Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. septembris, 2014
Drukāt

Krievijas reģionālajās un vietējās vēlēšanās vadībā “Vienotā Krievija”

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Krievijā svētdien aizvadītajās vietējās un reģionālajās vēlēšanās, kā jau prognozēts, vadībā izvirzījušies valdošās partijas “Vienotā Krievija” kandidāti, pirmdien ziņo aģentūra “RIA Novosti”.

Krievijā pilsoņi devās pie balsošanas urnām, lai izraudzītos 30 reģionu gubernatorus, kā arī 14 reģionālo likumdevēju sapulču un gandrīz 5000 municipālo padomju deputātus.

Taču vislielākā uzmanība bija pievērsta Krimai, kur pirmo reizi pēc Krievijas veiktās aneksijas tika vēlēti Sevastopoles un Krimas parlamenti.

“RIA Novosti” vēsta, ka Krimā vēlēšanas noritējušas mierīgi.

Visvairāk balsu – 71,04% – Krimā ieguvusi Kremļa partija “Vienotā Krievija”, pēc 50% balsu saskaitīšanas pavēstīja balsojuma organizētāji. Otrajā vietā ierindojušies liberāldemokrāti, ekscentriskā Vladimira Žirinovska vadītā ultranacionālistu partija, kas ieguvuši 8% balsu.

Neviena cita partija 5% robežu Krimā nav pārvarējusi.

Sevastopolē, kas balsoja atsevišķi no pārējās Krimas, par “Vienoto Krieviju” nobalsojuši 59% vēlētāju.
Krimā visas lielākās partijas, kas startēja vēlēšanās, pauda atbalstu Ukrainai piederošās pussalas inkorporācijai Krievijas sastāvā. Vienīgā vērā ņemamā grupa, kas atklāti iestājas pret Krimas aneksiju, ir Krimas tatāri, kas veido tikai 12% no nepilnus divus miljonus lielā pussalas iedzīvotāju kopskaita.

Tatāru līderis Refats Čubarovs aicināja vēlēšanas boikotēt. Ukraina vēlēšanas uzskata par neleģitīmām.
Protestējot pret nelikumīgajām vēlēšanām, vairāki Krimas iedzīvotāji uz vēlēšanu biļeteniem uzrakstījuši saukļus, paužot lojalitāti Ukrainai.

“Slava Ukrainai!”, “Krima – tā ir Ukraina!”, “Putin, atliec Krimu atpakaļ!” – lasāms uz vēlēšanu biļeteniem.
Fotogrāfijas, kurās redzami Ukrainai lojālo Krimas iedzīvotāju aprakstītie biļeteni, savā sociālā tīkla “Facebook” lapā ievietojis žurnālists Ševkets Namatullajevs.

“Provizoriskie rezultāti liecina, ka vēlēšanas Krimā notiek godam,” komentārā pie sabojātajiem biļeteniem ierakstījis žurnālists.

Atbilstoši jaunākajiem datiem, vēlēšanās Krimā piedalījušies 45,26% vēlētāju.

Ukrainas ģenerālprokuratūra vēlēšanas atzinusi par nelikumīgām un norādījusi, ka to organizatoriem draud līdz desmit gadiem cietumā.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.

Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par “zaļajiem cilvēciņiem”.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sākotnēji liedzās, ka Krievija veiktu Krimas okupāciju. Ukrainas armijas
bāzes Krimā bloķē “vietējās pašaizsardzības vienības”, skaidroja Putins, norādot arī, ka Krievijas armijas formas, kādās bija tērpti šie “kaujinieki”, varot nopirkt kurā katrā “veikalā”.

17.aprīlī, kad Kremlis okupēto Ukrainas pussalu jau bija anektējis, Putins atzina, ka militārās operācijas Krimā, kuru rezultātā Ukraina zaudēja kontroli pār pussalu, veikuši Krievijas karavīri.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+