Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. aprīlis, 2012
Drukāt

Krievijas vēstniecība noliedz slēptu mērķu esamību Latvijā

krievija3

Krievijas vēstniecība noliedz, ka Krievijai būtu kādi slepeni mērķi Latvijā, teikts 9.aprīlī izplatītajā paziņojumā. Paziņojums tapis kā atbilde Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārskatā par darbību 2011.gadā minētajam.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs uzsver, ka Krievijai nav nekādu slēptu mērķu, jo nav tādu problēmu vai bažu, par kurām Latvijas pusei nebūtu zināms un par kurām netiktu runāts visos iespējamos dialogos.

Vešņakovs arī jautā, kāds Krievijai būtu labums diskreditēt Latviju. Tieši pretēji, Maskavas politika, kas ir vērsta uz satuvināšanos ar Eiropas Savienību un uz sadarbību ar NATO, paredz cieņpilnu attieksmi pret Latviju, kuras viedoklis var ietekmēt noskaņojumu Briselē.

Kaitējumu kādas valsts starptautiskajai reputācijai var nodarīt tikai pati valsts, teikts izplatītajā paziņojumā, kurā tiek norādīts uz nepilsoņu, lielas daļas iedzīvotāju valodas problēmām Latvijā, kā arī tiek atgādināts par latviešu leģionāru piemiņas pasākumiem.

Krievijas vēstniecība atgādina par veiksmīgiem sadarbības piemēriem – kopīgas vēsturnieku komisijas izveidošanu, par veiksmīgu ekonomisko sadarbību, investīcijām Krievijā u.c. Pēc vēstniecības teiktā, preču apgrozījums starp Latviju un Krieviju pārsniedzot astoņus miljardus dolāru (Vairāk nekā četrus miljardus latu).

Krievija uzmanīgi sekojot tam, kā Latvijā tiek ievērotas starptautisko organizāciju rekomendācijas mazākumtautību jomā, teikts paziņojumā.

Kā ziņots, SAB pārskatā par darbu 2011.gadā teikts, ka Krievijas ārpolitikas slēptie mērķi ir diskreditēt Latviju, pārmetot fašisma atdzimšanu Latvijā, vēstures pārrakstīšanu, piedēvējot Latvijai izputējušas valsts tēlu, uzsverot krievvalodīgo iedzīvotāju mērķtiecīgu diskrimināciju.

Atklāti ir izvirzīts mērķis nostiprināt krievu valodas pozīcijas un panākt tai oficiālu statusu Eiropas Savienībā. Krievvalodīgo kopienas aktīvisti, kas cieši sadarbojas ar Krieviju tautiešu politikas un informācijas politikas ietvaros, nākuši klajā ar ideju izmantot Eiropas pilsoņu iniciatīvu krievu valodas statusa nostiprināšanai.

Lai uzlabotu projekta izredzes, līdzās krievu valodai projektā iekļautas citas Eiropas valstu valodas ar ierobežotu statusu, bet ievērojamu lietotāju skaitu. Krievijas varas institūcijas jau apsolījušas atbalstīt Krievijas tautiešu iniciatīvu un piedāvājušas izmantot Eiropas valstīs izveidoto tautiešu organizāciju tīklu kampaņas veikšanai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+