Mobilā versija
+3.9°C
Hugo, Uga, Uģis
Piektdiena, 17. novembris, 2017
7. oktobris, 2017
Drukāt

Atmaskots: Krievijas propaganda mēģina krāsoties zaļa (1)

Ekrānuzņēmums no SputnikEkrānuzņēmums no Sputnik

Jūrmalciemā plānotais militārās aviācijas poligons bijis iemesls, lai Krievijas propagandas medijs “Sputņik” kļūtu par zaļo ideju aizstāvi. Tomēr dabas sarga lomā negaidīti iejuties Krievijas militārais eksperts un žurnāla “Arsenal otečestva” komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs. Viņš izteicies, ka Latvijas aizsardzības resors un NATO dabas aizsargājamās teritorijās plāno veidot militārus objektus. “Latvijas Aizsardzības ministrija gatavojas noslaucīt no zemes virsas nacionālos parkus tikai tāpēc, lai aizsargātos no mistiskiem Krievijas draudiem,” teikts raksta ievadā.

Ļeonkovs kā piemēru min topošo Jūrmalciema pretgaisa aizsardzības poligonu, izsakot pieņēmumus, kā tajā norisināsies darbības ar ieročiem. “Dabas parks “Bernāti” atrodas Baltijas jūras piekrastē. Visticamāk, šaušana notiks ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī akvatorijā, kura tiks norobežota, vai arī no jūras tiks apšaudīts krasts. Tad jau šo skaisto vietu un tur esošās floras un faunas liktenim nebūs nozīmes, un tas viss tiks neatgriezeniski zaudēts.”

 

Izcelsme un izplatība

Ziņa ir publicēta “Sputnik Latvija” mājaslapā krievu valodā, un Ļeonkova vēstījums ir tālāk izplatīts Krievijas sociālajos tīklos “Vkontakte” un “Odnoklasniki”, taču krievu interneta telpa no šīm “dabas drauga” atklāsmēm nevirmo. Iespējams, Ļeonkova vētījums vērsts uz nekritiskiem “Sputnik Latvija” klausītājiem, kuri neiedziļinās dabas un militārā resora spējā veiksmīgi sadzīvot. Tāds lēts triks sanācis, kuru “Sputņik” neizdodas pārdot.

 

Atmaskojums

Nav zināms, tieši kādos jautājumos Ļeonkovs ir “eksperts”, taču noteikti ne dabas aizsardzības. Viņa izteikumi par militāro darbību negatīvo ietekmi uz floru un faunu ir klaji maldinoši. Vairāki “LA” uzrunātie vides speciālisti stingri noraida “Sputņik” publicētos apgalvojumus kā melīgus.

Jaunais Jūrmalciema poligons daļēji pārklāsies ar Papes dabas parku, kas pazīstama kā putnu migrācijas vieta un aizsargājama jūras teritorija “Nida – Pērkone”. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docents, ornitologs Oskars Keišs uzsver, ka no poligona putni un pārējā daba neko nejutīšot. Viņš norāda, ka drīzāk kaitējumu florai un faunai Papes dabas parkā rada lielais atpūtnieku skaits, kas vasarās sabrauc Papē. “Mēs ikreiz nopriecājamies, kad tiks atklāts, kāds jauns poligons, jo tas pasargā dabu, bet lielās atpūtnieku masas to bojā,” piebilst O. Keišs. “Šaut plānots no 4×4 metru platas platformas, šāvienu varēs dzirdēt triju kilometru attālumā, bet dabai no tā nav nekāda efekta,” skaidro O. Keišs. Papes dabas parks ir pazīstams arī ar to, ka tajā kokos mitinās arī sikspārņi, kas gan ir zīdītāji. Sikspārņu pētnieks, bioloģijas doktors Jurģis Šuba uzsver, ka poligons un tā šaušanas intensitāte nakts lidoņiem netraucēšot. “Viņi jau lido pa nakti, var vienīgi izvēlēties nosēsties augstāk, bet nekas vairāk nevar notikt,” teic J. Šuba un pasmejas par maldīgajiem apgalvojumiem, ka jaunais poligons dramatiski ietekmēšot floru un faunu.

Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vecākā referente Vita Briže norāda, ka grozījumos normatīvajos aktos paredzēts, ka pretgaisa aizsardzības šaušanas mācības Jūrmalciema militārās aviācijas poligonā ļaus rīkot, vienlaikus sabalansējot tās ar vides aizsardzības prasībām. “Lai saudzētu Papes dabas parkā un aizsargājamā jūras teritorijā “Nida – Pērkone” esošo floru un faunu, pretgaisa aizsardzības šaušana Jūrmalciema poligonā varēs notikt laikā posmā no 1. līdz 30. jūnijam – ārpus zivju nārsta, putnu ligzdošanas, mazuļu audzēšanas, ziemošanas un migrācijas laika,” uzsver V. Briže. Mācību laikā tiks ievēroti nepieciešamie drošības pasākumi, lai neradītu kaitējumu iedzīvotājiem un apkārtējai videi. Šaušana ar pretgaisa aizsardzības ieročiem notiks no platformas – paaugstinājuma kāpās jūras virzienā uz augšu. NBS teritorijā ap pretgaisa aizsardzības ieroča šaušanas vietu nodrošinās ugunsdrošības pasākumus, kā arī visu izmantoto priekšmetu savākšanu un aizvešanu pēc mācību beigām. Pretgaisa aizsardzības mācības militārās aviācijas poligonā nav saistītas ar iespējamo jūras grunts mehānisku bojāšanu, šaušanas mācību pozīciju izvietošanai nav nepieciešams veikt pastāvīgas būves celtniecību, izcirst kokus vai veikt cita veida zemes pārveidošanu. Ar Dabas aizsardzības pārvaldi ir apspriestas un saskaņotas visas potenciālās darbības, kuras notiks poligonā. Tāpat tas tiek darīts attiecībā uz citiem poligoniem.

Ādažu poligons ir piemērs, kā aizsargājamās dabas teritorijas un militārais poligons viens otru papildina, turklāt militārās mācības nerada apdraudējumu dabai, bet pat dod pretēju efektu. Aizsargājamo ainavu apvidus “Ādaži” izveidots 2004. gadā, un lielāko daļu no 10 150 hektāru plašās teritorijas aizņem militārais poligons. Ādažu militārajā poligonā gandrīz 100 gadu laikā militāro mācību rezultātā izveidojusies klaja, Latvijai unikāla virsāju un smiltāju ainava. “Ap divus tūkstošus hektāru plašais virsājs ir lielākais Baltijā un veido 90 procentus no Latvijā konstatētās sauso virsāju platības. Virsājos mājvietas atrod dažādi īpaši aizsargājami dzīvnieki – piemēram, gludenā čūska, vakarlēpis, brūnā čakste un sarkanspārnu sisenis jeb parkšķis, bet smiltājos – smilšu krupis, raibspārnu smiltājsisenis un stepes čipste. Virsājus un smiltājus apdzīvojošās sugas ir pielāgojušās to īpašajiem apstākļiem – sausumam, gaismai un periodiskai uguns ietekmei. Aktīvas militārās mācības palīdz uzturēt šo vidi klaju un daudzveidīgu,” informē V. Briže.

Daļa Ādažu poligona teritorijas ir noteikta kā īpaši aizsargājamā dabas teritorija un iekļauta Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju – “Natura 2000” tīklā.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

Draugiem Facebook Twitter Google+