Krievu pasaule Staļina autobusā 0
Pati ideja, kas gan, visticamāk, nepiepildīsies, proti, 9. maijā izvietot uz Rīgas un Tallinas autobusiem Staļina portretu, ir tik daudzu simbolisku zemtekstu pārpilna, ka pelnījusi, lai pie tās vēlreiz atgriežamies.
Šo ideju, kā zināms, vēlējās eksportēt akcijas “Uzvaras autobuss” aktīvisti no Krievijas. Minētā ierosme izvirza arī vienu gluži juridiskas dabas jautājumu mūsu tiesībsargiem – vai tāds portrets pieder vai nepieder Latvijā aizliegtai totalitāro režīmu simbolikai. Tomēr politiskie jautājumi, kas šajā sakarā nāk prātā, ir interesantāki. Katrā ziņā “tautu tēva” tēla kursēšana pa Rīgas ielām Eiropas dienā būtu, ja tā var sacīt, notikums. Protams, projekta autori un finansētāji, tāpat kā aprindas, ko Latvijā reizēm mēdz dēvēt par vienu sabiedrības daļu, 9. maijā atzīmē pavisam ko citu. Bet arī viņi dīvainā kārtā grasās izmantot tieši to, ko Josifs Visarionovičs savulaik ir tiecies iznīdēt visvairāk – pārvietošanās brīvību un vārda brīvību. Un jāšaubās, vai viņam patiktu tikt attēlotam uz pirkta reklāmas laukuma “Coca Cola” pudeles vietā. Turklāt valstī, kur staļinisma noziegumi ir oficiāli nosodīti tāpat kā galveno Eiropas organizāciju parlamentārajās asamblejās. Arī Eiropas Padomes, kuras dalībvalsts ir Krievija, Parlamentārās asamblejas jau 2006. gadā pieņemtajā rezolūcijā.
Krievijā Staļinam tiek izgādāta vieta uz vēstures pjedestāla un uz autobusa sāniem, lai piedēvētu viņam nopelnus, kurus daudzi vēsturnieki arī pašā Krievijā ir apšaubījuši, bet kuru piesaukšana ļauj piesegt komunistiskā totalitārisma būtību. Taču iedomātā autobusu sūtīšana uz Baltiju jau iederas ārpolitiskajā t. s. krievu pasaules koncepcijā, kas arvien vairāk atklājas kā Putina varas laikos pasākts padomiskās domāšanas un īpatnas vērtību sistēmas iekonservēšanas mēģinājums bijušajā PSRS telpā. Tāpēc, lai cik primitīvs vai varbūt rūgtas ironijas pilns šis projekts arī liktos, tam piemīt zināma loģika. Mums noraidāma.
