja viņi krīt uz nerviem. Mūs aicina būt iecietīgiem un ļaut šo valsti būvēt divās valodās. “Valsts viena – valodas divas”, “mēs esam nevis latvieši un krievi, bet gan “latvijieši” (latvijci).”

Izrādās, aiz mūsu austrumu robežām arvien biežāk izskan viedokļi par to, ka Krievijā līdz šim valdošā vēlme visus šīs valsts iedzīvotājus padarīt par “krievijiešiem” (rossijaņe) ir slikta un pie laba gala nenovedīs.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Sabiedrība, kurai nav kopējā vēsturiskās apziņas kodola un vienotas kultūras mantojuma, nav spējīga būt saliedēta. Nacionālā mazākuma iekļaušanās kopējā valsts audumā nav iespējama, ja nacionālā vairākuma vienotība ir traucēta. To pašu mēs redzam Eiropas piemērā. Tur gribēja veidot jaunus eiropiešus no Āzijas un Āfrikas ieceļotājiem, palaida “politkorektu” cenzūru skolu programmās, politiskajā leksikā un mākslā, ignorējot pamatnācijas tiesības. Rezultātā viņi dabūja pretēju efektu: neviens negrib būt par šādas vājas sabiedrības locekli.

 

Tieši otrādi: mazākums tukšumu aizpilda ar savu sociālo dzīvi, savām tradīcijām, etniskiem un reliģioziem mītiem,” – tas nebūt nav citāts no kādas “vislatviešu” aģitācijas lapas, bet gan Krievijas Nacionālās stratēģijas institūta (organizācija, kas nodarbojas ar sabiedriskās domas pētīšanu) prezidenta Mihaila Remizova pārdomas par Krievijas valsts būtību, kas nopublicētas ļoti populārā laikraksta “Argumenti i fakti” janvāra pielikumā.

 

“Jā, Krievija gadsimtiem ir veidojusies kā tautu savienība,” – tālāk saka M. Remizovs, “taču, lai šī savienība paliktu dzīvotspējīga, nepieciešams atzīt, ka tās pastāvēšanas pamats ir krievu kultūra un krievu vēsture, kā arī atzīt krievus par Krievijas valsti veidojošu nāciju. (..) Kamēr mēs kautrējāmies pacelt šo krievu jautājumu, mūsu valsts vienotība iet uz galu. Padomju Savienībā tajā dzīvojošās tautas mākslīgi pārvērtās par “sociālistiskām nācijām”. Šodien tās ceļ savu valstiskumu pagaidām vēl vienotajā Krievijas Federācijā”.

M. Remizova secinājums – jēdzienam “Krievijas pilsonis” ir jābūt vienādam ar jēdzienu “krievs”, nevis kādu citu. “Kamēr mēs ceļam jaunu “pilsoņu nāciju”, izrādās, ka Krievija kā valsts eksistē… vispār bez nācijas! Bet kas, ja mēs tomēr esam tieši “krievi”, nevis “krievijieši” (rossijaņe)?” – retoriski jautā M. Remizovs. Paradoksāli – Krievijas krievi daudz ko saka mums priekšā…

Velkot paralēles ar situāciju mūsu valstī – kas būtu Latvijas valsts saliedētības pamatā: vai ne latviešu vēstures apziņa un latviešu valoda? Kad tas mums kļūs skaidrs?

Reklāma
Reklāma

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.