Latvijā
Politika

Krievu skolu aizstāvji aicina Vējoni atgriezt Saeimā grozījumus par mācībām valsts valodā 16

Lai gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis jau aizvadītajā nedēļā apliecināja, ka izsludinās likuma grozījumus, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā, partija “Latvijas Krievu savienība” (LKS) nosūtījusi Vējonim vēstuli, aicinot tos atgriezt otrreizējai caurlūkošanai.

Vēstulē pausts, ka minēto grozījumu pieņemšanas gaitā mazākumtautību skolēnu vecāku iebildumi, šaubas un jautājumi neesot izskatīti. Tāpat piebilsts, ka Saeima marta sākumā pieņēma lēmumu noraidīt un neskatīt petīciju “Par bilingvālās izglītības saglabāšanu”, kuru bija parakstījuši ap 14 000 iedzīvotāju.

Tāpat LKS ieskatā, izskatot grozījumus minētajos likumos, Saeima nav ņēmusi vērā ANO, EDSO un Eiropas Padomes rekomendācijas izglītības jomā un atzīto starptautisko ekspertu viedokļus.

Mandātu nolikušās Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas vietu ieņēmušais Miroslavs Mitrofanovs (LKS) sestdien LKS rīkotajā “vecāku sapulcē” izteicās, ka ir jāaptur pāreja uz izglītību tikai valsts valodā.

Savukārt Ždanoka sacīja, ka patlaban mazākumtautību vidū aktuāls jautājums ir “būt vai nebūt?”, jo mazākumtautību izglītības jomā valdot nenoteiktība. Viņa izteicās, ka grozījumi mazina Latvijas lingvistiskā kapitāla vērtību.

Kā ziņots, Vējonis aizvadītajā nedēļā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinskis (ZZS) norādīja, ka izsludinās minētos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.

Viņš skaidroja, ka mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību, kas ir arī valsts pamatmērķis – kvalitatīva izglītība jauniešiem un viņu konkurētspēja darba tirgū.

LETA arī ziņoja, ka pakāpenisko pāreju uz mācībām vidusskolās tikai latviešu valodā Krievijas finansētie un atbalstītie informatīvie resursi un organizācijas izmanto, lai grautu Latvijas starptautisko tēlu, kā arī izplatītu vēstījumus par Latviju kā “etnokrātiska un rusofobiska režīma pārvaldītu valsti”, norādīts Drošības policijas (DP) 2017.gada publiskajā pārskatā.

DP novērojusi, ka nemainīgi nozīmīgu lomu Krievijas izmantoto informācijas resursu saturā aizvadītajā gadā saglabāja regulāru un sistemātisku vēstījumu izplatīšana par Latviju kā “etnokrātiska un rusofobiska režīma pārvaldītu valsti”. Šāda vēstījuma veidošanai un uzturēšanai tika izmantota virkne politisko un sabiedrisko notikumu, tajā skaitā Latvijas valdības plānotā pakāpeniskā pāreja uz mācībām latviešu valodā vispārējās izglītības iestādēs.

LA.lv