Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. janvāris, 2013
Drukāt

Krievu valodu? Nē, paldies!

krievijas_karogs8

Atkal ir izvirzīts jautājums, vai visiem latviešiem jāprot krievu valoda. Tas savukārt noved pie nākamā – vai tā jāmāca skolās? Manā skatījumā, latviešu tauta uz šiem jautājumiem jau ir devusi nepārprotamu atbildi pagājušā gada referendumā.

Šāda prasība vājinātu vēl vairāk latviešu valodas jau tā apdraudēto stāvokli. Apsveicami ir ministra Ķīļa pūliņi reformēt un uzlabot Latvijas izglītības sistēmu. Reformas būtu arī īstais brīdis uzsākt pakāpenisku pāreju uz latviešu valodu valsts finansētajās krievu skolās un bērnudārzos. Bet mēģināsim palūkoties uz visu to mazliet plašākā kontekstā.

Krievijas centieni

Kopš Putina nākšanas pie varas ir ļoti skaidri redzami Krievijas centieni atgūt pazaudētās “republikas” jeb kolonijas – čečenu valsts atjaunota iekarošana, iebrukums Gruzijā, Abrenes piesavināšanās, destabilizējošā darbība Ukrainā, krievu diasporas izmantošana spriedzes radīšanai Latvijā, manipulācijas ar naftu un gāzi utt. Pamazām Krievijai paliek arvien grūtāk lietot tiešu agresiju, kā to bija iespējams darīt vēl pagājušajā gadsimtā. Tādēļ tās ģeopolitikas veidotāji jau kopš vairākiem gadiem izstrādājuši jaunu stratēģiju. Tagad tos pašus mērķus mēģina sasniegt ar “maigo varu”. Tai izgudrots arī jauns jēdziens – “krievu pasaule”, kas neattiecas tik daudz uz

Krieviju, cik tieši uz kaimiņvalstīm. To veido tajās dzīvojošie krievi un tie vietējie, kas iegūst ziņas un viedokļus no krievu medijiem, jūsmo par krievu kultūru, kam viss krieviskais tiek pamazām “ieskalots smadzenēs”. Lai tas notiktu, viņiem jāprot krievu valoda.

Ļoti precīzi un dokumentēti “krievu pasaules” paplašināšanu izskaidro Andis Kudors no Austrumeiropas politikas pētījumu centra (www.appc.lv).

Krievu grāmatas kaimiņvalsts skolām, krievu operas, lugas, TV programmas, svētku svinēšana, pieminekļu atjaunošana Krievijas varoņiem un vēl daudzi citi sīki darbiņi, tas viss ir daļa no šīs politikas, bet svarīgākā šajos centienos ir krievu valoda. Tieši tādēļ jebkura šīs valodas stiprināšana Latvijā ir palīdzība Krievijas ilgtermiņa mērķu īstenošanai.

Var jau tā darīt, nav nekā nelikumīga, bet, lai nevienam nebūtu šaubu – iemācīt kādam mūsu bērnam krievu valodu ir sekmēt “krievu pasaules” paplašināšanu, veicināt viņu stratēģiskos mērķus, pievienot savu smilšu graudiņu lēnai Latvijas graušanai. Ja daudzi tā darīs, tā kļūs par lielu, liktenīgu kļūdu un novedīs pie krievu šovinistu mērķu īstenošanas Latvijā.

Mēs zinām, kas sūkstās!

Paskatīsimies mazliet uz argumentiem, kas mums tiek “skaloti” par labu krievu valodai. Visvairāk dzirdētais ir apkalpojošajā sektorā – nedabūsi darbu. Jā, diskriminējošā prasība pastāv Latvijas uzņēmumos, jo mūsu valdošajai elitei nav drosmes to novērst. Bet vai mūsu bērnu nākotne jāsaista tieši ar krievu apkalpošanu? Četrpadsmit gadus tagad dzīvoju atkal Latvijā un šajā laikā man ir bijusi izdevība kā akcionāram piedalīties vairākos Latvijas uzņēmumos. Nevienā no tiem nevienam darbiniekam nav tikušas pieprasītas krievu valodas zināšanas. Neviens uzņēmums no tā nav cietis. Tāpat pats personīgi, mani bērni un mazbērni nerunā krieviski, un nekādas grūtības no tā nevienam nav radušās.

Šodien te dzīvojošie Latvijai lojālie krievi, izņemot pavisam vecus cilvēkus un, protams, nelabojamos šovinistus, pietiekami labi saprot un runā latviešu valodā. To esmu konstatējis katru reizi, kad kāds mani uzrunā krieviski un es viņam paskaidroju, ka krieviski nerunāju. Tādēļ prasība pēc krievu valodas zināšanām ir tikai uzņēmuma īpašnieku apzināta vai neapzināta Krievijas stratēģijas atbalstīšana. Nepirksim neko no šādiem uzņēmumiem!

Runājot par mūsu drosmes trūkumu, kas sevī iekļauj piekāpību un vēlmi pielabināties, jāpiemin 18. janvāra  “Latvijas Avīzē”  publicētā ziņa. Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome diskutē par sabiedriskā medija koncepciju. Neskatoties uz visiem zināmo krievvalodīgās televīzijas nospiedošo, postošo lomu Latvijas mediju telpā, tiek izmēģināts uzspiest krievu valodu Latvijas valsts televīzijai. Kā parasts, lieto “sarkanās zivs” metodi – runā par kaut kādām politiķu “galvām”, lai novērstu uzmanību no būtiskā. Patiesie mērķi parādās teikumā “nodrošināt reprezentatīvu etnisko grupu pārstāvniecību (vismaz 1/3 intervēto ir jābūt mazākumtautību pārstāvjiem)”, jo “mazākumtautību pārstāvji sūkstoties…”. Mēs zinām, kas sūkstās, mēs zinām, kura ir vienīgā mazākumtautība, kas jūtas apspiesta Latvijā. Mēs zinām arī, ka šīs intervijas nebūs ne igauņu, ne ebreju, ne poļu valodā. Tātad raidījumu krievu valodā mums nepietiek, vajag vairāk! Bet neviens neieminas, ka šāda “galvu” pārstāvniecība būtu ieviešama krievvalodīgajā televīzijā, lai tur varētu paust savus uzskatus arī pamatnācijas pārstāvji. Nebūšu pārsteigts, ja latvieši atkal piekāpsies šīs jaunās neiedomājamās nekaunības priekšā.

Vispirms apgūsim angļu, ķīniešu, spāņu valodu

Nākamais arguments krievu valodas mācīšanai – svešvalodu zināšanas ir priekšrocība, tādēļ jāmācās krievu valoda. Svešvalodu prasme noteikti ir priekšrocība, tikai – par kādu valodu ir runa? Šodien starptautiskās sazināšanās instruments ir angļu valoda. To neviens neapšaubīs, lai gan daudziem tas kremt. Starptautiskajās finansēs, tirdzniecībā, diplomātijā, zinātnē, tūrismā un aviācijā tiek lietota angļu valoda. To ieteicams apgūt kā pirmo svešvalodu. Jautājums ir, kādu otru valodu mācīties. Latvijā nav ne mazākās jēgas tērēt laiku un resursus ar krievu valodas mācīšanos. Tas ir kā ražot preci, kuras piedāvājums jau ir pārāk liels, kuras saražots par daudz. Latvijā netrūkst krievu valodas pratēju, turpretim mums labi noderētu vairāk ķīniešu, spāņu, franču un citu svešvalodu zinātāju. Īpaši ķīniešu valoda ir svarīga, jo pēc neilga laika

Ķīna būs pasaules varenākā ekonomika un lielākais tirgus. Latvijas uzņēmējiem, kas pratīs uz šo valsti eksportēt, var droši pareģot gandrīz neierobežotas izaugsmes un peļņas iespējas. No Krievijas nekas liels nav sagaidāms. Jau šodien mūsu ekonomiskās attiecības ar Igauniju ir lielākas nekā ar Krieviju. Kā imports, tā eksports uz Krieviju ir 10% līmenī. Ja arī rastos iespēja to palielināt, šo attiecību apkalpošanai Latvijā cilvēku netrūkst.

Tad vēl esmu dzirdējis īpaši dīvaino argumentu, ka, lūk, krieviem esot tūkstoš gadu ilga, liela kultūra un tādēļ jāmācās krievu valoda. Vai kāda kultūra ir liela vai maza, tas ir ļoti subjektīvs jēdziens. Liela izskatās jebkura kultūra tam, kas nepazīst neko citu. Protams, krieviem ir sava kultūra, un labi, ka viņi to ciena. Bet tāda ir visām tautām, arī Austrālijas aborigēniem. Ja kāds grib mācīties svešvalodu kultūras dēļ, tad jau vērtīgāk būtu apgūt klasisko grieķu vai latīņu valodu. Tajās oriģinālā valodā iepazīstamas daudz senākas un iespaidīgākas kultūras.

Arī morālas dabas iemesls

Iepriekš uzskaitītie iemesli, kādēļ latviešiem nevajag mācīties krievu valodu, nāk no politikas, ekonomikas un kultūras jomām. Bet ir arī morālas dabas iemesls to nedarīt. Tas saistās ar mūsu vēsturisko pieredzi ar Krieviju. Jau 1481. gadā krievu un tatāru armija laupīdama, slepkavodama un dedzinādama iebrūk latviešu apdzīvotajā teritorijā. 1558. gadā sākas Jāņa Briesmīgā iebrukums, kura laikā tiek pastrādātas neiedomājamas mežonības pret latviešu tautu. No Briesmīgā laikiem uzglabājušās kāda ceļotāja piezīmes ar pazīstamo citātu: ceļā no Rīgas līdz Tērbatai nedzirdēju ne gaili dziedam, ne suni rejam. Par Pētera I iebrukumu stāsta Šeremetjeva vēstule caram: …ienaidnieka zemē nav vairs ko postīt… no Rīgas līdz Valkai viss ir iznīcināts… Tad Sarkanais terors pēc Pirmā pasaules kara, 1937. – 1938. gada Staļina tīrīšanās noslepkavotie 72 000 latviešu, Baigais gads un 14. jūnijs, 25. marts, gulagā nobendētie karagūstekņi. Vēl tādi “sīkumi” kā klaušas un dzimtbūšana, Kauguru nemieros nošautie, 1905. gadā nošautie, pēc Otrā pasaules kara nošautie (zemnieki, kurus turēja aizdomā par nacionālo partizānu atbalstīšanu). Mācīties tās valsts valodu, kas pastrādājusi šos briesmu darbus pret mūsējiem? Nē, paldies!

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+