Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. decembris, 2014
Drukāt

Krievijas valdība apstiprinājusi pabalstu izmaksu kara veterāniem Baltijas valstīs (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uzvaras diena. Uzvaras parkâ pie pieminekïa Padomju Latvijas un Rîgas atbrîvotâjiem no nacistiskajiem iebrucçjiem Nacisma sagrâves un Otrâ pasaules kara upuru piemiòas dienai. 09/05/2014 foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avîze

Krievijas valdība apstiprinājusi kārtību, kādā tiks izmaksātas pensijas Lielā Tēvijas kara (Otrā pasaules kara) veterāniem, kuri dzīvo Baltijas valstīs.

Attiecīgais dekrēts, kuru 3.decembrī parakstīja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, publicēts valdības interneta vietnē.

Dokumentu sagatavojusi Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma šā gada 8.maijā.

Pabalstu saņēmēju saraksta izveidošana uzticēta Krievijas Ārlietu ministrijai, kurai arī reizi pusgadā vajadzēs sarakstu atjaunināt, no tā izdzēšot mirušos veterānus.
Līdzekļi tiks izmaksāti no federālā budžeta pensiju fonda attiecīgās valsts nacionālajā valūtā, balstoties uz rubļa kursu, kādu maksājumu dokumentu noformēšanas dienā noteikusi Krievijas centrālā banka.

Putina rīkojuma projekts par pensiju izmaksāšanu veterāniem Baltijas valstīs pirmo reizi tika publicēts 2013.gadā. Dokumenta paskaidrojumā norādīts, ka “Lielā Tēvijas kara veterāniem, kas dzīvo Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, tiek ierobežotas tiesības vairākās dzīves sfērās.

Politiskā elite šajās valstīs tēvzemes aizstāvjus vienā mirklī pārvērtusi par “okupantiem”, pret kuriem bieži vien tiek celtas apsūdzības. Tas notiek uz Viļņas, Rīgas un Tallinas īstenotās politikas fona heroizēt bijušos esesiešu vienību karavīrus, kā arī vietējos nacistu līdzskrējējus, tostarp piešķirot viņiem valsts dotācijas.”

Latvijas Ārlietu ministrija paskaidrojumu kritizējusi, norādot, ka paskaidrojumā minētie apgalvojumi demonstrē vienpusēju un neobjektīvu vērtējumu par Otrā pasaules kara rezultātiem Baltijas valstīs, kā arī tas rada melīgu priekšstatu par šīm valstīm.

Kopumā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā dzīvo aptuveni 12 000 Lielā Tēvijas kara veterānu.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Tys trešai no kreišōs izaver taisni pēc Rubiķa. A tys zylā capure tikai piec čeksita. Kur tai biļdē veterani palykuši. Tok jau sen apmyruši. Nabadzeņi. A nikō napadareisi, kod jōmērst, tod miersi. I Vova ar, dzeivos tik vīnu myužu, koč ir pakōš nabadzeņu. Itaids liktiņs cylvākam kurs cytus apšaun.

  2. Kartoškai un voblai mož pietiks. Cik †āds padumjais veterāns mūža deviņdesmitajos gados vairs spēj ieēst? Atliks vēl čarkai. Tad būs gaŗš pirdiens ar. Po moskovskomu. A kas par laimi? Vovam būs ko priecāties par to Baltijas pirdienu. Visi čekisti – pirdīs jo Vova tos dzirdīs.

  3. Vai rubiks ari krievu veterans,

  4. Tiešām reāli tikai kādi daži simti cilvēki Latvijā,jo cilvēka mūža ilgums no kara beigām nav bezgalīgs…?!No kurienes ņem tādu daudzumu…?! Iesūta no Krievijas vai ?! Jāparbauda tie kara veterāni…

  5. “Kopumā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā dzīvo aptuveni 12 000 Lielā Tēvijas kara veterānu”- murgs kaut kāds. Pirmkārt jaunākajam tā sauktajam veterānam vajadzētu būt vismaz 88-90 gadi. Tādu vecīšu daudzumu Baltijā nevar savākt vispār. Īstie karojošie veterāni labākajā gadījumā ietilpst pirmajā simtā. Pārējie ir pielīdzinātie veterāniem – NKVDešniki . Un ja jau “Lielā Tēvijas kara veterāniem, kas dzīvo Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, tiek ierobežotas tiesības vairākās dzīves sfērās”, ko viņi te nabagi mokās ? Kāpēc nebrauc uz savu saulaino dzimteni ?

Draugiem Facebook Twitter Google+