Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. marts, 2013
Drukāt

Krieviskie mediji ignorē Latvijas kultūras vērtības

Foto - LETAFoto - LETA

Pagājusī nedēļa Latvijā aizritēja jau šaipusē Imanta Ziedoņa laikam – pieminot, sērojot, izvērtējot, apjaušot. Atvadoties no dižas personības, kuras veikums iemieso veselu laikmetu viņa tautas dzīvē un kuru kā morālu autoritāti un sava gara radinieku uztver veselas paaudzes.

 

Latvija teica ardievas izcilajam dzejniekam, taču – ne visa. Vismaz tāds iespaids var rasties, lasot lielāko krievu valodā iznākošo dienas laikrakstu “Vesti segodņa”, kas Imanta Ziedoņa aiziešanu pieminējis vien ar dažām skopām rindiņām piektdienas, 1. marta, numura trešajā lappusē, bet ļaužu tūkstošu atvadīšanos no viņa trešdien, 6. martā, Doma baznīcā vispār ignorējis.

Negribētos domāt, ka šāda izvēle būtu paviršība – drīzāk gan apzināta noklusēšana. Tā ir ne vien nostāja pret Latvijas izcilākajām kultūras vērtībām, bet arī tikpat nevērīga attieksme pret saviem lasītājiem, jo ne jau visi krieviski runājošie šādi noniecina Latvijas kultūras vērtības. “Vesti segodņa” ērtāk ignorēt faktu, ka visvairāk Ziedoņa darbu tulkoti krievu valodā – apmēram 700 dzejoļu (salīdzinājumam angļu valodā – ap 250, bet vācu – 160). Kopā krieviski tulkotas 17 Ziedoņa grāmatas – astoņi dzejas krājumi, divi epifāniju sējumi, divas viņa darbu izlases un pieci pasaku krājumi. Jāpiebilst, ka maijā, kad pieminēsim un godināsim dzejnieku viņa 80. dzimšanas dienā, klajā nāks Ziedoņa darbu Bibliogrāfijas pirmais sējums, ko šobrīd gatavo Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālisti Māras Izvestnajas vadībā.

Man kaimiņos dzīvo vairāki krieviski runājoši jaunieši, kuri teic, ka tieši Ziedoņa aiziešana Zemes mātes valstībā viņus pamudinājusi no jauna atvērt un latviski lasīt viņa dzejas krājumus un epifānijas.

Taču jārēķinās, ka Latvijā dzīvo arī nesaprotamas nacionalitātes un kultūrvēsturiskās tradīcijas ļaužu kopums, kuru izpratnē mūsu valsts ir vien tāda “no ķēdes norāvusies” puskrievija. Liekas, par viņiem Ziedonis reiz rakstīja: “Jūs esat atrautas lapas – /No kura koka? … Jūs esat lapas vispār –/Visu koku lapas un neviena koka. … Jūs esat putni, kam vienalga, kur ligzdas vīt.”

Varam līdz apnikumam gvelzt par integrāciju un tērēt miljonus latu apšaubāmos ar tās īstenošanu itin kā saistītos projektos. Nekas šajā jomā nemainīsies, kamēr sabiedrības vairākumam nebūs skaidra piederības izjūta vienotai kultūras tradīcijai, kas sakņojas pamatnācijas kultūrā. Iespējams, vismaz kaut ko uz labu šajā lietā varētu vērst pēdējā laikā itin kā aktivizējusies ierosme atdzīvināt un atjaunināt pēdējos gados letarģiskā stāvoklī turēto Latvijas Kultūras kanonu, pie kā ķērusies Kultūras ministrija. Imants Ziedonis ir viena no mūsu retajām izcilībām, kura darbi šajā Latvijas kultūras dižāko sasniegumu lokā iekļauti jau viņa dzīves laikā. Savulaik Nīderlandē Kultūras kanonu radīja, lai karalistes koloniju migrantu tūkstošu pieplūduma apmulsinātajā sabiedrībā iedēstītu kaut aptuvenu apjausmu, ko nozīmē dzīvot šajā valstī.

Protams, neviens nav jāpiespiež ar varu mīlēt Raini, Ziedoni vai Vācieti. Taču kanonā iekļautajām Latvijas kultūras izcilībām un citām kultūras parādībām jāieņem pienācīga vieta skolu programmās un centralizēto eksāmenu prasībās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+