Krieviņš: daļa Latvijas plānošanas dokumentu ir novecojuši 0
Daļa Latvijā izstrādāto stratēģiju un plānošanas dokumentu ir novecojuši, tādēļ visi plānošanas dokumenti ir jāizvērtē, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” norādīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš.
“Viena no 2012.gada prioritātēm ir Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrāde 2014.–2020.gadam. Tas ir ļoti svarīgs uzdevums. Taču vienlaikus, man kā centra vadītājam svarīgi ir arī veikt neatkarīgu visas attīstības plānošanas sistēmas ietekmes novērtējumu, paskatīties uz to, kā mums strādā visa plānošanas sistēma – cik labi vai slikti. Balstoties uz šo izvērtējumu, ir jāpiedāvā arī modelis, kā to uzlabot,” atzina Krieviņš.
Pēc viņa teiktā, izvērtējuma laikā ir jāpaskatās uz visiem jau esošajiem plāniem – cik tie ir atbilstoši “Latvija 2030”, cik tie būs atbilstoši NAP, jo šie procesi būs paralēli. “Tāpat mums svarīgi saprast, vai šīs stratēģijas tiek finansētas, jo man šķiet, ka ir virkne stratēģiju, kuru realizācijā ne santīms valsts naudas netiek ieguldīts, bet visu laiku uz šiem plānošanas dokumentiem atsaucas. Tāpat starp šiem dokumentiem ir daļa, kas ir novecojuši. To atzīst arī pašas ministrijas. Taču pašmērķis jau nav samazināt tikai šādu dokumentu skaitu. Galvenais mērķis ir saprast, kas mums ir vajadzīgs un kas nav. Visas šīs stratēģijas un plāni paģēr arī atskaitīšanos. Lai sagatavotu pārskatu, vajag arī patērēt laiku un valsts naudu, piemēram, sūtot kaut vai vēstules citām ministrijām. Tas viss beigu beigās maksā naudu,” klāstīja PKC vadītājs.
Viņš atgādināja, ka 2000.gadā, kad Valsts kancelejā tika izveidots Politikas koordinēšanas departaments, viens no tā pirmajiem darbiem bija politikas plānošanas pamatnostādņu izstrāde. “Tas bija pirmais dokuments, kas nacionālā līmenī aprakstīja plānošanas sistēmu. Pēc tam – 2005.gadā, kad sāku strādāt šajā Politikas koordinācijas departamentā, – viens no maniem uzdevumiem bija veikt iepriekšējās sistēmas novērtējumu . Mēs gan šo sistēmu analizējām paši, gan tās analīzi veica neatkarīgi novērtētāji. Uz šīs analīzes pamata tika izveidotas politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes, kas iezīmē ne tikai to, ka mums ir viens ilgtermiņa dokuments. Mainoties valdībām, līdz 2005.gadam tādi bija uztaisīti seši vai pat septiņi. Turklāt neviens no tiem netika ieviests un nevienam netika sekots līdzi. Tāpat plānošanas sistēmā tika ieviesta skaidra hierarhija, sasaiste ar reģionālajām un vietējām attīstības programmām un teritoriju plānojumiem, un mēģinājām arī izzīmēt to ceļu, kas ejams politikas plānošanas sasaistē ar valsts budžetu,” pastāstīja Krieviņš.
PKC vadītājs sacīja, ka tagad ir pagājis laiks, kopš šīs pamatnostādnes tika apstiprinātas valdībā. “Tāpēc tagad būtu pienācis laiks veikt tā ietekmes novērtējumu, jo līdz šim tas nav darīts. To tad es arī saprotu ar plānošanas sistēmu, proti, kā mēs plānojam nozaru politikas, kā plānojam reģionu darbību, kā tas iet kopā ar jauno teritorijas attīstības plānošanas likumu, kurš uzsver, ka ir nepieciešamas arī tādas lietas kā reģionu attīstības stratēģijas. Visas šīs lietas prasās pēc tā, ka mums ir jāpārskata, kā šī sistēma darbojas un kur ir tās vājās vietas,” paskaidroja Krieviņš.
Valdība pērn 19.oktobrī atbalstīja PKC izveidi. Centra vadītāja amatā tika iecelts Krieviņš, un šos pienākumus viņš sāka pildīt 9.janvārī.
PKC darbojas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. Tā uzdevums ir nodrošināt koordinētu attīstības plānošanu valstī, izstrādāt ilgtermiņa plānošanas dokumentus, nodrošinot to sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu, un rūpēties par šo prioritāšu ievērošanu visā lēmumu pieņemšanas procesā valstī.
