“Krievu hitu” aizstāvji nedomā padoties 15
Saeima atkārtoti vērtēs strīdīgos likuma grozījumus, kas pasargā krievu radiostacijas no pārejas uz latviešu valodu. Neskatoties uz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iebildumiem, priekšlikumu autors Armands Krauze (ZZS) joprojām paliek pie sava.
Saeima vakar nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izbrāķētos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Jau rakstīju, ka šajā likumprojektā pirms galīgā lasījuma bija iesniegti grozījumi, kas pasargātu vairākas krieviski raidošas radiostacijas no prasības pilnībā pāriet uz latviešu valodu. No tā galvenā ieguvēja būtu SIA “Krievu hitu radio”, kuras līdzīpašnieks ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ziedotājs Ričards Zakss. Tomēr iepriekšējā balsojumā Saeimā tos atbalstīja arī “Saskaņas” un Nacionālās apvienības (NA) deputāti, bet vairāki ZZS un “Vienotības” pārstāvji no šī balsojuma izvairījās.
Prezidents savā pamatojuma vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) norāda uz vairākiem trūkumiem šajos grozījumos. Pirmkārt, šādus konceptuālus likumu grozījumus nevajadzētu iesniegt pirms likumprojektu skatīšanas galīgajā lasījumā. Ne Satversme, ne Saeimas Kārtības rullis gan neaizliedz deputātiem to darīt, bet šāda rīcība nav uzskatāma par labu likumdošanas praksi. “Konceptuāli ierosinājumi, kas pārskata spēkā esošo tiesisko regulējumu vai skar Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskus jautājumus, pēc iespējas būtu jāvirza kā atsevišķi likumprojekti,” teikts vēstulē. Otrkārt, prezidents atgādina, ka Saeima vēl nesen pieņēma likuma normas, kas paredz stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu kultūrvidē. Šobrīd neesot nekāda pamata pieņemt grozījumus, kas būt pretrunā šīm iepriekš apstiprinātajām nostādnēm. Treškārt, grozījumu pēkšņā un steidzīgā virzīšana nav devusi pietiekamu laiku tos izdiskutēt ne Saeimā, ne sabiedrībā.
Strīdīgo priekšlikumu autors Armands Krauze (ZZS) gan vakar uz parlamenta sēdi nebija ieradies, jo pašlaik atrodas ārpus valsts. Telefonsarunā viņš paskaidroja, ka ir iepazinies ar prezidenta iebildumiem, bet piekrīt tiem tikai daļēji. “Iebildumi lielākoties ir pret procedūru, nevis grozījumu būtību. Turklāt nebūtu pareizi teikt, ka šie priekšlikumi netika izdiskutēti. Gluži otrādi – diskusijas bija gan komisijas sēdē, gan dažādās frakcijās ar iesaistītajām pusēm, līdzīgi priekšlikumi vērtēti arī iepriekš,” teica deputāts. Tāpat Krauze nepiekrīt, ka viņa piedāvātajiem grozījumiem trūktu pamatojuma. “Pēdējo mēnešu laikā manī ir tikai nostiprinājusies pārliecība, ka no politiski ideoloģiskā viedokļa ir ļoti svarīgi nodrošināt vietējai krievvalodīgo auditorijai ziņas un politisku informāciju dzimtajā valodā. Arī NEPLP savos pētījumos un diskusijās ir secinājusi, ka visveiksmīgāk auditoriju var uzrunāt tās dzimtajā valodā,” teica deputāts. Tādēļ viņš neplāno atteikties no saviem priekšlikumiem. Vienlaikus gan Krauze uzskata, ka reklāmu Latvijā raidošajos medijos vajadzētu laist tikai valsts valodā. Šāds priekšlikums nesen izskatīts koalīcijā un ticis konceptuāli atbalstīts.
Iepriekšējā balsojumā Krauzes priekšlikumu atbalstīja arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA), to pamatojot ar valsts drošības interesēm. “Pašlaik nav jaunu faktu, kas man būtu likuši mainīt šo nostāju,” teica deputāte. Pirms likumprojekta atkārtotas izskatīšanas Saeimā Cilvēktiesību komisija kopā ar NEPLP plāno par šo jautājumu rīkot paplašinātu diskusiju, kurā piedalītos raidorganizāciju pārstāvji, padomes locekļi, politiķi, eksperti un nozares organizācijas.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli grozījumu atkārtotā izskatīšanā tiks piemēroti noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā un izskatāmi būs tikai tie grozījumi, pret kuriem iebildis Valsts prezidents. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš grozījumiem noteikts 23. novembris. Likumprojekta atkārtota izskatīšana Saeimā paredzēta 10. decembra sēdē.
