Foto-LETA

Krieviju nolemj izslēgt no NATO Parlamentārās asamblejas 2

NATO Parlamentārā asambleja (PA) sestdien, 5.aprīlī, sanāksmē Rīgā vienojusies no savām rindām izslēgt Krieviju, žurnālistiem paziņoja NATO PA prezidents Hjū Beilijs un NATO PA Latvijas delegācijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 18
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

Līdz šim NATO PA ir uzturējusi dialogu ar Krievijas parlamentāriešiem, taču, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā un to, ka Krievijas parlaments ir atbalstījis prezidenta Vladimira Putina rīcību, tika lemts par dialoga pārtraukšanu, sacīja Beilijs.

Kalniņš informēja, ka par šo jautājumu šodien sākta diskusija un ar balsojumu nolemts, ka Krievijas parlamenta locekļiem dalība turpmākajos NATO PA pasākumos ir liegta. Turpmāk lēmumus, kā un kur tikties ar Krievijas parlamenta deputātiem, pieņems NATO PA birojs. Krievijas pārstāvjiem dalība būšot liegta līdz brīdim, kad mainīsies situācija Ukrainā. “Visa formālā sadarbība ir apturēta,” sacīja Kalniņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Beilijs uzsvēra, ka NATO PA ir starpparlamentāra organizācija, kas apvieno dalībvalstu nacionālos parlamentus. Tomēr šī institūcija ir neatkarīga, un nepauž NATO kopējo viedokli. “Mēs sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, un atbalstām Ukrainas teritoriālo integritāti. Krievijas agresija Ukrainā un Krimas aneksija parāda, ka tā neievēro starptautiskās tiesību normas,” pauda Beilijs.

NATO PA arī atbalsta visas tās aktivitātes, ko īsteno dalībvalstis saistībā ar Ukrainas situāciju.

Šodienas sanāksmē PA dalībvalstis paudušas vienbalsīgu atbalstu Ukrainai un tās teritoriālajai integritātei un nosodījušas Krievijas rīcību.

Kalniņa vērtējumā, nozīmīgi ir tas, ka sanāksme notiek Rīgā. Sanāksmē liela daļa runātāju pauduši stingru atbalstu Baltijas valstīm, to neatkarībai, izteikuši izpratni par Baltijas valstu situāciju un bažām par potenciālajiem draudiem to drošībai. “Mēs viennozīmīgi dzirdējām atbalstu mūsu drošībai un nākotnei,” atzina Kalniņš.

NATO PA pastāvīgās komitejas sēdes notiek trīs reizes gadā NATO dalībvalstīs. Šogad NATO PA pastāvīgās komitejas pavasara sesijas sēdi kā NATO dalībvalsts rīko Latvija.

NATO PA ir 1955.gadā dibināta konsultatīva starpparlamentāra organizācija, kas apvieno Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu parlamentāriešus. NATO PA ir kā tilts starp NATO un tās dalībvalstu likumdevējiem, kas palīdz uzturēt parlamentu un sabiedrības atbalstu alianses politikai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.