Foto: LETA

“Krievu pasaules” filiāle kaļ plānus 21

Dienā, kad Latvijā atzīmēja “Baltijas ceļa” gadadienu un pieminēja noziedzīgo Molotova-Ribentropa paktu, Maskavas namā notika pavisam cita rakstura pasākums – Krievijas “tautiešu” organizāciju konference “Krievu pasaule Latvijā un 21. gadsimta izaicinājumi”. Tur sapulcētā publika savu naidu pret Latvijas valsti neslēpa, pārmeta tai rusofobiju, neonacismu, demokrātijas trūkumu un dažādus citus izdomātus grēkus.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Patiesībā jau tas nav nekas jauns – šāds pasākums jau septīto reizi (Latvijas varai pret tiem acīmredzot nav nekādu iebildumu, arī pēc Ukrainas notikumiem), un “tautiešu” sadarbības koordinators Latvijā Viktors Guščins tos rīko pēc viena scenārija: sapulcina divarpus simtu dažādu “tautiešu” organizāciju pārstāvjus, runātāji (pārsvarā savulaik ­”PCTVL” , tagad Latvijas Krievu savienības politiķi un pa kādam arī no “Saskaņas”) izsakās par rezolūciju projektu tematiem, neaizmirstot pieminēt savus nopelnus, viņuprāt, “diskriminēto” tautiešu tiesību aizstāvībā. Līdzās kopējai pretlatviskajai noskaņai netrūkst apvainojumu arī konkrētiem valdošo partiju politiķiem (piemēram, šoreiz Valērijs Buzajevs par rusofobiem nodēvēja Arti Pabriku, Edgaru Rinkēviču un Raivi Dzintaru); rezolūcijas tiek pieņemtas, tiek ievēlēti pārstāvji nākamajiem plašākiem tautiešu saietiem Maskavā. Bet sestdien paredzēto darba kārtību mainīja tas, ka piektdien Latvijā netika ielaists Krievijas Tautiešu atbalsta un tiesību aizsardzības fonda izpilddirektors Igors Paņevkins, kura uzstāšanās bija paredzēta konferencē.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs savā uzrunā to nodēvēja par Latvijas varas nedraudzīgu soli, un V. Guščins pie desmit citu rezolūciju projektiem pievienoja vēl vienpadsmito – īpaši I. Paņevkinam veltītu. Krievijas pārstāvju klātbūtne pasākumos ir svarīga, ne velti tieši Krievijas vēstniekam tiek uzticēta atklāšanas runa. Pērn Rīgā 6. “tautiešu” konferencē piedalījās fonda izpilddirektora vietnieks Vladimirs Ivanovs, viņa vēlējums “tautiešiem” toreiz bija – mazāk emociju, vairāk konkrētas rīcības, juridiski aizstāvot tautiešu tiesības.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka, klātesošos aicina būt gataviem dzelžainai bezkompromisu cīņai pret krievu kopienas “diskrimināciju” un katram sev skaidri definēt – “ar ko esmu kopā, par ko un kāpēc”, vienlaikus aģitējot par savas partijas programmu Saeimas vēlēšanām. Vēl Ždanoka sacīja, ka esot saskatījusi Eiropā iepriekš neredzētu naida vilni pret visu krievisko un Krieviju. Viņa kopā ar Miroslavu Mitrofanovu sniegusi intervijas ASV izdevumam “The New York Times” un Vācijas televīzijas kanālam un klāstījuši rietumniekiem: neceriet, krievi nepadosies.

V. Guščins, kas visu laiku gan runās, gan rakstos gānījis Latviju par nedemokrātisku valsti, nu kandidē Saeimas vēlēšanās un tamdēļ konferences rezolūcijā skaidro, kāpēc esot tajās jāpiedalās. Te gan jāatgādina, ka ievēlēšanas gadījumā Saeimas deputāts dod svinīgo solījumu, kurā zvēr vai svinīgi solās būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.

Vēl konferencē tika pausts atbalsts “Krimas autonomajai republikai, Doņeckas un Luhanskas tautas republikām”. Un attiecīgi citā paziņojumā – vēršanās pret NATO un ASV. “Ņemot vērā, ka Latvija šodien bez ierunām atbalsta agresīvo ASV politiku pasaulē un Eiropā, bet šī politika vērsta uz plaša bruņota konflikta izraisīšanu Eiropā, pirmajā plānā jāizvirza lozungi: “Nē karam Eiropā!” un “Nē NATO bāzēm Latvijā!”, “ASV, NATO un Latvija ir kara kurinātāji Eiropā!” – klāstīja V. Guščins.

Jau 13. un 14. septembrī Krievijas “tautieši” no visām trim Baltijas valstīm pulcēsies uz reģionālo konferenci Rīgā. Bet 4. septembrī dep. kandidāts J. Pliners solīja kopā ar pašpasludināto “nepārstāvēto parlamenta” tiesībsardzi J. Bačinsku rīkot protesta dziesmu koncertu.