Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. aprīlis, 2016
Drukāt

Krievu skolās aizvien pieaug skolēnu skaits (32)

Foto - LETAFoto - LETA

Jaunākā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publicētā statistika par vispārizglītojošajām dienas skolām rāda, ka procentuāli aizvien pieaug skolēnu skaits krievu skolās. Šāda tendence vērojama jau sesto gadu pēc kārtas.

Kopš 1998./1999. mācību gada skolēnu īpatsvars krievu skolās aizvien samazinājās, bet kopš 2009./2010. mācību gada tas kaut nedaudz, tomēr katru gadu pieaug. Kopumā pēdējo septiņu gadu laikā krievu skolu skolēnu īpatsvars pieaudzis gandrīz par diviem procentiem. Tā kā audzis skolēnu skaits arī citās mazākumtautību skolās, latviešu skolu skolēnu īpatsvars sarucis par apaļiem diviem procentiem. Arī skaitliski pēdējo gadu laikā krievu skolās skolēnu skaits pieaudzis no 54 206 skolēniem 2012./2013. mācību gadā līdz 55 841 šajā mācību gadā.

Kā skaidrot krievu skolu popularitātes pieaugumu? Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) atzīst, ka arī viņam šie dati šķiet interesanti un statistikai ir sekojis, taču atbildes, kāpēc skolēnu skaits šajā skolās pieaug, viņam nav. “Iespējams, tas saistīts ar demogrāfiju. Varbūt krievu ģimenēs dzimst vairāk bērnu. Tāpat iespējams, ka tas saistīts ar iedzīvotāju koncentrēšanos lielajās pilsētās, kur ir plašākas iespējas iegūt vispārējo izglītību krievu valodā,” spriež K. Šadurskis.

Bet vai iemesli nevarētu būt politiski? Pirms desmit gadiem aizvien vairāk krievvalodīgo vecāku bērnus sūtīja uz latviešu skolām. Kāpēc tagad tā vairs nenotiek? Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Raivis Dzintars atbild: “Iemesls nav tikai viens. Taču sava loma varētu būt starptautiskajiem notikumiem un tam, ka Krievijas propaganda uzņem jaunus apgriezienus. Tāpat imperiālisma izpausmes attiecībā uz Ukrainu daļai sabiedrības dod cerības, ka arī te var sagaidīt kādas pārmaiņas reģionu attīstības modelī.” Arī K. Šadurskis atzīst: “Jo asāka politiskā situācija, jo nogaidošāki ir vecāki. Viņi varbūt domā: kāpēc gan sūtīt bērnu latviešu skolā, lai viņš kārtīgi apgūtu latviešu valodu, ja, iespējams, šajā valstī kas mainīsies. Šādu attieksmi veicinājis gan referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu, gan dažādi izteikumi, kas mazina latviešu valodas lomu sabiedrībā.”

K. Šadurskis atgādina: ap 2004. gadu, kad tika īstenota izglītības reforma krievu skolās un tās pretinieki apgalvoja, ka tā samazinās izglītības kvalitāti šajās mācību iestādēs, krasi samazinājās skolēnu skaits šajās skolās, kaut centralizēto eksāmenu dati rādīja, ka kvalitāte nebūt nekrītas. R. Dzintars teic: ja valdība un pārējā politiskā vara skaidri pateiktu, ka nākotnē izglītības sistēma būs latviska, krievu skolu “klientu” skaits nepieaugtu.

Tie, kuri iebilst pret NA ieteikto visu skolu pāreju uz latviešu mācību valodu, bieži vien teikuši, ka pamazām krievu skolas dabiski izzudīs, jo aizvien vairāk cittautiešu sūtīs bērnus latviešu skolās. Nu redzams, ka šis pareģojums var nepiepildīties. R. Dzintars uzskata: tas ir vēl viens iemesls, lai beidzot sāktu īstenot pāreju uz mācībām latviešu valodā, ļaujot mazākumtautību skolēniem citā valodā apgūt vien tos mācību priekšmetus, kas saistīti ar viņu dzimto valodu un kultūru. “Skaidrs, ka Šadurska kungam nepieciešams laiks, lai ieskrietos un ministrijā risināmo jautājumu loks ir ļoti plašs, tomēr valdības deklarācijā ir ierakstītas pietiekami konkrētas lietas (deklarācijā teikts, ka jāizstrādā plāns pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs un jāuzsāk tā īstenošana. – 
I. K.) un tuvākajā laikā ceram sagaidīt skaidru rīcības plānu deklarācijas izpildei,” uzsver R. Dzintars.

Tikmēr K. Šadurskis nesola drīzumā piedāvāt plānu skolu latviskošanai. Tā vietā viņš joprojām apņēmies panākt, lai cittautiešu skolas ievērotu esošos likumus un latviešu valoda tajās tiktu lietota atbilstoši šajos likumos noteiktajam.

“Ja ministrs nevar vēl piedāvāt plānu pārejai uz mācībām latviešu valodā, lai vismaz pasaka, kā apturēt šo negatīvo statistiku un kā panākt, lai mazākumtautību pamatskolas izvēlas tās izglītības programmas, kurās ir augstāks latviešu valodas īpatsvars,” savukārt teic R. Dzintars.

IZM statistika arī rāda, ka Kurzemes reģionā ārpus lielajām pilsētām vairs nav neviena bērna, kurš nemācītos latviešu valodā. Tikmēr Latgales reģionā 22,2 procenti mācās krievu valodā. No lielajām pilsētām visvairāk bērnu krieviski mācās Daugavpilī – pat 77 procenti no visiem, bet vismazāk Jelgavā – 29 procenti skolēnu. Rīgā puse no visiem skolēniem izvēlējušies krievu mācībvalodu, kas starp lielajām pilsētām ir otrais augstākais rādītājs.

 

20160421200601_9079

Pievienot komentāru

Komentāri (32)

  1. Saskaņā ar pastāvošajiem likumiem mums ir tikai skolas, kur tiek realizēta mazākumtautību programma, nevis krievu skolas. bet ‘tai pašā laikā ir spēkā likums, ka centralizētos eksāmenos drīkst atbildēt latviski vai krieviski. Tādējātidi kāda ”mazākumtautība” tiek padarīta ”vienlīdzīgāka ” par citām.

  2. 2015 g.piedzima 15200 latviesu,bet nomira 15 000,tatad +200,,,,krievu piedzima 3500,bet nomira 8500,tatad -5000,,kaut kas te neiet kopaa,pielauju ka visi imigranti un terminuzt.sapirkusie palielina skolenu skaitu

  3. Nu bet par ko es jums saku! Latvija pārkrievojas! Kautkur ejot braucot, piem. Rīgā, skaties, klausies, katrs ceturtais tikai Latvietis! Ieslēdz tv, vieni krievu kanāli! Daudziem bērniem, jauniešiem vārds Latvisks, uzvārds krievisks! Latviešu kalendārā, puse Latviešu vārdi, puse krievu. Un tur vēl kautkādi žīdu. Piem. Sportisti! No Latvijas, itkā. Krievu nosaukums! Nu bet tāpēc gandrīz visa pasaule Mūs uzskata par krieviem! Gandrīz nekāda atšķirība! Kur neskaties, krievu vārdi, uzvārdi! Lūk Mūsu Lepnumi! Štrombergs! Dukuri! Oskars! Daugaviņš! Irbe protams. Ozols. Greifāne! Lauris un Reiniks! Gunārs! Ingus! utt. Jā, bet krievi ir apsēduši Latviju! Un dzimst noteikti vairāk krievu bērnu, nekā Latviešu! 100%

    • krievu skaits sarucis un riktigi ,ja vienigi tu nedzivo daugavpilii,vai bolderajaa,,,,,bet vardi vai uzvardi tam nav noziimes,,jo arii manu uzvardu paarkrievoja padomju laikaa,tas nav tik svariigi

  4. Slikti, vecāki nolemj saviem bērniem zemu izglītības līmeni. Jo krievi visi pabeidz skolu bet pēcāk nevienā augstskolā nevar iestāties .

  5. Tas tikai parāda kur noved politiķu muļļāšanās,krievvalodīgie jūt ka Valsts valoda nerullēun atgriežas pie ,,matuškas,, valodas.Janepāriesim uz vienotu izglītību Valsts valodā krievvalodīgie tikai vairosies

  6. Kad krievu skolās būs lojāls Latvijai skolotāju kolektīvs, viss būs kārtībā. Kamēr vēl tajās jūtams promaskavisks noskaņojums un vēsture tiek mācīta atšķīrīgā interpretācijā no latviešu skolām, ies tikai uz slikto pusi. Un kā var krievu skolu beidzis jaunietis nesaprast un nevēlēties saprast latviski? Kas tur ir pie vainas? Un kā paskaidrot gadījumu, kad viens krievu jaunietis ar izbrīnu pārjautā otram: ” И ты разговариваешь с латышом ?” (Un tu sarunājies ar latvieti?) Te pielikusi savu pirkstu audzināšana ģimenē. Un te jau nepalīdzēs nekāda skola…

  7. Man vairāk interesē, vai krievu skolās bērniem māca to pašu, ko latviešu skolās? Piemēram, vēstures stundās?

  8. Jautājumi Ministram Atbildēt

    1) Krievu skolās 5 … 15 % bērnu ir latvieši. Ulmaņlaikā bija noteikums, ja viens no vecākiem ir latvietis, bērnu sūta uz latviešu skolu. Tagad ir tā, ka daļa latviešu bērnu (piemēram, māte latviete, tēvs krievs) līdz ar sūtīšanu uz krievu skolu būtībā kļūst piederīgi t.s. krievu pasaulei.
    2) Kad uz valsts valodu pāries divplūsmu skolas, kurās krievu plūsma pavisam vāja? Piemēram, Riebiņu vidusskolā 245 bērni mācās latviski un 3 (!!!) krieviski (ne jau pēdējā klasē). Vai te nekas nav sakāms?
    3) Valmierā 90% runā latviski. Bērni – gandrīz 100%. Krievu skaits tur daudz maz vērā ņemams vien pensionāru vidū. Kāpēc Valmierā ir izveidots būtībā slēgts geto – no 1,5 gadu vecuma tos padsmit bērnus gadā ved uz krievu vidusskolu un tur tajā līdz 12. klasei? Valmieras krievu skolā 11. klasē ir tikai 9 (!!!) bērni. Ministrija noteikusi, ka jābūt vismaz 22. Kāpēc Valmieras krievu skolā kā minimums šādā situācijā netiek likvidēta vidusskolas programma, ja skolēnu tik maz?
    4) Vai ar likumu nebūtu jānosaka, ka ja krievu plūsma ir mazskaitlīga, tad divplūsmu skolām jāpāriet uz apmācību valsts valodā – tā varētu iegūt līdzekļus skolotāju algu paaugstināšanai. Šobrīd daļā skolu krievu plūsma tiek uzturēta mākslīgi, paralēli esot daudz spēcīgākai latviešu plūsmai. Attiecīgi mazāka alga katram skolotājam. Tā tas ir Aizkrauklē, Balvos, Liepā, Sakstagalā, Viļānos, Špoģos, Ventspils 6. vidusskolā utt. daudzās vietās.
    5) Vai Sedas bērni nevar mācīties Strenčos valsts valodā? Divi autobusi 70 bērniem ir lētāk kā turēt atvērtu Strenču skolas filiāli Sedā, faktiski tur veidojot t.s. krievu pasauli.
    6) Kad pārējie sekos Tukuma piemēram – pirmsskola tikai valsts valodā? Rezultāts – šogad 1. septembrī Tukumā jau visi bērni mācīsies tikai valsts valodas klasēs. Kāpēc Valmiera tā nerīkojas?
    Ja tiktu atrisināti augstāk minētie jautājumi, latviešu plūsmās apmācāmo skaits būs vairāk kā 80%.

  9. Tas ir noziegums pret Latviju un latviešu valodu. Šadurskis spēlējas ar uguni. Piemērs, kad 14 meitene nokrievu skolas nevar sarunāties latviešu valodā un māte Diāna veido propogandu, melīgi apsūdzot ārstu,kurš nezinot klientu dzimto valodu- šoreiz krievu, bet citreiz varbūt igauņu, lietuviešu, angļu, ivritu, arābu, Iecavā ķīniešu, vjatnamiešu utt…Gribētos vaicāt vai Šadurskis, Ušakovs ir noskaidrojuši, kurā skolā mācās Alise Diānas meita un kā tur māca valsts valodu ?

  10. Nepareizi, ka augstskolās, kurās studē krievu valodā, izsniedz Latvijas diplomu ar valsts ģērboni. Lai šis skolas izsniedz savu diplomu.

  11. Vai tad kāds cer ka bijušo kolaboracionistu-internacionalistu rūpe būs latviskuma attīstība?Viņu praktiskā darbība ir vērsta uz latviešu izstumšanas no valsts,veselības aprūpes sagrāvi,padomiskā latviskuma uzbāziga propoganda.

  12. Šī ir ļoti slikta tendence, lielā mērā pateicoties pārkrievotajam darba tirgum. Visticamāk, ka jauktās ģimenes izlemj sūtīt bērnus krievu skolās un arī Latgalē izvēlas krievu skolas. Ja tā turpināsies un nekas netiks darīts latviešu valodas stiprināšanai publiskajā telpā, izglītības sistēmā un lielajās pilsētās turpinās dominēt krievu valoda, arī latvieši sāks izvēlēties krievu skolas saviem bērniem.Tieši šobrīd, kad tiek domāts par obligāto vidējo izglītību, ir jāsper pirmais solis – jāpieņem politisks lēmums vismaz vidusskolās ieviest apmācību valsts valodā.

  13. Kristaps Samtiņš Atbildēt

    Šis augonis jāgriež līdz ar saknēm nost…kāda vēl te integrācija?

  14. Rietumu propogandas melu troļļiem Atbildēt

    vajadzetu vienoties un vienādi melot. nedeļu atpakaļ bija raksts ka krievu skolās vislielākais skolenu skaita kritums. tagad stāsta ka pieaugums. skolenu skaits nav valutas kurs, tas nemainās katru dienu

  15. Kur paliek integrācija?!? Nav,drīz būs arī skolas bēgļiem….. viņu valodā vai krievu mācībvalodā pieaugs…..

  16. Tās krievu skolas Atbildēt

    Sańem arī līdzekłus no Krievijas tā izplatot oficiālo Krievijas pasaules redzējumu. Kā tāds redzējums sakrīt ar mūsejo? Kā par piemēru: deportācijas bija netikvien attaisnojamas bet nepieciešamas.

  17. kāpēc krievu bērniem būtu jāiet latviešu skolās?Krievu skolās gandrīz visi priekšmeti tiek mācīti latviešu valodā un ja kāds domā studēt un nedaudz vairāk pievērš uzmanības latviesu valodai, tad viss ir brīnišķīgi.Ļoti daudzi krievu skolu absolventi studē latviesu valodā, un ļoti labi ka viņi jau zina vismaz trīs valodas.

    • Ka šīs skolas pakāpeniski kłūst par pretvalstisku ieroci. Okupācija bija un kolonisti tiek audzināti ar citu vēstures saprašanu.

    • Tā nu gan nav. Mazākumtautību programma paredz, ka latviešu valodā jāapgūst 5 priekšmeti + latviešu valoda un literatūra. No 15 mācību priekšmetiem, tas nu gluži nav gandrīz visi…

  18. Ir vismaz divi iemesli kāpēc tā ir noticis. 1) Protams, ekonomiskā migrācija ir skārusi visas iedzīvotāju grupas, tomēr visvairāk – latviešus. Respektīvi, krievvalodīgie, kaut arī ir izbraukuši, tomēr % ievērojami mazāk. Viņi ir pašpietiekami un krievijas propagandas un ideoloģiskā ietekme veicina viņiem labvēlīgu mikroklimatu Latvijas administratīvajā teritorijā. Un zināma daļa latviešu to, diemžēl, veicina.(Starp citu, iepriekšējais Māra komentārs to lieliski ilustrē). 2) Neviens to nav pētījis, bet varam nešaubīties, ka īstenotās TUA politikas ietvaros, pietiekoši pamanāms krievvalodīgo bērnu kontingents ir papildinājis mazākumtautību (krievu) skolas.
    Tā ka viss likumsakarīgi.

  19. Viss taču ir skaidrs! Tas sākās pateicoties aprobežotajiem NA. Viņu aktivitāšu rezultātā bija krievu valodas referenduma blīkšķis un cittautiešu konsolidācija! Pirms tam lēnām, bet stabili notika integrācija. Piemērs:
    mana vecākā bērna grupiņā 90.gados latviešu bērnudārzā bija 1 krieviski runājošais, jaunākā bērna 2000.gados jau trešdaļa. Līdzīgi bija arī skolā. Krieviski runājošie sāka mācīties latviešu skolās utt. TAS VISS BEIDZĀS PĒC tēvzemiešu pašreklāmas akcijas par pāreju uz latviešu valodas apmācību. To visu vajadzēja darīt lēnām un ilgtermiņā, bet pašlubuma meklētāji NA domāja tikai par šodienu: savām vietām Saeimā un savu maku maksātnespējas administratoru misijā.

    • Cik lēni krieviem jāmāca valoda? 100-200 vai 1000 gadu?Latvija ir unikāla valsts ,kur valsts maksā par skolām svešā valodā un vēl izdomā, kā to murgu attaisnot. Kauns ,ka ir arī ,tā saucamie latvieši,kas to nesaprot vai negrib saprast.

  20. Domāju, ka ir nekorekti lietot jēdzienu “krievu skolas”, jo mazākumtautību skolās 60 % no priekšmetiem ir jāapgūst latviešu valodā. Otrkārt, dzīvojam 21 gs. kad notiek globalizācija un, jo vairāk valodas skolēns prot, jo labāk, un domāju, ka nevar uz šo jautājumu tik lineāri skatīties, un krievu bērniem būtu jāpārvalda latviešu valoda, tāpat latviešu bērni bez krievu valodas tāpat diez vai iztiks, un visiem vēl būtu labi jāapgūst angļu valoda un pēc izvēles vēl kāda svešvaloda, tad skolēni būs konkurētspējīgi

    • Вот именно, нет никаких таких «русских школ», а есть школы с русским языком обучения. Точно так же нет никаких «латышких» школ, все школы одинаковы.

  21. Personīgi zinu, ka cilvēki bērnus sūta krievu skolā, jo latviešu skolās nav vietas.

    • krievu skolās/piem. Tomsona ielā/ sūta arī ķīnieši, jo latv. skolas pilnas, kamēr krievi ņem pretī, lai tās neslēgtu

  22. Krievu skolas ir hibrīdkara sastāvdaļa. Politiķi to lieliski saprot, bet neko nedara.

    • Kad aizmaksā, tad arī nedara… Nu nav jau muļķi un gaida ”atbrīvotājus” krimas variantā – tas par politiķiem ( tikai tie nesaprot – pēc ”atbrīvošanas” liecinieki vairs nebūs vajadzīgi…).
      Vai sāks kaut ko darīt ? Šaubos – savulaik krievu frontē gļēvulību izšāva tie violētās cepurēs…

    • Ой, не будьте вы придурком.

Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+