Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. jūlijs, 2012
Drukāt

Krievijas un Ukrainas prezidenti tiekas Jaltā

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vakar Krimas kūrortpilsētā Jaltā Ukrainas un Krievijas starpvaldību saieta laikā aci pret aci tikās abu valstu prezidenti – Viktors Janukovičs un Vladimirs Putins. Kaut divpusējās tikšanās detalizēts izklāsts vēl vakar nebija zināms, abi bija apņēmušies pārrunāt visus starpvalstu attiecībās svarīgos jautājumus, tostarp starptautiskajā uzmanībā nonākušo Jūlijas Timošenko ieslodzīšanu, medijiem atzina Putina pārstāvis Jurijs Ušakovs.


Pēc prezidentu sarunas uz sanāksmi pulcējās Ukrainas un Krievijas starpvaldību komisija. Abu valstu pārstāvji parakstīja desmit sadarbības līgumus. Pēdējā gada laikā tirdzniecības apjoms starp Krieviju un Ukrainu palielinājies par 26 procentiem un sasniedzis 50 miljardus dolāru. Ušakovs norādījis, ka abas valstis paudušas apņēmību ekonomisko sadarbību aizvien stiprināt un ka sagaidāma līgumu slēgšana par sadarbību enerģētikas, kosmosa izpētes, transporta, aviācijas un kuģubūves jomās, informē “Radio Brīvā Eiropa”. Tāpat Putins mudināja Ukrainu aizvien aktīvāk iesaistīties reģionālo organizāciju, piemēram, muitas apvienības, darbā. “Runāsim arī par gāzes piegādēm, taču nekādus jaunus līgumus neslēgsim,” pirms Ukrainas un Krievijas starpvaldību saieta atklāja Ušakovs.

Par sanāksmes galveno jautājumu kļuva jau kopš deviņdesmitajiem gadiem ilgušais strīds par Ukrainas un Krievijas robežu Kerčas šaurumā un Azovas jūrā. Krievija esot gatava atteikties no pretenzijām uz Kerčas šaurumu un piekāpties jautājumos saistībā ar robežas noteikšanu Azovas jūrā. Apmaiņā pret to Maskava sagaida, ka Ukraina tomēr atļaus tai izmantot šaurumu, kā arī atteiksies no prasībām līdz 2019. gadam gāzi iepirkt par pazeminātu cenu un atvērs krievu uzņēmējiem ceļu naftas ieguvei Melnās jūras šelfā, Ukrainas medijus informējuši valsts Ārlietu ministrijas pārstāvji.

 

“Ar Krieviju runājam par partnerību plašā jautājumu lokā. Padomā ir daudz divpusējo līgumu, tajā skaitā lidmašīnu būvē. Redzam, ka Ukrainai izdarīt izrāvienu starptautiskajā arēnā bez Krievijas būs ļoti grūti. Runājam par interesantiem projektiem atomenerģijas un kosmosa nozarē. Un esmu pārliecināts, ka šie projekti būs abpusēji izdevīgi,”

 

sarunā ar “Radio Brīvā Eiropa” klāstīja Janukoviča pārstāvētās Reģionu partijas biedrs Vladimirs Oliņiks. Citās domās ir Timošenko partija, kuras pārstāvis Andrejs Škiļs sacījis, ka Putins vēlas “monopolizēt Ukrainas ārpolitikas kursu, lai tas tiktu izlemts Kremlī”. “Tāpat – kāds gan jautājums var būt par to, kādā valodā runās valsts, kura atrodas Krievijas ietekmē?” jautājis Škiļs, atsaucoties uz pagājušajā nedēļā pieņemto likumu, kas paredz Ukrainā stiprināt krievu valodas pozīcijas, tai piešķirot reģionālās valodas statusu. Vēl pirms sanāksmes par Janukoviča un Putina tikšanos skeptiski izteicās arī Ukrainas opozīcijas deputāts no Timošenko bloka Aleksandrs Gudima, kurš darbojas parlamenta naftas un enerģētikas komitejā. “Nekādas lielas vienošanās nebūs, jo Krievijā jau notikušas prezidenta vēlēšanas, kamēr Janukoviča partija vēl nav uzvarējusi oktobrī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās un, liekas, arī neuzvarēs. Jau oktobrī viņa pozīcijas sarunās ar Maskavu būs krietni sliktākas. Ukrainas vara šobrīd atrodas politiskā un intelektuālā izolācijā,” secinājis ukraiņu deputāts.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+