Foto-LETA/AFP

Krievijas zinātnieki: pamazām sākas globāla atdzišana 1

Saistībā ar Saules aktivitātes samazināšanos uz Zemes pamazām sākas globāla atdzišana jeb jauns “mazais ledus laikmets”, aukstākais periods gaidāms laikā no 2050. līdz 2120.gadam, prognozē Krievijas Zinātņu akadēmijas Pulkovas observatorijas speciālisti.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Pirmās prognozes par gaidāmu globālu atdzišanu Krievijas zinātnieki publicēja pirms 20 gadiem, bet plašāku ievērību tās guvušas tikai tagad – kad jaunākie dati par globālo vidējo gaisa temperatūru neuzrāda tālāku sasilšanu, ko iepriekš prognozēja vairums pasaules zinātnieku.

Stabila zemeslodes vidējās gaisa temperatūras pazemināšanās sāksies 2013.-2015.gadā, straujāka atdzišana gaidāma pēc 2025.gada, liecina Kosmisko pētījumu nodaļas vadītāja Habibulla Ismailoviča Abdusamatova publikācija Pulkovas observatorijas mājaslapā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz 2050.gadam tiek prognozēta globālās vidējās gaisa temperatūras pazemināšanās par vienu grādu pēc Celsija skalas. 22.gadsimtā globālo atdzišanu pakāpeniski nomainīs sasilšana.

Šīs izmaiņas tiek prognozētas atbilstoši Saules aktivitātes 200 gadu ciklam, – patlaban Saule no lielā cikla siltās fāzes ieiet aukstajā fāzē, skaidro H. I. Abdusamatovs. Saules starojums nepārtraukti mainās, tas notiek cikliski. Vislabāk izprastais ir 11 gadu cikls, bet tā ietekme uz Zemes klimata izmaiņām, visticamāk, nav lielāka par diviem procentiem, savukārt 200 gadu cikla ietekme varētu būt pat 50 procentu. Pārējo nosaka citi faktori, galvenokārt izmaiņas atmosfērā, hidrosfērā un Zemes dzīlēs.

Iepriekšējais mazais ledus laikmets bija periods no 1350. līdz 1850.gadam, dažādos pasaules reģionos aukstākie gadi bija atšķirīgos laikos, starp tiem bija siltāki periodi. Laikā no 1645. līdz 1715.gadam, kā arī 1790.-1830.gadā bija īpaši zema Saules aktivitāte, kas sakrita ar būtisku gaisa temperatūras pazemināšanos Eiropas vidienē.

Kopš mazā ledus laikmeta beigām līdz mūsdienām vidējā gaisa temperatūra uz Zemes ir paaugstinājusies par 0,8 grādiem, liecina Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta “Met Office” apkopotie dati. Pēdējo 15 gadu laikā tā nav būtiski mainījusies, taču saglabājas rekordaugstā līmenī.

Zinātnieki no Pulkovas observatorijas norāda, ka viņi neprognozē neko ārkārtēju – tikai dabiskas, cikliskas klimata izmaiņas, kas notiks pakāpeniski. Mazais ledus laikmets nenozīmē, ka nebūs siltu vasaru; šis termins raksturo nelielu globālās vidējās gaisa temperatūras pazemināšanos, kas nav salīdzināma ar īstu ledus laikmetu.

Pagaidām nav iespējams pateikt, vai aukstais laiks daudzviet Eiropā pēdējos mēnešos, kā arī iepriekšējās ziemās ir saistīts ar izmaiņām Saules aktivitātē vai arī tās bijušas īstermiņa izmaiņas citu faktoru ietekmē.