Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. janvāris, 2014
Drukāt

Krievijas skolas Latvijā neļaus dibināt
 (26)

Foto - LETAFoto - LETA

Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojums par to, ka Krievija grasās atvērt krievu skolas citās valstīs, tostarp Baltijā, kur turklāt mācītos pēc Krievijas standartiem, nav pēkšņs un neapdomāts.

Krievijas Ārlietu ministrija jau kopš 2011. gada izstrādājusi koncepciju “Krievu skola ārzemēs”. Jau 2012. gada vasarā Konstantīns Kosačovs, kurš vada Krievijas federālo aģentūru sadarbībai ar NVS valstīm un ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem, tiekoties ar kaimiņvalsts diplomātiem, izklāstīja šīs koncepcijas aprises.

Koncepcija, kas tapusi pēc Krievijas prezidenta un valdības rīkojuma paredz ārzemēs četrus krievu skolu tipus. Kuru no tiem S. Lavrovs vēlētos veidot Baltijas valstīs, pagaidām nav zināms.

Pirmā tipa skolas, neraugoties uz to, ka neatrodas Krievijas teritorijā, būtu Krievijas valsts vispārējās izglītības iestādes. Tajās mācības notiktu krievu valodā pēc Krievijas izglītības standartiem. Skolu beidzot, skolēni kārtotu Krievijas eksāmenus un saņemtu Krievijas diplomu. Uz kādiem tiesiskiem pamatiem kaimiņvalsts šādas skolas dibinātu, nav skaidrs.

Otrā tipa skolas Krievija cer veidot, pamatojoties uz starpvalstu līgumiem. Tajās izglītības programmās būtu integrēti Krievijas un attiecīgās valsts izglītības standarti, bet mācības tāpat notiktu krieviski. Absolventi saņemtu gan mītnes valsts, gan Krievijas izglītības dokumentus.

Trešais veids būtu skolas, kur mācības notiktu tikai krieviski vai arī būtu atvērtas klases, kurās mācības notiktu krievu valodā. Šādu skolu darbību gan varētu regulēt tā valsts, kur skolas atrastos, nosakot arī izglītības programmu. Šo skolu absolventi saņemtu mītnes zemes izglītības dokumentu, tomēr drīkstētu kārtot arī Krievijas eksāmenus un saņemt šīs valsts diplomu.

Ceturtā tipa skolās būtu iespējams iegūt papildizglītību krievu valodā atbilstoši Krievijas izglītības standartiem. Tās būtu kā svētdienas skolas, kas darbotos saskaņā ar mītnes zemes likumiem.

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā uzskata: mūsu valstī būtu pieļaujama tikai ceturtā tipa skolu darbība. “Cita veida krievu skolu atvēršanu neatbalstām, jo Latvijā jau ir kvalitatīvs izglītības piedāvājums arī mazākumtautībām,” sacīja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča norādīja, ka Krievijas ieceres par skolām, kas darbotos saskaņā ar Krievijas izglītības standartiem, Latvijā nav iespējams īstenot: “Latvijas Republikas teritorijā izvietotajām izglītības iestādēm jāievēro Latvijas valsts normatīvie akti.”

Lai reģistrētu izglītības iestādi, nepieciešams iesniegt lēmumu IKVD par izglītības iestādes dibināšanu, skolas nolikumu, dokumentus, kas apliecina telpu nodrošinājumu, kā arī iesniegumu par reģistrāciju. Nolikumā jānorāda skolas darbības mērķi, uzdevumi un izglītības programmas, kuras paredzēts īstenot. Saskaņā ar Vispārējo izglītības likumu ikvienam, kas izstrādā un īsteno izglītības programmu, ir pienākums ievērot Latvijas izglītības standartus.

Krievija gatava savām skolām sniegt informatīvu, metodisku, materiāltehnisku atbalstu, kā arī sagatavot tām nepieciešamos skolotājus.

IKVD gan noskaidroju, ka Izglītības likums neparedz iespēju Latvijā dibināt ārvalstu vispārējās izglītības iestādes vai to filiāles. Ārvalsts nevar nodrošināt savas skolas izveidi un darbību Latvijā, jo izglītību te var finansēt tikai valsts vai persona, kas dibinājusi izglītības iestādi. Ārvalsts nevar dibināt izglītības iestādi, tomēr tā var atbalstīt atsevišķas iniciatīvas, kas nav pretrunā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Tāpat neviena skola Latvijā nedrīkst īstenot citas valsts izglītības saturu.

“Vēršam uzmanību, ka Izglītības likuma 51. pantā ir noteikts pedagoga pienākums audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus,” piebilda I. Juhņēviča.

Viedoklis


Kā vērtējat Krievijas vēlmi 
dibināt krievu skolas ārvalstīs?


Ina Druviete, izglītības un zinātnes ministre: “Krievijas ideja nav pieņemama ne politiski, ne tiesiski. Man ir skaidrs, kāpēc Krievija tā rīkojas. Nav noslēpums, ka izglītības sistēma ir ļoti būtisks maigās varas instruments. Ja Latvija neietekmētu to, ko māca skolās, veidotos jauna paaudze, kas ir atsvešināta no Latvijas valsts. Taču Krievijas iecerēm nav lemts realizēties. Visu skolu, arī privātskolu mācību pro­grammai, jāatbilst Latvijas izglītības standartiem. Privātskolās mācības var notikt dažādās valodās, taču visiem absolventiem jākārto centralizētie eksāmeni, kur bez latviešu valodas zināšanām neiztikt. Izņēmums ir Rīgas Starptautiskā skola un Rīgas franču skola, kuras dibinātas uz starpvalstu līguma pamata. Turklāt ar Krieviju Latvijai vispār nav līguma par sadarbību izglītībā un zinātnē.”

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Kad vajadzēja iet uz referendumu par latviešu valodu visās skolās, tad tēlojām muļķīšus. Tagad nu melīgi kliedzam ka nepieļausim – fašizm ņeproiģot! Bet krievi špļauj visam virsū un sūta to mūsu lunkano valdību … Un tauta tā vienaldzīgi noskatās – vai tad nu tā izturēsimies pret kaimiņu! Un ieviesīsim tās krievu skolu pariktes kā mīliši.

  2. Nesaprotu par ko tracis,vaitad latvijā jau tagad nav krievu skolu ,vaitad jau tagad viņi nemācās no krievijas dāvinātām grāmatām,vaitad jau tagad latvijas bērni nebrauc uz RU militārajām nometnēm .Vispirms jāsaved kārtībā jau esošā Latvijas izglītības sistēma lai būtu tiešām vienota sistēma latviešu valodā

  3. Man liekas, ka šis jautājums vispār nebija apspriežams un vēl medijos no visām pusēm tik daudz un ilgi apsiekalojams…

  4. Kas kontrolē skolas, tas kontrolē tautas dvēseli.

    • Latvijas IZM kontrolē taču it kā skolas, bet ”krievu” skolu skolotāji ved savus skolniekus 9.maijā pie Pārdaugavas staba kaut ko atzīmēt. Tiesībsarga birojs noskaidrojis ,ka valsts valodu ”krievu” skolās nemīl.

  5. Krievijai jadoma par savam skolam sava gigantiska valsti! Un situacija Krievijas skolas tiesam nav
    tik laba un ari pasniedzamais limenis pavisam neatbilsts Latvijas limenim un seviski ES limenim. Tapec Lavrova kunga pretenzijas ir tiras mulkibas. Latvijai nevajag par sim Krievijaspretenzijam daudzko pardomat. Vajag talak attistit un pilnveidot nacionalu skolas sistemu!
    !

  6. Taisni brīnums, ka nepildīs saimnieka vēlmes…, Ak pietiks ar to, ka tepat krievvalodību mācīs par valsts naudu? Skaidrs. Un nav ko tēlot izbrīnītos, marionetes.

  7. Nu re ,4 tipa skolas jau atļauj ,tā ka ,,vienošanās ceļā būs jārunā tikai par 3.Zinot mūsu runātāju toleranci un iecietību viss iespējams ,ja ne 1 tipa tad 2 vai 3 tipa skolas Latvijā var parādīties

  8. krievija dzivo 1miljons ukrainu ,bet nav nevienas skolas ukrainiem.

  9. šleseriņam prieks

  10. Pietiek ar Maskavas namu Atbildēt

    Tās būru vēl viens Trojas zirgs!

  11. Atkal te mums uzsūtījuši informatīvo “dūmu aizsegu”, lai izsauktu sašutumu par šķietami plānojamo, tātad rēgu, kura aizsegā mierīgi turpināt te JOPROJĀM ESOŠO krieviski promaskavisko izglītošanu, pie kā jau pieradināti visi klusējam un uzņemam kā normu koloniālismu de facto, kuram te nebūtu vietas nekādā formā, pat ne to nosaucot par cilvēktiesībām, mazākumtautību, kāda tā nav, jeb tml.

  12. lai izdodas nepieljaut citu valstu skolu dibinashanu citaa valstii … kkaads pilniigs nonsenss!!!

  13. Tā tikai vēl trūka, lai kaut kāda Krievija mūsu valstī dibinātu kaut kādas savas skolas! Lai tie krievi vispirms saved savu valsti kārtībā.

  14. Kāda neraža? (Saskaņas Centrs.)

  15. =Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā uzskata: mūsu valstī būtu pieļaujama tikai ceturtā tipa skolu darbība. “Cita veida krievu skolu atvēršanu neatbalstām, jo Latvijā jau ir kvalitatīvs izglītības piedāvājums arī mazākumtautībām,” sacīja IZM pārstāve Edīte Olupe. =
    Aizmirsa piebilst – un tad automātiski un dabiski notiks pāreja uz 3. uz 2. un uz pirmo tipu.Vai ar labu vai ar paņemieniem kā Kalvītis tika pie naudīgiem zicamatiem. IM ierēdņi laikam vāji izglītoti un nezina Bizantijas tipa diplomātiju, kuru ir labi apguvusi Krievija…Ja ju ir šāds IM uzskats – kur neatkarīga Latvija ar neatkarīgu izglītību?

    • “mācītos pēc Krievijas standartiem”…
      Manuprāt te nav ko diskutēt. Tā vietā, lai oficiāli un skaļi pasūtītu idejas paudēju, mūsu amatpersonas ieslīgst spriedelējumos un vājos twittera purkšķīšos…

  16. Patreizējā situācijai Rīgai nav nekāda sakara ar pārējo Latviju,jo gods kalpot ir tikai Rīgai un Ušakovam,bet Ušakovam ir līgums ar Krievijas valdošo partiju un pašu Putinu.Tā kā pirmā tipa skolām Rīgā būs ,,dobro požlovaķ,,.

    • Mazākumtautībām var būt arī ir, bet ne krieviem. Vai IZM var pateikt, kurā likumā vai tiesību aktā tā izlasa, KAS/KURAS ir mazākumtautības Latvijā?

  17. Krievija nekaunās uzbāsties. Latvijas valdībai jāatstumj šādi paņēmieni.

  18. Kas t’a par stulbu modi ir run’at par “”v’izijas”‘ un “‘maig’a vara”‘?Krievija ‘isteno AKT’IVO ‘ARPOLITIKU-ja k’adam tas nav skaidrs,bet ja J”’us “‘redzat “‘v’izijas”‘tad p’arkrustieties-pat tad,ja neesat kristietis.

  19. Nu, jus tik un tā saprotāt

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+