Latvijā
Politika

Krieviņš: VID vadītāja amata kandidātu vārdu nopludinātājam var draudēt kriminālsods 16


Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.
Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.
Foto – LETA

Ja izrādīsies, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora kandidātu vārdu nopludinātājs ir kāds no amata konkursa novērotājiem, tad šim cilvēkam var draudēt kriminālsods, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Viņš skaidroja, ka pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes noskaidros, kā notika informācijas noplūde par VID ģenerāldirektora amata kandidātiem, vainīgajai personai tiks piemērots sods un par to tiks informēta sabiedrība. Uz jautājumu, vai sods būs atlaišana no darba, Krieviņš atbildēja, ka gadījumā, ja izrādīsies, ka informācijas nopludinātājs ir kāds no valsts pārvaldē strādājošajiem, tad, pirmkārt, tiks lemts, vai šai personai nevajadzētu atņemt pielaidi valsts noslēpumam.

Savukārt, ja izrādīsies, ka informāciju nopludinājis kāds no amata konkursa novērotājiem, tad vainīgajam draudēs kriminālsods, “jo arī visi novērotāji ir parakstījušies par to, ka viņi apzinās, ka [šādas] informācijas izpaušana ir krimināli sodāma lieta,” sacīja Krieviņš.

Taujāts, kāds, viņaprāt, bija iemesls VID ģenerāldirektora amata kandidātu vārdu nopludināšanai – ļaunprātība, bezatbildība vai nekompetence -, Krieviņš atbildēja, ka tie varētu būt visi šie iemesli kopā, kā arī papildus nespēja pieturēties pie normatīvajos aktos noteiktā. “Tā ir ierobežotas pieejamības informācija, un tā ar to arī jārīkojas,” sacīja Valsts kancelejas direktors.

“Mēs nemēģinām slēpt, mēs mēģinām aizsargāt pretendentu intereses, jo mēs vienmēr aizmirstam par viņiem. Bet, saprotiet, ja jūs būtu pretendents uz VID [ģenerāldirektora] vai uz kādu citu vadošu amatu, diez vai jūs gribētu paziņot visai Latvijai, ka esat palicis otrais vai trešais, plus jūsu esošais darba devējs par to uzzinātu,” uzsvēra Krieviņš.

Kā ziņots, tiesībsargājošajām iestādēm ir lūgts izvērtēt, kā notikusi informācijas noplūde par VID ģenerāldirektora amata kandidātiem, aģentūrai LETA šonedēļ pavēstīja Krieviņš, kurš arī vada kandidātu atlases komisiju.
Ir ļoti žēl, ka šāda situācija ir izveidojusies. Līdz šim, Valsts kancelejai īstenojot centralizētos atlases konkursus, nekas tāds nav bijis, atzina Valsts kancelejas direktors. “Tas mūs ļoti apbēdina,” viņš piebilda.
Mirklī, kad saņemtas ziņas par informācijas noplūdi, viņš vērsies tiesībsargājošās iestādēs ar lūgumu noskaidrot, kādā veidā informācijas noplūde ir radusies. Kolīdz Valsts kanceleja saņems informāciju no tiesībsargājošajām iestādēm, tā tikšot paziņota.

“Šādas noplūdes nedrīkst notikt. Tas ļoti kaitē kopējai centralizētajai vadītāju atlasei,” pauda Krieviņš.
Viņam gan grūti esot komentēt, kāpēc informācija tikusi nopludināta, nezinot, kurš no cilvēkiem to ir darījis, jo konkursa komisijā ir dažādi cilvēki, turklāt ir arī novērotāji.

Krieviņš paskaidroja, ka atlases komisijas locekļus izvēlējusies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Jau vēstīts, ka ministre intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda nožēlu, ka publiskajā telpā jau izskanējuši kandidātu vārdi, kas pieteikušies konkursam, un izteica cerību, ka tas netraucēs komisijai izvērtēt kandidātus.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) raidījumam norādījis, ka turpmākajos konkursos būs jāpastiprina katra konkursa komisijas locekļa atbildība – jāparakstās par ziņu neizpaušanu līdz noteiktam brīdim.
LETA jau ziņoja, ka pēc tam, kad konkursa komisija ziņoja, ka konkursa otrajā kārtā tiek virzīti astoņi no 19 pretendentiem, publiskajā telpā parādījās informācija, kuri ir šie kandidāti. Arī pēc tam, kad tika ziņots par četriem trešajā atlases kārtā iekļuvušajiem, tapa zināms, kuri ir šie kandidāti – Andris Ņikitins, Kaspars Rumba, Kristaps Klauss un Ilze Cīrule. Tomēr vēlāk Kristaps Klauss no tālākas kandidēšanas atteicās.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu izvērtēšana norisināsies vēl līdz 1.novembrim.

Šogad jūnija vidū izsludinātais atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta, jo komisija pieņēma lēmumu nevienu no pretendentiem nevirzīt uz atlases trešo kārtu vadības kompetenču izvērtēšanai.

Pēc tam Reizniece-Ozola mēģināja dienesta vadītāju atrast neformālās sarunās un izraudzījās Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, kura gan atsauca savu kandidatūru. Kā vēlāk izrādījās, VID izvērtēja Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secināja, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.

LA.lv