Latvijā
Politika

Krievijas vēstnieks: jautājums par ietekmi uz jūsu vēlēšanām ir “feiks” 16

Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs akreditācijas vizītes laikā pie Valsts prezidenta Rīgas pilī. Foto – LETA

Pasaulē pašlaik nevar runāt par jaunu “auksto karu”, jo nav divu ideoloģiski atšķirīgu politisku sistēmu pretstāves, un gan jau viss nostāsies savās vietās, intervijā “Neatkarīgajai” sacījis Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs. “Karu es šajā gadījumā izslēdzu, jo tas būtu karš, kurā nebūs uzvarētāju. Taču arī bez kara mēslus var savārīt tik daudz, ka nevienam maz neliksies.”

Lukjanovs paudis viedokli, ka Rietumu un Krievijas attiecību krīzes pamatā esot tas, ka Krievija attīstoties, nostiprinoties un atgriežoties starptautiskajā arēnā kā pilnvērtīgs spēlētājs. “Acīmredzot daudziem šajā pasaulē tas nepatīk. Mēs esam raduši ilgu laiku dzīvot viendimensionālā pasaulē, kur visi solidāri un pakārtoti. Viens lēmums, viena pildīšana… Bet nu radusies kaut kāda disonanse.”

Vērtējot Latvijas un Krievijas attiecības, vēstnieks skeptiski izteicies par Latvijas ārpolitikas patstāvīgumu: “Patlaban Latvijas starptautiskās attiecības ar ārpasauli korespondējas caur Briseli. Caur ES. Cita varianta nav. Solidarizēšanās ar Eiropas kopienas nosacījumiem. Ko redzam mēs? Solidāru ES nostāju attieksmē pret Krieviju. Ne Latvija ieviesa sankcijas pret Krieviju. Latvija pildīja solidāru ES lēmumu.”

“Šīs attiecības nestāvēs savrup, tās nebūs šķirtas no, tā sacīt, starptautiskā pasjansa. Tas ir pats maigākais, ko varu sacīt. Latvija nevarēs piepeši paziņot, ka nepieņem solidāro Eiropas un NATO valstu nostāju. Tāpat Krievija neizdalīs Latviju no šīs alianses vai no šīs jaunās Antantes. Tāpēc, ka mums nav īpašas politikas saistībā ar Latviju. Mums ir ar Eiropas kopienu saistīta politika,” turpinājis Lukjanovs, “ar Latviju mēs veidojam divpusējas attiecības tādā kontekstā, kas saistīts ar reālām Latvijas un Krievijas reālijām. Latvijā mīt vairāk nekā 50 000 Krievijas pilsoņu. Viņi ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Saskaņā ar mūsu konstitūciju mums jānodrošina viņu intereses.”

Lukjanova skatījumā, Latvija īsti neizmanto savu ģeopolitisko novietojumu un iespēju būt tiltam starp Rietumiem un Austrumiem. “Virkne ekspertu uzskata, ka alternatīva ir strupceļš. Un tikai no jums pašiem atkarīgs, kādu savas valsts ceļu izvēlēties. Jūs esat savu izvēli veikuši, un – kādi te vairs jautājumi mums? Mēs, rēķinoties ar šo situāciju, bijām spiesti, jā, spiesti būvēt savas ostas, ieguldīt šajā padarīšanā lielu naudu. Kā redzat, tikām galā. Mēģiniet pats novērtēt, kam no tā sliktāk.”

“Ģeogrāfiskais novietojums, šķiet, rada ideālus apstākļus tam, lai Latvija turpinātu šo Austrumus un Rietumus savienojošā “tilta” tradīciju. Taču tas, kas notiek patlaban, diemžēl ir šā “tilta” sagraušanas process. Es te domāju Baltijas valstu, tajā skaitā – Latvijas, centienus ar sadomātiem ieganstiem norobežoties no Krievijas. Tikt vaļā no Krievijas gāzes piegādēm, tikt laukā no enerģētikas gredzena BKILL. Arī iedomātiem “Krievijas draudiem” veltītās, nepamatotās šausmenes neveicina savstarpējas sapratnes veidošanos. Kopumā prevalē tendence, kad acumirklīgas politiskas vai ideoloģiskas intereses nomāc veselo ekonomisko saprātu. Protams, tādā situācijā runāt par kaut kādu “tiltu” veidošanu ir bezjēdzīgi. Mums ir paruna: “Ar varu mīļš nebūsi.” Bet mēs esam patiesi ieinteresēti labu kaimiņattiecību attīstībā,” sūkstījies vēstnieks.

Lukjanovs noliedzis, ka Krievija varētu censties ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus Latvijā: “Jautājums par ietekmi uz jūsu vēlēšanām ir “feiks”. Pajautājiet pats sev, kam mums to vajag? Šo tēmu priekšvēlēšanu laikā īpaši aktīvi sāk izvērst daži masu saziņas līdzekļi un virkne “labējo” politiķu ar vienu nolūku – norakstīt visas nebūšanas, savas kļūdas un izgāšanās sociāli ekonomiskos darbos uz “svešu onkuli”. Šajā reizē – uz Krieviju. Proti, te galvenais ir – noņemt atbildību par to, ko paši esam te sastrādājuši.”

Vēstnieks gan nav noliedzis, ka atsevišķos jautājumos Krievija vēlētos, lai Latvija maina savu politiku, piemēram, viņš cer, ka krievu skolu reforma neīstenosies. “Lieliski – neatkarību izcīnījāt. Kas notika pēc tam? Visai lielu iedzīvotāju daļu, pieņēmusi likumu par nepilsoņiem, vara piemānīja. Bībelē sacīts: sašķelta valsts ies bojā. Kas tapa? No vēlēšanās izlikt nevēlamos slāvus ārpus iekavām tapa šīs valodu reformas. Bet – kā gan var atņemt cilvēkam viņa iedzimtās tiesības zināt savu dzimto valodu? Var! Bet – kas no šā cilvēka izaugs? Vai krievs kļūs latvietis? Domāju, ka nekļūs,” sacījis Lukjanovs.

“Vārdi “padomju vara”, “pazemojumi”, “okupācija” ļoti spēcīgi iespaido cilvēku jūtas. Patiesi – daudz kas padomju laikā bija cietsirdīgs. Kaut vai deportācijas. Tagad gan visi aizmirsuši vai, pareizāk, negrib runāt par to, ka deportācijām bija šķirisks, ideoloģisks raksturs. Represijas nebija vērstas pret latviešu tautu, tās bija komunistiskā režīma represijas attieksmē pret noteiktu Latvijas sabiedrības daļu,” turpinājis Krievijas pārstāvis.

LA.lv