Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. augusts, 2016
Drukāt

Krievijas ziemeļos “pļauj” Sibīrijas mēris (1)

Foto - ITAR-TASS/LETAFoto - ITAR-TASS/LETA

Krievijas ziemeļu Jamalas Ņencu autonomajā apvidū no Sibīrijas mēra miruši jau vairāki tūkstoši ziemeļbriežu, bet ap 90 cilvēku hospitalizēti. Vakcinācijai sapulcētie ziemeļbrieži kādā fermā.

Krievijas ziemeļu Jamalas Ņencu autonomā apvidus Jamalas rajonā slimnīcās ar diagnozi “Sibīrijas mēris” hospitalizēti jau 90 cilvēku, to skaitā 50 bērni. Tiek runāts par dzīvniekiem un cilvēkiem nāvējošā Sibīrijas mēra epidēmijas izcelšanos šajā Krievijas reģionā.

Sibīrijas mēra karantīna Jamalas rajonā tika izsludināta 25. jūlijā. Tobrīd no šīs slimības jau bija gājuši bojā vairāk nekā 2300 ziemeļbriežu. Salehardā no Sibīrijas mēra miris 12 gadus vecs zēns, bet atbilstoša diagnoze laboratoriski apstiprinājusies jau 24 Jamalas iedzīvotājiem, no kuriem vairāki ir bērni. Zēns nomiris pēc inficēta brieža gaļas ēšanas, un slimība viņu skārusi grūti dia­gnosticējamajā zarnu formā. Tā sākās kā asas vēdera sāpes, asiņaina vemšana un caureja. Pārējos gadījumos sākotnējie pacientu apsekojumi liek domāt par visizplatītāko – ādas Sibīrijas mēra – formu, kuras galvenais simptoms ir niezošu pūslīšu un augoņu veidošanās uz ādas, pēc tam drudzis.

Visus saslimušos vai slimības potenciāli apdraudētos ved uz slimnīcu autonomā apgabala administratīvajā centrā Salehardā. Jamalas Ņencu autonomā apvidus Jamalas rajons aizņem Jamalas pussalu Karas jūrā. Lielākoties to apdzīvo mazās ziemeļu tautas – ņenci, selkupi un citi. Tie ir tundras klejotāji, kas uzturas ārpus apdzīvotām vietām un nodarbojas ar briežkopību. Varasiestāžu uzdevums šobrīd ir izvest klejotājus no karantīnas apgabala. Tā kā ir runa par bīstamu infekcijas slimību, briežkopjiem netiek ļauts ņemt līdzi briežādas teltis čumas un sadzīves lietas, tāpēc varas iestādēm jārisina jautājums par šo cilvēku apgādi ar visu nepieciešamo.

“Katra persona ar kaut minimālām veselības stāvokļa novirzēm – ieskrambājumiem, augoņiem, iesnām – tiek nosūtīta papildu apsekošanai apgabala slimnīcā. Pieņemts lēmums pārbaudīt visu ziemeļbriežu kopēju bērnus, arī tad, ja tie neizjūt nekādas vājuma pazīmes,” aģentūra TASS citē autonomā apvidus gubernatora pārstāvi. Visi Salehardas slimnīcā ievietotie diennakti tiekot rūpīgi uzraudzīti. Sibīrijas mēra inkubācijas periods ir 14 dienas, tāpēc saslimušo skaits var pieaugt.

Uz slimības piemeklēto reģionu steidzamā kārtā izbraukuši Krievijas Veselības aizsardzības ministrijas īpaši nozīmēti infekcijas slimību mediķi. Viņu uzdevums pārraudzīt vietējo ārstu darbu un sniegt padomus. Galvenais uzdevums šobrīd ir konstatēt slimības perēkli un noskaidrot, cik plašā apkaimē Sibīrijas mēris izplatījies. Tas noteiks, cik plaši jāorganizē steidzama profilaktiskā potēšana.

Laikraksts “Novaja gazeta” norāda uz vietējo varas iestāžu sākotnējo bezdarbību: kad atklātībā nonāca ziņas, ka Jamalas rajonā no Sibīrijas mēra masveidā nobeidzas ziemeļbrieži, amatpersonas apgalvoja, ka iedzīvotāju veselībai nekas nedraud. Sākotnējā izmeklēšana jau konstatējusi veterināro prasību neievērošanu, kas novedusi pie bīstamās slimības izplatīšanās. Masveida miršana ziemeļbriežu baros bijusi vērojama visu vasaru. Arī tagad Jamalas rajona amatpersonas apgalvo, ka “epidēmijas nav” – karantīna skarot tikai atsevišķus punktus. Vietējie iedzīvotāji aicināti “neļauties provokatoriem, kuri ceļ paniku”. Ziemeļbriežu ganāmpulki – ap 4500 dzīvnieku – esot potēti, dzīvnieki vairs nemirstot, vakcīnas visiem pietiekot. Kopējais vakcinējamo ziemeļbriežu skaits ir ap 40 tūkstošiem. Ar kritušo dzīvnieku savākšanu, iznīcināšanu un dezinfekciju nodarbojas armijas vienības. Eksperti Krievijā norāda, ka lielākās bažas rada tālākā infekcijas izplatīšanās valstī ar malu mednieku tirgotās ziemeļbriežu gaļas starpniecību. Par to, lai tas nenotiktu, jāgādā policijai, taču vietējie ziemeļbriežu fermu turētāji medijiem uzsver, ka nelegālais gaļas tirgus ir neizskaužams, jo malu mednieku piedāvātā prece ir uz pusi lētāka nekā oficiāli tirgotā. “Galvenais iznīcināt visu inficēto ziemeļbriežu gaļu. No cilvēka cilvēkam šis Sibīrijas mēra paveids nepārnēsājas, taču pat mazs inficētas gaļas gabaliņš, ja nonāk mutē, izprovocē saslimšanu,” portālam “Life.ru” skaidrojusi ārste infektoloģe Sofija Rusanova. Saslimt iespējams, arī sadalot gaļas gabalus, jo slimību izraisošās baktērijas iekļūst cilvēka organismā caur vismazāko brūcīti vai skrāpējumu ādā. Pat termiska gaļas apstrāde nepadara to drošu. Ja ledusskapī līdzās inficētas gaļas gabalam stāv “vesela” gaļa, baktērijas sporas var nonākt arī uz tās.

Šis Sibīrijas mēra uzliesmojums Krievijā nav unikāls. Tādi gadījumi reģistrēti 2010. gadā Omskas apgabalā un 2013. gadā Stavropolē, tomēr situācija Jamalā ir daudz nopietnāka lielā saslimušo cilvēku skaita dēļ. Uzskata, ka epidēmijas izcelšanos izraisījuši tundras reģionam “anomālie” laika apstākļi. Jūlijā gaisa temperatūra tur sasniegusi pat 35°C.

Mēra baktērijas, kas mūžīgā sasaluma apstākļos atradās sen mirušo ziemeļbriežu atliekās, siltā laika dēļ atguvušas aktivitāti.

 

UZZIŅA

Sibīrijas mēris ir sevišķi bīstama, nāvējoša slimība, ko ierosina sporas veidojošā baktērija Bacillus anthracis. Slimība pastāv ādas (izplatās caur brūcēm ādā) un plaušu (ieelpojot slimības izraisītāju) formās, kā arī iekšēji, uzturā lietojot inficēta dzīvnieka gaļu. Dabā biežāk saslimst mājlopi. Cilvēku inficēšanās ir reta. Tā skar tikai tos, kuri nonākuši ciešā kontaktā ar dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas satur Sibīrijas mēra izraisītāju. Dzīvnieku saslimšanas gadījumi sastopami visā pasaulē. Ceļotājiem risks saslimt ar Sibīrijas mēri ir ļoti mazs. Dodoties uz reģioniem, kuros tas konstatēts, jāizvairās no tieša kontakta ar augsni un dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, no dzīvnieku ādas gatavotiem suvenīriem. Jau viens cilvēka saslimšanas gadījums ar Sibīrijas mēri vērtējams par augsta līmeņa sabiedrības veselības apdraudējumu. Bacillus anthracis uzskatāms par vienu no nopietnākajiem potenciālajiem bioloģiskajiem ieročiem.

Avots: nmpd.gov.lv

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

Vācijā afgāņu pusaudzis izvarojis un nogalinājis studenti (1)Vācijā ir aizturēts 17 gadus vecs patvēruma meklētājs afgānis, kuru tur aizdomās par 19 gadus vecas studentes izvarošanu un slepkavību, sestdien paziņoja policija un prokuratūras darbinieki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+