Foto – AFP/LETA

Franks Gordons: Krievijas prezidents – “boss” vai “cars”? 34

Edvīna Šnores lieliskā filma “The Soviet Story” (“Padomju stāsts”) beidzas ar Vladimira Putina spriedumu, ka “Padomju Savienības sabrukums ir XX gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa”. Tagad, svelmainajā 2014. gada vasarā, kļūst skaidrs, ka Putins neapraud boļševistiskā eksperimenta bēdīgo galu, bet ir bezgala satriekts par to, ka kritusi impērija.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Cariskās Krievijas devīze bija triāde: patvaldība (samoderžavije), pareizticība (pravoslavije), tautiskums (narodnostj). Vērojot dažu pēdējo gadu metamorfozes Krievijas Federācijas prezidenta domāšanas veidā, uzvedībā un rīcībā, neviļus prasās šāds līdzinājums: patvaldība + pareizticība = Putins tautiskums? Ja nu ar “tautu” saprot tās laiskās masas, kam vajadzīgs vagars…

Patvaldība: “Newsweek” 23. jūlijā nāca klajā ar vāku, ko greznoja – uz Putina saulesbriļļu fona – milzu uzraksts “The pariah” (izstumtais – no angļu val.). Raksta autors Bens Džada izsmeļošā analītiskā apcerējumā raksturo Putinu kā mūsdienīgu (latter day) diktatoru, apraksta šā cilvēka dzīvesveidu un domāšanas stereotipus. Putins nemīl trokšņaino Maskavu un faktiski vada Krieviju, atrazdamies savā izcili greznajā ārpilsētas rezidencē Novoogarjovā – 10 kilometrus uz rietumiem no MKAD (Maskavas loka autoceļa). Kremli viņš var sasniegt 15 minūšu laikā – radot milzu sastrēgumus. Putins ceļas vēlu un vēlu liekas gulēt. Viņš briesmīgi baidās tikt noindēts, un, dodoties vizītēs ne tikai uz ārvalstīm, bet arī paša pārvaldītajos plašumos, prezidenta “karavānā” ir trīs lidmašīnas – pašam ar svītu, motociklistu kortežām un pavāriem ar produktiem, neskaitot drošībnieku baru. Putina līdzgaitnieki – tie, kas ietilpst t. s. iekšējā lokā, viņu dēvē par bosu. Bet pēdējā laikā sākuši bez ironijas godināt par caru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vladimirs Putins tieši pēdējā laikā pamatīgi revidējis savas zemes vēsturi. Kā zināms, šovasar aprit 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma. Paskatīsimies, kas par šo karu teikts VK(b)P vēstures īsajā kursā, kuru mana paudze bija spiesta zubrīt: boļševiki skaidroja, ka šis imperiālistiskais karš “sākts nevis savas tēvzemes aizsardzības, bet svešu zemju sagrābšanas, citu tautu aplaupīšanas, muižnieku un kapitālistu interesēs. (..) Pret šo karu strādniekiem jāved izšķirīgs karš.” (Krievu izdevuma 157. lpp.) Un tālāk: “Boļševiki pieturējās pie politikas – savas valsts sakāve imperiālistiskā karā.” (161. lpp.) Un ko mēs redzam tagad? 1. augustā Vladimirs Putins Maskavā, Poklonnajas kalnā, svinīgi atklāja pieminekli “Pirmā pasaules kara varoņiem”. Savā runā Krievijas Federācijas prezidents uzsvēra: “Šodien mēs atjaunojam vēsturisko patiesību par Pirmo pasaules karu, un mums paveras nepārspējami personiskās drosmes un kara mākslas, krievu kareivju un virsnieku patiesā patriotisma piemēri. (..) Taču šī uzvara tika valstij nozagta. To nozaga tie, kas aicināja panākt savas Tēvzemes sakāvi. (..) Slava krievu ieročiem un mūsu karavīriem – varoņiem!”

Krievu pareizticīgā baznīca faktiski kļuvusi par valsts reliģiju Putina Krievijā, un tās virsgans – Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Kirils (Gundjajevs) varas virsotnē, var teikt, figurāli stāv blakus “caram” Vladimiram kā svētbildēs – “pa labu roku” (odesnuju). Jūlijā visā Krievijā ar grandiozām procesijām, dievkalpojumiem un citiem pasākumiem tika atzīmēta 700. gadskārta, kopš dzimis Svētais Radonežas Sergijs, kurš 1337. gadā nodibināja Trīsvienības klosteri. Tur tagad ir, var teikt, Viskrievijas svētvieta (pilsētas nosaukums – Sergijev Posad, padomju laikā – Zagorska). Savā šai gadskārtai veltītajā runā Vladimirs Putins teica: “Radonežas Sergija novēlējumi ir atslēga Krievijas izpratnei.” Gaisā virmoja vīraks, un vēlamais efekts bija sasniegts: prezidents šķiet Dieva svaidīts, tāpat kā pēdējais cars, kura mocekļa nāve 1918. gadā tika plaši pieminēta šovasar Putina Krievijā.

Nu labi, patvaldība, pareizticība – bet vajadzīga arī piemērota ideoloģija, kas aizstātu vēstures mēslainē aizmēzto marksismu-ļeņinismu. Un te nu Putinam talkā nāk Aleksandrs Dugins, kurš Maskavas laikrakstā “Zavtra” nācis klajā ar apcerējumu: “Pasaulē bez Krievijas dzīvot nav vērts”. Viņš kategoriski noraida trīs XX gadsimta ideoloģijas – fašismu, komunismu un liberālismu, it īpaši pēdējo, kas viņam ir ļaunuma iemiesojums. Dugins sludina “ceturto ceļu”, kura pamatā ir Eirāzijas ideja, sociālais taisnīgums, tradīciju kopšana, krievu patriotisms, kā arī “krieviskās nākotnes futūristiskie projekti” (?). Un tad nāk “nagla”: “Nepieciešama nesamierināma cīņa pret Rietumiem. Mūsu galvenais uzdevums ir totālais karš (!) pret liberālismu kā ienaidnieka ideoloģiju.” Totālais karš – der totale Krieg – nošpikots no Joze­fa Gebelsa.

Un šis Dugins ir Putina mentors!