Krieviju vēlas redzēt kā nacionālu valsti 0

“Nepatīkams pārsteigums 9. maija svinībās Rīgā bija padomju patriotisma piegarša,” uzsver Krievijas nacionālistu partijas “Jaunais spēks” līderis Dmitrijs Savins, kurš nesen viesojās Rīgā kopā ar Krievijas Nacionāldemokrātiskās partijas līderi Dmitriju Pavlovu. Abi tikās ar partijas “Visu Latvijai” pārstāvjiem un nevairās kritizēt pašreizējo Krievijas eliti par pretdarbību krievu interesēm.


Reklāma
Reklāma

 

Bēdīga interpretācija

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Hitlera nežēlīgā politika okupētajās teritorijās noveda pie tā, ka liela daļa krievu sāka nepiespiesti cīnīties nepopulārā, daudziem nīstā staļiniskā režīma rindās. Tas, ka 1945. gadā beidzot tūkstošiem krievu beidza mirt frontē, saprotami kļuva par mūsu tautas svarīgāko vēstures pavērsienu,” stāsta D. Pavlovs. Viņš skaidro, ka latviešiem attiecīgā laika notikumi ieguvuši citu nokrāsu, atzīstot, ka nacistu karaspēka ienākšana Latvijā nevarēja neraisīt atvieglojuma jūtas, jo pirms tam no padomju puses tika represēta latviešu nacionālā elite. “Padomju varas atjaunošanu pēc vāciešu atkāpšanās par īstu atbrīvošanu nosaukt ir ļoti grūti,” stāstīja D. Pavlovs. Abi kungi apmeklējuši arī 9. maija svinības Rīgā, viņi uzskata, ka tās bija labi organizētas, taču nepatīkamu iespaidu radījusi “padomju patriotisma piegarša”. “Kaut kādi internacionālistiski saukļi, oficiālo vēsturnieku nolādēšana un citi solījumi cīnīties, nepieļaut, neatļaut… Šis vārdu mikslis, kas piestāv padomju mītiņam, ir ne tikai lieks, bet arī kaitīgs. Pateicoties tam, daudziem latviešiem rodas viedoklis, ka padomju ideoloģija un sistēma – tā ir krievu nacionālisma izpausme,” skaidro D. Savins, aicinot 9. maijā godināt krievu veterānus un lūgties par mirušo mieru, bet nevis izmantot to kā tribīni mūsdienu jautājumu risināšanai. D. Savinam radies iespaids, ka pie Uzvaras pieminekļa sapulcējušies cilvēki, kas ne tik daudz vēlējušies atzīmēt Otrā pasaules kara beigas, bet gan parādīt negatīvu vienotību attiecībā uz Latvijas valsts varas politiku pēdējos 20 gados.

 

“Tas, ka Uzvaras diena padomiskā interpretācijā ir kļuvusi par vienīgo piemiņas dienu, kas vieno Latvijas krievus, ir bēdīgi,” teic D. Savins.

 

Pārmetumi baltiešiem – liekulība

CITI ŠOBRĪD LASA

Abu opozīcijas spēku pārstāvji ar izpratni izturas pret Latvijas vēsturi. D. Pavlovs uzskata, ka 1940. gadā notikusī Latvijas pievienošana PSRS bija “nelikumīgs agresijas akts no antinacionāla režīma puses, kuram bijis maz kopīga ar krievu tautas interesēm”. D. Savins atzīst Latvijas okupācijas faktu, taču arī aicina atcerēties, ka pirmais komunistiskās varas upuris bija krievi, un skaidro, ka gan latvieši, gan krievi ir tās pašas nelaimes brāļi. Viņi arī apstiprina daudz zināmo faktu, ka Krievijā Putina režīms izmanto pārmetumus pret baltiešiem, lai novērstu uzmanību no problēmām paša valstī. “Te periodiski izsludina boikotu Baltijas šprotēm, te stundām ilgi apspriež leģionāru gājienu Latvijā. Tā teikt, skatieties, kā Kremlis rūpējas par tautiešiem. Pašlaik etnisko krievu skaits Krievijā samazinās, valstī ieved neizglītotu imigrantu ordas no Vidusāzijas, notiek apmainīšanās ar notām par kādu izdomātu vēstures falsifikāciju. Tā ir liekulīga propagandas klaunāde,” teica D. Savins.

 

Viņam mūsdienu Krieviju grūti nosaukt par nacionālu krievu valsti un Latviju piesauc kā nacionālas valsts piemēru. Tikmēr D. Pavlovs uzskata – ja Krievija kļūs par nacionālu valsti, tad nešaubīgi daļa Baltijā dzīvojošo krievu atgriezīsies savā vēsturiskajā dzimtenē.

 

D. Pavlovs aicina palūkoties uz PSRS migrācijas politiku, kas, viņaprāt, sekmējusi krievu došanos pēc norīkojuma uz citām republikām. “Neredzu nekā laba, ka komunistu vadība cēla Latvijā PSRS nozīmes ražošanas uzņēmumus, kas prasīja jaunas darbarokas, tā vietā, lai attīstītu tradicionālo vieglo rūpniecību,” sprieda D. Pavlovs.

 

Jāzina latviešu valoda

Mūsdienu Latvijas krievu un latviešu attiecības viņš vēlētos redzēt tādas, kādas valda starp somiem un zviedriem Somijā. “Būtu taisnīgi, ja Latvijā dzīvojošie krievi zinātu pamatnācijas valodu, vēsturi un kultūru. Savukārt latviešus viņš aicināja atcerēties ne tikai staļiniskās deportācijas, bet arī Krievijas impērijas mantojumu, kurā, viņaprāt, esot daudz laba, piemēram, Latvijas un Krievijas lepnums esot vecticībnieku kultūra Latvijā. “Latviešu strēlnieki, kas karoja cara armijā, ir varoņi gan mums, gan jums,” sprieda D. Pavlovs. Viņaprāt, jaunatnei jāstāsta par latviešu un krievu kopējo vēsturi Krievijas impērijā, Balto kustību un pretošanās kustību padomju laikā.

D. Savins pārstāv arī fondu “Tēvzeme un brīvība”, kas plāno augusta beigās sarīkot krievu disidenta, dzejnieka Nikolaja Brauna vizīti Latvijā, kurš no 1968. līdz 1978. gadam bijis politiskā izsūtījumā Mordvijā. Toreiz viņš draudzējies ar latviešu neatkarības cīnītāju un padomju disidentu Gunāru Astru un citiem nacionālajiem disidentiem. “Ceru, ka šāda vizīte varēs palīdzēt tās mākslīgās sienas iznīcināšanai, kuru starp mūsu tautām uzcēla komunistiskais režīms,” rezumēja D. Savins.

Reklāma
Reklāma