Krievijas spiegi aktivizējas Zviedrijā 2
Stokholmai nav vajadzīgs Maskavas viedoklis, lai pieņemtu lēmumu, vai pievienoties NATO, paziņojis Zviedrijas premjerministrs Stefans Lefvens, atbildot uz Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova komentāriem par Zviedrijas iespējamo pievienošanos NATO.
Intervijā laikrakstam “Dagens Nyheter” Lavrovs izteicās, ka Kremlis atbildēs uz Zviedrijas iespējamo pievienošanos NATO, veicot militāri tehniskus pasākumus uz Krievijas ziemeļu robežām. Lavrovs piebilda, ka Krievija neuzskatītu Zviedrijas pievienošanos NATO kā uzbrukumu Krievijas Federācijai.
Lefvens atzīmēja, ka Krievijas ārlietu ministra vārdi ir “absolūti veltīgi”, un uzsvēra, ka nevienu neinteresē Maskavas viedoklis šajā jautājumā. “Zviedrijā mēs paši pieņemam lēmumus par aizsardzību un drošības politiku. Šajā sakarā mēs pieprasām cieņu pret sevi, jo mēs cienām citu valstu lēmumus,” Zviedrijas premjerministru citē izdevums “The Local”. Lefvens piebilda, ka nepievienojušās valsts statusa saglabāšana līdz šim Zviedrijai ir labi kalpojusi un tā būs arī turpmāk. “Mēs esam runājuši par to daudzas reizes, un Maskava par to labi zina,” viņš teica.
Kā ziņo Zviedrijas prese, Zviedrijas Drošības policija (SAPO) ir paudusi bažas par Krievijas spiegošanas aktivitāšu būtisku pieaugumu. Avots Drošības policijas aprindās izteicies, ka tas varētu būt saistīts ar 25. maijā paredzētajām debatēm Zviedrijas parlamentā par “Uzņemošās valsts atbalsta vienošanās” līgumu, kas atvieglotu NATO spēkiem ostu un bāzu lietošanu Zviedrijas teritorijā militārajās mācībās vai ārkārtas situācijās. SAPO avots atzinis, ka Krievija mēģinājusi ietekmēt debates par Zviedrijas drošības politikas izvēlēm, nākot klajā ar publiskiem paziņojumiem, kā arī vairojot slepenas darbības. Lai gan SAPO mēdz izvairīties no konkrētiem paziņojumiem, jo apsūdzības spiegošanā ir politiski ārkārtīgi jutīga tēma, Drošības policija norādījusi, ka izsekojusi cilvēkus, kas saistīti ar Krievijas izlūkdienestiem un piedalījušies konferencēs, kur apspriests, kā bloķēt Zviedrijas tālāku sadarbību ar NATO. 19. martā, divas dienas pēc tam, kad SAPO publicēja savu gadskārtējo apskatu, kur bija analizēta Krievijas izvērstā psiholoģiskā un dezinformācijas kampaņa, pret Zviedrijas medijiem tika vērsts plašs kiberuzbrukums, kas bloķēja septiņu lielāko Zviedrijas laikrakstu tīmekļa vietnes. SAPO apskatā teikts, ka Krievijas Ārējais izlūkdienests (SVR) un militārais izlūkdienest (GRU) ir aktīvi iesaistījušies civilās un militārās infrastruktūras objektu izspiegošanā Zviedrijas teritorijā. Pagājušā gada SAPO apskatā identificēti 10 SVR un GRU virsnieki starp 37 Krievijas diplomātiem Zviedrijā. Šā gada SAPO ziņojumā atzīmēts, ka pieauguši Krievijas spiegu diplomātu aizsegā kontakti ar Zviedrijas galēji labējām organizācijām.
