Krievu zinātnieki noskaidrojuši: par slepkavu piedzimst 5
Cilvēce vienmēr meklējusi atbildi uz jautājumu, vai spēja aukstasinīgi atņem dzīvību līdzcilvēkiem slēpjas iedzimtībā, vai arī tā tiek iegūta dzīves laikā. Sibīrijas zinātnieki, izpētot 161 par smagiem noziegumiem tiesāta cilvēka biogrāfiju un genotipu, viennozīmīgi secinājuši: slepkavas gēns tiešām pastāv.
Agrāk tika uzskatīts, ka lielākā daļa no slepkavām un citu smagu noziegumu veicējiem ir pakļauti impulsīvām agresijas lēkmēm, kas attīstās bērnībā saistībā ar uzmanības deficīta sindromu (UDS) un hiperaktivitāti.
Taču Novosibirskas universitātes zinātnieku slēdziens liecina, ka daudzas cietsirdīgas slepkavības tiek īpaši izplānotas un nekādā veidā nav saistāmas ne ar impulsivitāti, ne arī ar UDS.
Pētījuma vadītājs (tas, starp citu, publicēts respetablā starptautiskā kriminālistikas izdevumā “Journal of Criminal Justice”) Pjotrs Meņšanovs pierādījis, ka daudzi aukstasinīgi slepkavas nepavisam nav impulsīvi, turklāt auguši labās ģimenēs. Viņiem, tieši pretēji, labi attīstīta t.s. “aukstā”, plānotā agresivitāte, kas cieši saistīta ar noteiktām mazaktīvām dopamīna receptora D4 formām.
D4 smadzenēs sintezējas salīdzinoši nelielā daudzumā, tas klātesošs smadzeņu pusložu apvalkā, hipokampā, mandeļveida ķermenī, arī acs tīklenē, sirds un aknu šūnās, kā arī limfocītos.
“Noteicošais ir tas, ka šim gēnam ir ļoti plaša iedarbība, viena no kuras izpausmēm – nestandarta domāšana,” norāda Meņšakovs.
Tiek uzskatīts, ka cilvēka domāšanas elastību, atvērtību un spēju pieņemt nestandarta lēmumus citastarp nosaka arī D4 mazaktīvās formas. Citiem vārdiem sakot, – slepkavību šāds cilvēks var uztvert kā nestandarta risinājumu, skaidro pētījuma autori, piebilstot, ka gēns nosaka tikai ievirzi, bet galīgo lēmumu, vai slepkavību īstenot vai ne, var iespaidot arī citi apstākļi.
“Vai var pēc genotipa noteikt slepkavu?” – šādu jautājumu uzdod pētījuma autori, paši atbildot, ka nē, iespējams noteikt tikai cilvēka domāšanas ievirzi. Savukārt cilvēki jāapmāca sociālām normām, ieaudzinot, ka pat pie viselastīgākās izpratnes par nestandarta risinājumiem atsevišķas darbības, kā, piemēram, slepkavība, tomēr nav pieņemamas.
