Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – REUTERS/LETA

Krieviju gaida jaunas ASV sankcijas 3

ASV Pārstāvju palātas 26. jūlijā pieņemtais likumprojekts par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, ciktāl tas attiecas uz Krieviju, ir “nopietnākais” tāda veida dokuments, kāds kopš 2014. gada Ukrainas krīzes sākuma pieņemts – to atzinušas amatpersonas kā ASV, tā Krievijā.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Plašais, detalizētais vairāku nodaļu likumprojekts, kas ir bargāks iepriekšējo sankciju likuma variants, vēl jāapstiprina ASV Senātam un prezidentam Donaldam Trampam. Ja tas notiks, sankciju “melnajā sarakstā” esošās Krievijas bankas un naftas un gāzes sektora uzņēmumus skars vēl striktāki kredīta saņemšanas ierobežojumi nekā līdz šim. Sankcijas tāpat var tikt noteiktas pret Krievijas derīgo izrakteņu ieguves nozari, metalurģiju, jūras un dzelzceļa transportu. ASV prezidents varēs vērsties pret personām, kuras gatavojas ieguldīt Krievijas naftas vai gāzes eksporta cauruļvadu būvē vai arī vēlēsies piedāvāt šiem projektiem kādu tehnoloģisku vai informatīvu atbalstu. Likumprojekts attiecas tikai uz tiem cauruļvadiem, kuru sākums ir Krievijā, bet ne tādiem, kuri tikai stiepjas caur Krieviju kā tranzītvalsti, kāds, piemēram, ir cauruļvads, pa kuru Eiropa saņem naftu no Kazahstānas. Dokumentā īpaši norādīts, ka ASV turpina iebilst pret dabasgāzes cauruļvada “Nord Stream 2” būvi no Krievijas uz Vāciju, jo tas negatīvi ietekmētu Eiropas Savienības enerģētisko drošību, Centrālās un Austrum-
eiropas dabasgāzes brīvā tirgus attīstību un enerģētikas sektora reformas Ukrainā. Sankcijas piemērojamas arī pret fiziskām personām un kompānijām, kas saistītas ar Krievijas kiberuzbrukumiem ASV, cilvēktiesību pārkāpumiem, dalību “nelikumīgā privatizācijā” un ieroču piegādēm Sīrijas armijai. Tajā pašā laikā kongresmeņi uzskata, ka ASV un Krievijas sadarbībai kosmosa apguves jomā ir jāturpinās.

Būtiski, ka likumprojektā atrunāta jauna sankciju atcelšanas kārtība, kas neapšaubāmi ieviesta Trampa personības dēļ. Turpmāk, ja prezidents vēlēsies atcelt pret kādu indivīdu vai uzņēmumu vērstos ierobežojumus, ASV vadītājam vispirms būs jāprasa atļauja Kongresam un pārliecinoši jāpamato sava vēlme. Piemēram, attiecībā uz sankcijām, kas ieviestas agresijas dēļ Ukrainā, Trampam, lai tās atceltu, vispirms būtu jāpierāda, ka Maskava sākusi ievērot Minskas vienošanos par noregulējumu Austrumukrainā. Kongresmeņi tāpat ar apdomu apvienojuši sankcijas pret Krieviju vienā likumprojektā ar sankcijām pret Irānu un Ziemeļkoreju, lai Trampam būtu grūtāk uzlikt veto priekšlikumiem, ko Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājs, republikānis Pols Raiens nosaucis par “skrūvju piegriešanu mūsu bīstamākajiem pretiniekiem, lai saglabātu amerikāņu drošību”. Savukārt Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Eds Roiss atzīmējis, ka šie pasākumi domāti Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenotās agresijas Ukrainā apvaldīšanai: “Ja Krievija netiks apturēta, tā noteikti turpinās agresiju.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Novērotāji uzskata, ka Tramps būs spiests parak-
stīt likumprojektu, lai neizskatītos, ka viņš tiešām izjūt simpātijas pret Kremli, jo abās Kongresa palātās starp demokrātiem un republikāņiem sankciju sakarā valda teju vienprātība. Kongresa apakšpalāta trešdien tās pieņēma ar 419 balsīm par un tikai trim pret.

Jaunu, pret Krieviju vērstu ierobežojumu iespēja ir radījusi kurnēšanu Eiropas Komisijā, īpaši Vācijā un Francijā, kuras kompānijas labprāt piedalās Maskavas enerģētiskajos projektos. Agrāk sankcijas pret Krieviju ASV un ES izstrādāja, koordinējot savu rīcību, taču šoreiz tas nav noticis. Sankciju piemērošanas gadījumā cietīs arī Eiropas uzņēmēji – vispirms jau tie, kas iesaistījušies “Nord Stream 2”. Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels un Austrijas kanclers Kristians Kerns jau paziņojuši, ka jaunā sankciju programma “varētu ienest jaunu negatīvu dimensiju ASV un Eiropas attiecībās”, piebilstot, ka Eiropas energoapgāde ir “Eiropas, nevis ASV darīšana”.

ASV un Krievijas attiecības pēdējos gados ir sasniegušas zemāko punktu kopš aukstā kara beigām ne tikai Ukrainas un Sīrijas notikumu dēļ, bet arī dēļ Krievijas centieniem ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanu gaitu, tāpat hakeru, spiegošanas un cita rakstura skandālu pēc. Kaut likumprojekts vēl nemaz nav pieņemts, Krievijā to uztver ļoti nopietni un apsver, kāda atbilde Vašingtonai varētu “sāpēt” vairāk. Tā varētu izpausties, piemēram, kā ASV diplomātu izraidīšana, apsūdzot “spiegošanā”. Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis izteicies, ka jaunās sankcijas graušot iespēju pārskatāmā nākotnē diplomātiskā ceļā normalizēt ASV – Krievijas attiecības. Līdzīgi izteikušās arī Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersonas. Tikmēr Krievijas parlamenta augšpalātas – Federācijas padomes – Starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs prātojis, ka, ņemot vērā sankciju attiecināšanu arī uz Rietumeiropas uzņēmumiem, Krievijai vajadzētu meklēt kādas pret ASV vērstas, īslaicīgas “aprēķina laulību” iespējas ar ES.