Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. jūnijs, 2012
Drukāt

Krievijas raidstacija “Golos Rossii” iet tālāk nekā Giļmans

Foto - LETAFoto - LETA

Pēdējā laikā dažas mūsu tautas traģiskās vēstures lappuses atkal ir kļuvušas par politisko spekulāciju objektu. Šoreiz “ticis” ir 14. jūnijam – padomju okupācijas Baigajā gadā notikušās mūsu valsts pilsoņu pirmās masu deportācijas atceres dienai. Atkal ir sarosījušies visādi “eksperti”, kas apgalvo, ka Latvijas valsts un tās oficiālie vēsturnieki “falsificē vēsturi”.

 

Odiozais “PCTVL” 
politiķis Aleksandrs Giļmans publiski apšauba deportāciju traģiskumu – sak, jā, bija, bet tur pārsvarā izsūtīja Marijas ielas blēdīgos šeptmaņus un tamlīdzīgus šaubīgus elementus. Nez vai šis apzīmējums tā īsti piederas, piemēram, Litenes nometnē apcietinātajiem bijušajiem Latvijas armijas virsniekiem… Un vispār – tas viss bijis “nevis izsūtījums, bet uzjautrinoša pastaiga brīvā dabā”, tā raksta Giļmans. Jo nemaz tik daudz taču nenomira…

Krievijas raidstacija “Golos Rossii” ir gājusi vēl tālāk. Šīs raidstacijas mājaslapā ievietotajā publikācijā “Baltija: genocīds, kura nebija” uzaicinātie “vēstures eksperti” pirmkārt apšauba pašu deportāciju, jo tā neesot bijusi deportācija, bet gan Vācijas “piektās kolonnas” piederīgo elementu pārvietošana uz dzīvi Sibīrijā.

 

“Vienīgais personu pārvietošanas kritērijs bija simpātijas nacismam, nevis nacionalitāte,” tā esot teicis tiesiskās palīdzības tautiešiem centra “Maskava – Krievija” vadītājs Mihails Joffe. Un nekāda speciāla deportāciju plāna taču neesot bijis.

 

Otrkārt, šī pārvietošana neesot bijusi nemaz tik briesmīga, jo lielākā daļa taču esot atgriezusies mājās. Te atkal der pieminēt tos pašus no Litenes un citām vietām aizvestos latviešu karavīrus, kurus ievietoja soda nometnē Noriļskā. Es domāju, tos, kurus nenošāva Piemaskavas Butovas poligonā vai Astrahaņas cietumā. Nevar teikt, ka no šiem cilvēkiem mājās atgriezās “lielākā daļa”!

Treškārt, lielākā daļa no deportētajiem (vai pārvietotajiem) esot bijuši krievu tautības cilvēki, tātad nevarot runāt par kaut kādu igauņu, latviešu vai lietuviešu genocīdu. Bet šeit publikācijas autore Aleksandra Zaharova kā saka, “iebrauc auzās”: pēc visa iepriekš minētā, ka 14. jūnijā pārvietoja tikai nacismam lojālos cilvēkus, sanāk, ka tieši Baltijas valstu krievvalodīgie ir visvairāk gaidījuši Hitlera karapūļus…

Citēts arī lielais Latvijas nedraugs Aleksandrs Djukovs – nacisti taču ir nesalīdzināmi lielāks ļaunums, Latvijā notiekot nacisma glorifikācija utt. Bet lai nu paliek Djukovs, “darbs viņam tāds” – gānīt Latviju.

Un vispār – pie visa vainīgi esot paši Baltijas valstu prezidenti, kuri, “neskatoties uz visiem vēsturnieku argumentiem, joprojām turpina apgalvot, ka PSRS esot okupējusi Baltijas valstis”. Tāds secinājums ir radies “Krievijas balss” mājas lapā ievietotās publikācijas autorei.

Laikam jau kārtējo reizi pārliecinos, ka droši vien ne jau uz katru kaut kur uzrakstītu paskvilu nepieciešams atbildēt, bet dažreiz liekas, ka klusēšana ne vienmēr ir zelts…

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+