Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
21. augusts, 2012
Drukāt

Krievu valodai reģionālās valodas statusu piešķir arī Nikolajevas pilsētā

Ukrainas dienvidu Nikolajevas apgabala centra Nikolajevas pilsētas padome apstiprinājusi krievu valodai reģionālās valodas statusu  pilsētā, ziņo vietējie plašsaziņas līdzekļi.

Izdevuma “Novosti-N” rīcībā esošā informācija liecina, ka pilsētas padomes sēdē par reģionālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai balsoja 60 deputāti, četri bija pret un tikpat atturējās.

Jau vēstīts, ka Ukrainas parlaments 3. jūlijā pieņēma valodu politikas likumu, kas paredz lielāku lomu mazākumtautību valodām. Likumu atbalstīja 248 no 450 parlamenta deputātiem. 8. augustā šo likumu parakstīja Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. 10. augustā likums stājās spēkā pēc oficiālas publicēšanas Ukrainas parlamenta oficiālajā laikrakstā. Likums, kas nosaka valsts valodu politikas pamatus, paredz, ka valsts valoda Ukrainā ir ukraiņu, tomēr tas arī nosaka reģionālās valodas vai mazākumtautību valodas statusa piešķiršanu armēņu, baltkrievu, bulgāru, gagauzu, grieķu, karaīmu, krievu, Krimas tatāru, krimčaku, moldāvu, poļu, romu (čigānu), rumāņu, rusīnu, slovāku, ungāru un vācu valodām, kā arī jidišam.

Likums paredz, ka katrai no šīm valodām ir piešķirams reģionālās vai mazākumtautības valodas statuss, ja konkrētajā teritorijā – apgabalā, pilsētā, ciemā – šajā valodā runājošo skaits veido vismaz desmit procentus no iedzīvotāju kopskaita. Tāpat likumā noteikts, ka ar vietējās pašvaldības lēmumu atsevišķos gadījumos, ņemot vērā esošos apstākļus, mazākumtautības statusu var piešķirt arī tad, ja konkrētajā teritorijā valodā runājošo īpatsvars vietējā sabiedrībā ir mazāks par desmit procentiem.

Krievu valoda par reģionālo valodu  jau ir pasludināta Harkovas, Sevastopoles pilsētā, Odesas, Zaporožjes, Dņepropetrovskas un Doņeckas apgabalos, kā citviet. Opozīcija uzsver, ka šis likums ir vērsts pret ukraiņu kā valsts valodu. Laikā, kad likumprojektu izskatīja parlamentā, un arī pēc likuma pieņemšanas opozīcija pret to rīkoja protesta akcijas. Protestējot pret likuma pieņemšanu, iesniedza atlūgumu parlamenta spīkers Vladimirs Ļitvins, taču parlaments 6. jūlijā viņa atlūgumu atteicās izskatīt un 30. jūlijā atlūgumu noraidīja.

Valodas jautājums ir šķēlis  Ukrainas sabiedrību visu pēcpadomju laiku. Pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotā valsts austrumu daļa veido Ukrainas rūpniecības pamatu, un tai ir ciešas kultūras un politiskās saites ar Krieviju. Lielākoties   ukrainiski runājošo apdzīvotie valsts rietumi tradicionāli ir nacionālistiskāk noskaņoti un bija lielākais “oranžās revolūcijas” balsts 2004. gadā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+