Latvijā
Izglītība

Krievu skola Rīgā, kurā jau 1. klasē mācās tikai latviski0


Rīgas 34. vidusskolā gaidāmo reformu negaida ar lielu satraukumu, jo skolā jau tagad, piemēram, 7. klasē 70 procenti mācību vielas apgūst latviski.
Rīgas 34. vidusskolā gaidāmo reformu negaida ar lielu satraukumu, jo skolā jau tagad, piemēram, 7. klasē 70 procenti mācību vielas apgūst latviski.
Foto: Timurs Subhankulovs

Jau no nākamā mācību gada Latvijas mazākumtautību skolu 1.–7. klasē nāksies būtiski palielināt valsts valodas īpatsvaru mācību saturā. 1.–6. klasē latviski būs jāapgūst ne mazāk kā puse mācību vielas, bet, sākot no 7. klases, latviski būs jāapgūst pat 80 procenti mācību vielas. Kā skolas gatavojas šīm drīzajām pārmaiņām?

Šobrīd vidusskolās valsts valodā jāapgūst vismaz 60 procenti mācību vielas, bet pēc reformas būs jāsāk mācīties tikai latviski.

LASIET RAKSTU: Kā krievu skolās ienāks valsts valoda

Krievu skolā jau 1. klasē mācās tikai latviski

Rīgas 34. vidusskola ir mazākumtautību (krievu) skola. Taču no šā mācību gada atvērusi 1. klasi, kurā mācās pēc latviešu izglītības programmas, tātad latviski. Kāpēc šī skola dara pat vairāk, nekā prasa Izglītības likums?

Skolas direktore Natālija Rogoļeva atbild, ka viņai ir arī logopēdes izglītība, pētījusi runas attīstību, rakstījusi par šo tēmu zinātniskos rakstus. “Runa ir darbība,” viņa skaidro.

“Valodu mēs izmantojam tikai tad, ja mums ir tāda nepieciešamība. Piemēram, ja ģimenē tēvs runā vienā, bet māte otrā valodā, bērns ļoti labi iemācās abas valodas. Jo agrāk bērns sāk mācīties citu valodu, jo vieglāk viņam būs to apgūt. Visvienkāršāk būtu, ja citu valodu sāktu mācīties jau bērnudārzā spēlējoties, bez sarežģītām formulām un teorijām. Bērnudārza vecumā valoda dabiski pielīp.”

Arī 1. klasē bērniem būtu jāspēj viegli apgūt valodu, jo mācību saturs vēl nav grūts. Tāpēc nolemts “dot iespēju mācīties latviešu valodā”. Direktore uzsver, ka “pasākums” bija ļoti brīvprātīgs. Proti, skolā ir trīs pirmās klases.

Pirms sadalīt bērnus pa klasēm, bija vecāku sapulce, kurā stāstīts par ieceri atvērt latviešu klasi un vecāki aicināti tai pieteikt bērnus. Stāstīts arī “par to ceļu, pa kuru iet mūsu valsts attiecībā uz valodas lietojumu”. Vecākiem atklāts ne tikai tas, kādi būs bērna ieguvumi, bet izaicinājumi un šķēršļi, kuri jāpārvar, mācoties latviski.

“Vecāki apzināti pieņēma lēmumu. Neslēpām, ka bērniem, kuri nav gājuši latviešu bērnudārzā, vismaz pirmo mācību gadu būs ļoti grūti,” saka direktore. Par labu latviešu klasei izlēma 30 vecāki. Ja pieteiktu daudz mazāk bērnu, protams, šī klase netiktu atvērta, neslēpj direktore.

Lai atvieglotu mācības latviešu valodā, skola nodrošina bērniem fakultatīvās stundas un pagarināto grupu. Iepriekšējā semestra beigās visi 34. vidusskolas pirmklasnieki rakstīja kontroldarbus. Rezultāti liecina, ka latviešu klases bērni mācību programmu pagaidām apgūst nedaudz lēnāk nekā citās klasēs, taču ar laiku mācību sasniegumiem vajadzētu izlīdzināties. “Paredzu, ka jau 2. klasē būs vieglāk, bet 4. klasē, iespējams, papildu pasākumi vairs nebūs nepieciešami,” saka N. Rogaļeva.

Viegli gan nav arī klases audzinātājai Inesei Musatovai, kura šiem pirmklasniekiem māca lielāko daļu mācību priekšmetu. “Skolotāja mums ir varone,” slavē skolas direktore. “Viņa atrod pieeju katram bērnam, lai izskaidrotu viņam mācību vielu. Ja skolēns kaut ko nesaprot, izmanto citus vārdus, arī žestus, jo ir apņēmusies netulkot krieviski, lai stiprinātu skolēnu motivāciju saprast latviski teikto.”

Klases audzinātāja gan atzīst, ka bērni pagaidām ar viņu runā lielākoties krieviski, jo latviski vēl nemāk izteikties. “Tomēr virzāmies uz to, lai ar laiku runātu latviski,” teic skolotāja.

Aptuveni piektdaļai bērnu šajā klasē gan ir vieglāk nekā citiem, jo viņi pirms skolas gaitām apmeklējuši latviešu bērnudārzu. Bet arī mazākumtautību bērnudārzos taču tiek apgūta latviešu valoda. “Jā, divas stundas nedēļā,” atbild direktore. “Ja valodu nelieto katru dienu un ja latviešu valodu mācās tikai pusstundu dienā, necik daudz nevar apgūt.”

Vēl divi pirmklasnieki ir no latviešu ģimenēm, vecāki šādu klasi bērniem izvēlējušies tāpēc, ka vēlas, lai bērni iemācītos krievu valodu.

“Uzskatu, ka šis ir vislabākais veids, kā bērniem mācīties latviski. Viņi mācās latviski, tomēr saglabājas arī krievu valodas vide: savā starpā bērni komunicē krieviski, skolas pasākumi notiek latviski, krieviski un arī angliski. Bērnam ir iespēja izmantot visas trīs valodas,” stāsta N. Rogaļeva.

Krievu valodu bērni šajā klasē apgūst fakultatīvi, jo latviešu izglītības programmā mācību plāns krievu valodas stundas neparedz, bet vecāki vēlējās, lai bērni mācītos krievu valodu. Latviešu klasē ir trīs krievu valodas stundas nedēļā, kamēr citās 1. klasēs – četras šī mācību priekšmeta stundas.

Saistītie raksti

No nākamā mācību gada Rīgas 34. vidusskolā iecerēts veidot arī 5. klasi, kurā mācības noritēs tikai latviski, ja vien būs gana daudz gribētāju. Šāda ideja radusies tāpēc, ka daļa 4. klases skolēnu vecāku vēlas, lai viņu bērni mācās šādā klasē. “Būs atklāta saruna ar vecākiem, biedēšu, lai, pieņemot lēmumu, viņi jau zinātu, kādas grūtības nāksies pārvarēt,” teic direktore.

Galerijas nosaukums
LA.lv