Krieviņš: darbu kļuva pārmēru daudz 0
Vairāk par gadu strādājis Pārresoru koordinācijas centra vadītāja amatā, kopā ar kolēģiem sagatavojis Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020. gadam, MĀRTIŅŠ KRIEVIŅŠ iesniedzis atlūgumu un 20. martā atstās amatvietu.
Krieviņa kungs vienmēr godprātīgi atsaucās uzaicinājumiem intervēties “Latvijas Avīzē”, līdz ar to lasītāji varēja sekot līdzi NAP rakstīšanas gaitai un spriest par gaidāmo iznākumu.
– Tikko ziņoja, ka pēc Saeimas dažu deputātu rosinājuma PKC darbinieki ar jums priekšgalā apbalvoti ar Ministru kabineta Atzinības rakstu par ieguldīto darbu – kā tas saistās ar Krieviņa atlūgumu?
M. Krieviņš: – Es būtu gandarīts papildināt Oša kunga zīmēto manu portretējumu kolekciju ar karikatūru, kurā NAP kā pusaugu bērnu nododu Valda Dombrovska rokās. Nopietni runājot, darbu bija ļoti daudz, to kļūst aizvien vairāk, un esmu cilvēks, kurš radis pildīt, ko apsola. Mana atbildība ir kvalitatīvi nodot darbu, nevis raut pa roku galam. Kā nepolitiskam profesionālim man rūp reputācija, nepieņemami, ja es nespētu noturēt visai augsti uzliktu latiņu un veikt pienākumus kaut kā nekvalitatīvi. Esmu ticies ar Ministru prezidentu, pastāstījis, kā koordinācijas centram pēc manām domām jāaug, it īpaši ņemot vērā lielo uzmanību un resursus, ko plānošanas jautājumiem velta Latvijas kaimiņvalstīs. Sadarbība ar Dombrovska kungu bijusi ļoti laba, nereti esmu pat apbrīnojis premjera izturību un spējas sabalansēt no visām pusēm izteiktās vēlmes. Kā iestādes vadītājs esmu centies darīt zināmas arī PKC vajadzības, taču saprotu, kā ir ar algu celšanu un līdzekļu piešķiršanu situācijā, kad ir aktīvs pieprasījums pēc papildu resursiem it visos resoros un valsts iestādēs. Jāņem vērā, ka NAP nebija vienīgais PKC veikums pērn, jo mēs sagatavojām arī pirmo ziņojumu par programmas “Latvija 2030” ieviešanu, devām valsts kapitālsabiedrību stāvokļa izvērtējumu un izpildījām vēl citus pētījumus.
Ja tādā veidā intensīvi izspiež sulu no darbiniekiem, tad, lai dabūtu rezultātu, ir kaut kas jādod pretī. Bonuss nav tikai labāka alga, bet, piemēram, arī apmācība. Šīgada tāmē mācībām man atvēlēti tikai 590 lati, kas, protams, ir galīgi nepietiekami.
– Jūsu nozīmīgais darbs dažkārt tika vērtēts kritiski. Vai var minēt, ka trūka gandarījuma sajūtas, strādājot šajā postenī? Varbūt naudas piešķīruma galaiznākums Briseles sarunās jums radīja iespaidu, ka NAP spraustie mērķi paliks nesasniegti?
– Nē, rēķinot pieejamos ES finanšu resursus, esam trāpījuši desmitniekā, vismaz deviņniekā, tā ka par šo tematu spekulācijas nevar būt. Arī aizvainots nejūtos. Varu atzīties, ka pagājušogad saņēmu septiņus darba piedāvājumus, kurus visus apzinīgi noraidīju. Aicināja gan valsts posteņos, gan labi pazīstamā privātuzņēmumā par attīstības daļas vadītāju, gan uz amatu kādā Vācijas aģentūrā. Patlaban šādi uzaicinājumi turpina birt, un tas liecina, ka ir novērtēta mana profesionalitāte un spēja sasniegt rezultātu.
– Pievienojoties šādam vērtējumam, jāpapildina, ka valstij nebūtu lāgā zaudēt vērtīgu darbinieku, kurš spēj ieņemt atbildīgus amatus. Taču kauliņi ir mesti, kādiem tālākiem izaicinājumiem esat gatavs?
– Neesmu pieņēmis lēmumu. Svārstos. Pašlaik došos pāris nedēļu atpūtā, atliekot izšķiršanos uz vēlāku laiku.
Es jau minēju par apburto loku, kas izveidojies valsts dienestā, kamdēļ tiek zaudēti kompetenti darbinieki. Viņiem nemaksā algas par vajadzīgā iznākuma sasniegšanu, un, no otras puses, algas nevar palielināt, jo viņi nespēj sasniegt augstvērtīgu rezultātu. Tam nepieciešams risinājums.
– Krieviņa kungs, kas ieņems jūsu vietu?
– Tas ir Ministru prezidenta ziņā, bet uzsvēršu, ka arī pašreizējā PKC komandā ir cilvēki, kuri gan pelnījuši, gan ir piemēroti tikt paaugstināti amatā.
– Esat Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas loceklis.
– Manuprāt, Ministru kabinets manā vietā tur varētu deleģēt citu pārstāvi, piemēram, jauno PKC vadītāju.
