Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. marts, 2014
Drukāt

Ilze Kuzmina: Galvenā krievu skolu problēma – tās neaudzina Latvijas patriotus (19)

Foto: Timurs SubhankulovsFoto: Timurs Subhankulovs

Pikets krievu skolu atbalstam. Pie Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas otrais brîdinâjuma pikets krievu skolu atbalstam. Vaïòu iela 2. 06/03/2014 foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avîze

Valdības apņēmība gatavoties 2018. gada pārejai uz mācībām valsts valodā visās skolās ir apsveicama. Taču kas notiek praksē? Kaut arī izglītības ministre Ina Druviete (“Vienotība”) teikusi, ka ar laiku vajadzētu atteikties no mācību iestāžu dalīšanas latviešu un krievu skolās, šobrīd ir runa tikai par latviešu valodas lomas palielināšanu krievu skolās. Patlaban lielākajā daļā no tām latviešu valodā vajadzētu mācīties 60 procentus mācību vielas, bet IZM iecerējusi panākt, lai skolas pamazām pāriet uz izglītības modeli, kurā valsts valodā apgūtu vismaz 80 procentus mācību vielas.

Jāšaubās, ka tas atrisinās galveno krievu skolu problēmu. Latviešu valodu tajās jau tagad lielākoties var apgūt pietiekamā līmenī, bet diemžēl, kā pareizi teicis bijušais izglītības ministrs, tagad eiroparlamentārietis Kārlis Šadurskis, šīs skolas neaudzina Latvijas patriotus. To pērn apliecināja arī LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, kurā bija redzams, ka dažiem šo skolu direktoriem lielāka autoritāte ir prokremliskā sabiedriskā organizācija “9. maijs” nekā Latvijas valsts ie­stādes. Šīs direktores joprojām ieņem savus amatus.

Tie, kuri kūda krievus iestāties pret pārmaiņām skolās, maldina sabiedrību, sakot, ka valdība un Izglītības un zinātnes ministrija grib slēgt krievu skolas. Par to tiek bļauts protestos, un to apgalvo krievvalodīgie mediji. Ja sabiedrību sašķels šāda līmeņa ālēšanās, tad varbūt tiešām pietiks cirst sunim asti pa gabaliņam? Varbūt 23 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas beidzot tiešām būtu jāveido vienota skolu sistēma? Tad Latvijā būtu skolas, kurās mācītos gan krievi, gan latvieši, gan citu tautību bērni. Tie, kuri vēlētos, varētu papildus apgūt savas tautas valodu un tradīcijas. Un skolas, kur direktores pretēji televīzijā redzētajām kundzēm nepaustu cerību, ka skolēni nestāsies jaunsardzē…

Kāds teiks, ka tagad, kad esam redzējuši, kā Krievija ignorē starptautiskās tiesības, slēpjoties aiz tautiešu aizstāvības, nav īstais laiks radikāliem lēmumiem. Bet arī astes ciršana pa gabalam attiecīgajās aprindās tiek uztverta kā radikāls lēmums. Tad ko mēs zaudētu?

Ja IZM tomēr bail pieņemt lēmumus par vienotu skolu sistēmu, tai būtu jāievieš stingra kontrole pār mazākumtautību skolām, lai būtu pārliecība, ka stundas tiešām tiek vadītas valsts valodā, ka skolu direktoru krēslos un skolotāju amatos ir valstij lojāli pedagogi. Nesenais Tiesībsarga biroja monitorings atklāja, ka 27 procentos gadījumu stunda nenotiek tādā valodā, kā vajadzētu, un ka dažkārt skolotājs pat nezina, kādā valodā saskaņā ar skolā īstenoto izglītības programmu stundai patiesībā jānotiek.

Ja formāli palielinās valsts valodas lomu, bet likumu faktisko izpildi nekontrolēs, pēc būtības nekas nemainīsies un krievu jaunieši joprojām uzskatīs, ka sarkanā armija Latviju atbrīvoja, nevis okupēja. Latviešu vēlētājiem politiķi būs nodemonstrējuši savu it kā valstisko nostāju, taču patiesībā mēs būsim apmānīti.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. LATVIEŠU SKOLU BEIDZIS KRIEVS GAN UZREIZ KĻŪST PATRIOTS !!! :))

  2. Interesanti, kādās skolās tika audzināti latviski runājošie 3.marta LTV1 viktorinas VIP dalībnieki jaunieši, kas neviens nemācēja atbildēt uz jautājumu: kādas krāsas krūze bija rokās meitai, kas gāja uz avotu pēc ūdens. Tāpat neviens nezināja nosaukt pilsētu (Jaltu), kurā tika parakstīts spriedums Latvijas okupācijas turpināšanai 1945. gadā. Un kā var izaudzēt patriotus valstī, kur lirlākās darba devēju asociācijas vadītāja (LDDA) Līga Mengelsone ar pilnu muti nesen TV sludināja, ka latviešiem obligāti jāzin krievu valoda, lai nodrošinātu sevi ar darbu, un, ja mūsu strādnieki nezinās krievu valodu, mēs nevarēsim nodrošināt produkcijas eksportu uz austrumiem. Tajā pāša TV otras lielākās darba devēju asociācijas (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš skaidroja, ka nekādās sankcijās Ukrainas jautājumā mēs NEDRĪKSTAM piedalīties, jo tas graus valsts ekonomiku. Bet uzņēmēji jau ir lielākie latvisko partiju sponsori. Par kādu patriotiskumu mes runājam. Nauda ir galvenais

  3. Latvijā galvenā krievu skolu “problēma” ir tā, ka tādas vispār eksistē un veicina aparteīdu.

  4. Voldemārs Burģis Atbildēt

    Ņemot vērā, ka “patriotisma” jēdziens ir plašs un dažāds, varam teikt, ka skolas uzdevums nav audzināt patriotus. Patriotisms katram cilvēkam ir savs.

    Krievu skola nevis neaudzina Latvijas patriotus, bet audzina Latvijas ienaidniekus. Krievu bērnudārzi un skolas ir krievu geto. Geto, kur daļa bērnu tiek sapulcināti kopā uz Latvijai naidīgas valsts valodas bāzes. Geto apstākļos vairumā izaug nepilnvērtīgi cilvēki ar noslieci uz lingvistiski saistītās Krievijas propagandēto fašismu.

    Manuprāt, Latvijas patriots ir cilvēks, kurš ir brīvs savos uzskatos. Brīvs no naida pret Latviju un, brīvs no simpātijām pret Krievijas imeriālismu.

    Lai nodrošinātu brīvu cilvēku audzināšanu, Latvijas valstij bērni no 1,5 gadu vecuma VISI KOPĀ jāapmāca latviešu valodā pēc vienotas programmas, un nešķirojot bērnus pēc vecāku lingvistiskās piederības.

    Šobrīd Latvijas valdības rokas mirkst krievvaldodīgo bērnu un jauniešu dvēseļu asinīs. Tieši Latvijas valdība, iegrūžot bērnus krievu geto (bērnudārzos un skolās) – krievu fašistu fermās, ir vainīga pie jaunās paaudzes sakropļotās psihes. Tieši Latvijas valdība ar saviem krievu bērnudārziem un skolām ir atņēmusi jauniešiem iespēju izaugt par civilizētai Eiropas kultūrai piederīgiem cilvēkiem.

    Vistraģsikākais šajā situācijā ir tas, ka Latvijas valdība Rīgā u.c. vietās bērnus ir iedzinusi krievu geto piespiedu kārtā vistiešākajā veidā. Krievu un jaukto ģiemeņu bērni, kas vēlās sākt izglītību latviešu plūsmā, to nevar izdarīt, jo latviešu plūsmas pirmsskolas izglītības iestādēs rindas nav izstāvāmas, bet krievu plūsma ir brīvi pieejama. Pat vairāki simti 100% latvisku bērnu Rīgā ir spiesti iet krievu bērnudārzos.

    Pienāks diena, kad bezatbildīgajai Latvijas valdībai un visai šajā ziņā bezatbildīgajai, augstprātīgajai un vienaldzīgajai latviešu tautai nokaltīs rokas no tā, ar kādu naidu un necieņu mēs izturamies pret savu valsti, pret savas valsts bērniem.

    • It kā es būtu savas domas izklāstījis.Piekrītu par 100%. Un jāsāk ar bērnudārziem tikai valsts valodā jau no nākošā gada. Bet mūsu varturiem šitās lietas nekad nav bijušas prioritāras. Tās taču traucē viņiem iepirkumus bīdīt.@018 gadā atkal atjēgsies,ka nekas nav izdarīts.

      • Bet “Vienotība”, ar Valdi un savu rižo “mammu” priekšgalā, tam pretojas. Viņiem skolu latviskošana nav pa prātam, bet TUAs gan.

  5. tie ir okupanti

  6. Kas tas par murgu ,mazākumtautību skola,kas viņi slimi,atpalikuši ka nespēj ,mācīties parastā valsts skolā

  7. Spriežot pēc plakāta, krievi jau ir aizmirsuši, kā 41. gadā padomju okupanti pieķēzītās biksēs muka no okupētajām Baltijas teritorijām. Kā mēs zinām, tad vēsture mēdz atkārtoties…

  8. Ilze Kuzmina nebaidās un nekaunās rakstīt un publicēt šo propagandisko nacionālistisko sviestu. Tas ir latviešu skolas pabeigšanas rezultāts.

  9. Kāds Valmieras deputāts un IZM var paskaidrot, kāpēc Valmierā pastāv krievu vidusskola, ja pilsētā 95% referendumā nobalsoja pret krievu kā valsts valodu un turklāt gandrīz visi (jaunā paaudze praktiski pilnībā) šajā vislatviskākajā lielpilsētā runā latviski? Redz, Skrudalienas pagastā divās skolās ir tikai viens bērns, kam mājas valoda – latviešu, pārējie runā krieviski. Bet viena skola ir latviešu, otrā – Silenē – jau pirmajās piecās klasēs izglītība ir valsts valodā (pēc dažiem gadiem visi mācīsies latviski). Pagasts, kurā gandrīz nevienā ģimenē nerunā latvski, skolās drīz visi mācīsies valsts valodā. Toties pilsēta, kurā gandrīz visi bērni prot valsts valodu, nespēj sadūšoties atteikties no pustukšās krievu vidusskolas. Valmiera – ja jūs nespējat atteikties no izglības krievu valodā – pakonsultējaties ar Tukumu, Valku, Dobeli, Madonu, Bausku, Gulbeni, Alūksni, Saldu, Talsiem, Kalnciemu, Limbažiem, Kuldīgu, Cēsīm, Mazsalacu, Saulkrastiem, Salacgrīvu, Iecavu, Siguldu utt. – kā pāriet uz izglītību tikai valsts valodā (tur sen jau vairs neuzņem bērnus krievu plūsmas 1. klasēs).

    • Valmieras 2.vidusskolas direktors ir pieslējies ,Valmieras Domes pozīcijai un Valmieras krievvalodīgie ,lai arī prot latvisi ,tomēr vēlēšanās meklē deputātu kandidātus ar krieviskiem uzvārdiem ,līdz ar to 2.viduskolas direktoru ,dabūjuši savā kompaņijā ,Valmieras domes koalīcija nodroši sev arī krievalodīgo balsis ,tāpēc arī nepāriet uz mācībām latviešu valodā. 2.skolas skolēni pārvalda latviešu valodu ,tur nekādu problēmu nav.

  10. Gribu teikt lūk ko. Visa problēma ir bērnu ģimenēs. Ja vecāki neizrādīs lojalitāti Latvijas valstij, tad visas šīs darbības ir nullēs vērtība. Visā problēma ir audzināšana ģimenē. Tas ir labi redzams un dzirdams ikdienas sabiedrībā. Visas tās integrācijas programmas ko pieņem ir nulle. Velti izmesti miljoni eiro naudas līdzekļu. Pirmais no pašiem sākumiem netika definēts, kas ir nacminoritāte Latvijā. Ka tā parādījās, un no kura laika. Kadas tiek piešķirtas tiesības un pats galvenais pienākums pret valsti. PIlsonības piešķiršana tika nesamērīgi atšķaidīta. Savā laikā bija priekšlikums par kvotām, bet zem eiropas spiediena tika atteikts. Šodien mēs esam tur kur esam. Šodien mēs latvieši esam jau nolikti stūrī. Šodien mēs redzam tio situāciju, ka mizīgs daudzums aizbrauca, ne tikai naudas vai darba pēc, jo par to cilv eki īpaši negrib atklāti runāt. Tie simti tūkstoši kas aizbrauca ir Latvijai zaudēti. Viņu vietas ieņems jauni okupanti no austrumiem, caur nekustāmo īpašumu iegādi.

  11. Ir gan atklājums ,ka krievu skolas neaudzina Latvijas patriotus.Vai latviešu skolas audzina Latvijas patriotus? Neaudzina ,jo nemāca patieso Latvijas vēsturi un varturi joprojām dara visu lai emigrācija no Latvijas un bezdarbs turpinātos,lai alkoholisma ,praidu,legālo narkotiku uzvaras gājiens neapstātos.

  12. Ne tikai neaudzina patriotus bet arī neaudzina cilvēkus, tikai politiski paklausīgus darboņus.

  13. Ir viena iespēja (kas varbūt nav īpaši simpātiska nevienai pusei): mācīties visiem vienotās skolās – vajadzības gadījumā nodrošinot dzimtās valodas apguvi tiem, kuriem tā nav latviešu.

    • Nu es strādāju skolā kurā apm.1/3 izglītojamo ir no ģimenēm kurās sarunu valoda ir krievu valoda.Viss mācību process un visi pasākumi latviešu valodā ,taču starpbrīžos krievu valoda vien skan. Šai daļai izglītojamo tas ir pat izdevīgi ,nav jākārto latviešu valodas eks .izejot naturalizāciju ,ja nevēlas svešvalodas eksāmenu angļu valodā ,var izvelēties eks.krievu valoda ,jo tā viņiem ir svešvaloda. Taču tāda nelatviska vide neko patīkama nav.Kā tad varētu būt Rīgā, tur taču tādās skolās ,tās proporcijas būtu vēl krieskākas.

Draugiem Facebook Twitter Google+