Latvijā
Sabiedrība

Krievijas propagandā lielāks uzsvars uz vēsturi 8

Foto – AFP/LETA

Vladimirs Putins izdevis rīkojumu, kurā atzīta “par lietderīgu” īpaša Krievijas vēstures popularizēšanas fonda izveide.

Fondam “Tēvzemes vēsture” jānodarbojas ar Krievijas vēstures popularizēšanu kā pašā Krievijā, tā ārzemēs. Latvijas vēsturnieki to raksturo kā signālu par vēstures manipulāciju pastiprināšanos no Maskavas puses, tajā pašā laikā samazinoties iespējām pašiem Krievijas vēsturniekiem veikt objektīvus pētījumus.

Jaundibinātās institūcijas uzdevumos ietilps “Krievijas tautu vēsturiskā mantojuma un tradīciju saglabāšana, atbalsts vēsturiskās izglītošanas programmām”. Darbs pie fonda veidošanas jāsāk jau šogad. Kā “Tēvzemes vēstures” dibinātāja uzstājas Krievijas Federācijas valdība, bet finansējumu paredzēts iedalīt kā no valsts budžeta, tā piesaistot ziedojumus. Savukārt “Tēv­zemes vēstures” priekšsēdētāju un padomes locekļus ieceļ pats Krievijas prezidents, tas ir, Putins. Šajā amatā jau nozīmēts Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Sergejs Nariškins un vēl septiņas personas, kas pārstāv ar vēstures pētniecību saistītas augstskolas, institūtus, muzejus, tāpat Valsts domi un Krievijas Izglītības un zinātnes ministriju.

“Krievijas prezidenta rīkojums izveidot nacionālo fondu vēstures popularizēšanai iekļaujas Kremļa plašākos centienos nostiprināt krievu imperiālistisko interešu celšanu pāri visam kā valdošo ideoloģiju. Rīkojums pastiprinās iespēju manipulēt ar vēsturi, kas jau tā pilnā mērā norisinās Krievijā. Noteikti sašaurināsies iespējas Krievijas vēsturniekiem – opozicionāriem veikt objektīvus pētījumus par 20. gadsimta vēsturi,” brīdina vēstures profesors, Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs Inesis Feldmanis.

Savukārt Austrumeiropas politisko pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, arī vēsturnieks, Ainārs Lerhis aizrāda, ka Krievijā arī agrāk ir veidotas līdzīgas ievirzes “biedrības”, “fondi”, “komisijas”. Konkrētā fonda veidošana Krievijā jāskata kontekstā ar citiem Vladimira Putina pēdējo dienu paziņojumiem. Arhīvu pakļaušana prezidenta administrācijai, nacionālās gvardes un “jaunarmiešu” kustības izveidošana – tā visa ir notikumu ķēdīte procesā, kura uzdevums ir pacelt jaunā līmenī militārpatriotisko audzināšanu. “Domāju, sakabē un saistībā ar citām Krievijas ietekmes struktūrām, kas jau darbojas ārpus Krievijas teritorijas, “Tēvzemes vēstures” fonda darbība pa dažādiem kanāliem tiks izplatīta arī uz citām bijušajām PSRS republikām, tajā skaitā to varam sagaidīt arī Latvijā,” spriež Lerhis.

Paziņojums par fonda dibināšanu tika publiskots tikai divas dienas pēc tam, kad Putins bija devis rīkojumu par Krievijas arhīvu sistēmu pārvaldošās Federālās arhīvu aģentūras pakļautības maiņu no Kultūras ministrijas uz tiešu padotību Krievijas prezidentam. Kā iemesls tika minēta arhīvu sistēmā glabāto materiālu “īpašā valstiskā vērtība”. Tāda padotības maiņa demokrātiski noskaņotajā inteliģences daļā gan raisījusi izbrīnu un aizdomas, ka pašreizējā vara vēlas “atņemt Krievijai vēsturi”, kā to formulējis radiostacijas “Eho Moskvi” apskatnieks Matvejs Ganapoļskis: “Kāpēc visas valsts vēstures lietas tagad pārzinās viens cilvēks? Kamdēļ? Ar kādu mērķi?” Kaut arī pašreizējā arhīvu vadība sola, ka dokumentu atslepenošana turpināsies, šis solis daudziem šķiet īpaši aizdomīgs, atceroties, ka marta vidū no darba, it kā pēc paša vēlēšanās, tika atbrīvots ilggadējais Krievijas Federācijas Valsts arhīva direktors Sergejs Miroņenko. Žurnālisti ir pārliecināti, ka tas saistāms ar bargo kritiku, ko viņš pagājušajā gadā izpelnījās no Krievijas kultūras ministra Vladimira Medinska par uzdrošināšanos publiskot pēckara izmeklēšanas dokumentus, kas atklāja, ka padomju propagandas kopš 1941. gada tiražētais “28 panfiloviešu varoņdarbs” Maskavas aizstāvēšanas kaujās ir izdomājums.

Tuvojoties 9. maijam, Putins apsolījis sniegt “ģeopolitisku un valstisku atbalstu” Lielā Tēvijas kara, tas ir, Vācijas – PSRS kara, veterāniem kā pašā Krievijā, tā aiz tās robežām, un atzinīgi izteicās par akciju “Nemirstīgais pulks”, tas ir, gājieniem, kuros piederīgie nes savu karā kritušo tuvinieku portretus. Pagājušajā gadā akcija “Nemirstīgais pulks” tika rīkota arī Rīgā un Daugavpilī. Šogad promaskaviskās organizācijas, pēc visa spriežot, to pošas īstenot ne tikai abās minētajās pilsētās, bet tāpat Jelgavā un Rēzeknē.

Jautāts, vai svarīgāko vēstures izpētes sviru koncentrēšana Krievijas prezidenta aparāta rokās un politiskās kontroles pār vēstures pētniecību un pieeju vēstures avotiem, tas ir, arhīvu dokumentiem, pieaugums kādā brīdī nenostādīs zem jautājuma zīmes jebkādu latviešu vēsturnieku sadarbību ar Krievijas kolēģiem, Ainārs Lerhis tomēr iesaka nogaidīt: “Paskatīsimies, kas tur notiks, ko fonds “Tēvzemes vēsture” darīs. Tad arī redzēsim, kā rīkoties.”

LA.lv