Krievvalodīgie vēlas, lai viņi būtu sabiedrotie, nevis svešinieki 0
Krievvalodīgie vēlas, lai viņi būtu Latvijas valsts sabiedrotie, nevis svešinieki, šādu viedokli 24.februārī forumā par starpetniskās sadarbības iespējām pēc referenduma pauda jurists, biedrības “Dzimtā valoda” atbalstītājs Illarions Girss.
Viņš norādīja, ka divvalodības referendumā latvieši nobalsoja par latviešu valodas drošību, ko viņš arī saprotot, nevis pret krievu valodu. Savukārt krievvalodīgie referendumā nebalsoja pret latviešu valodu vai Latvijas valsti, bet gan pret to etnisko diskrimināciju, ko tie Latvijā izcieš kopš 1991.gada.
Girss uzskata, ka nav jēgas meklēt vainīgos, daudz svarīgāk ir koncentrēties uz to, kā dzīvot nākotnē.
“Abām kopienām jāatrod kopēja valoda, kas nav ne latviešu valoda, ne krievu valoda, bet gan sapratne par vēlmi dzīvot labklājības valstī. Krievvalodīgo kopiena nav pret latviešu valodu un latviešu kultūru, un mēs esam gatavi atbalstīt latviešu kultūru pret tiem riskiem, kurus tai rada nevis krievu kultūra, bet gan globalizācija un depopulācija. Mēs esam gatavi kopā ar jums maksāt nodokļus, lai atbalstītu Latvijas kultūru, jo tas šeit ir svarīgi,” sacīja jurists.
Viņš norādīja, ka krievu valodu pretnostatīt latviešu valodai Latvijā ir valdošo aprindu mīts ar kuru tie cenšas sanaidot sabiedrību pēdējos 20 gados, lai tā būtu viegli kontrolējama.
Girss kritizēja integrācijas politiku, kas ir izgāzusies, jo tās būtība bija asimilēt krievvalodīgus. Tā vietā, lai krievus latviskotu, viņš piedāvāja abu Latvijas kopienu partnerību. Jurists skaidroja, ka Latvijā dzīvojošie krievi ir savējie, jo Krievijas krievi ir citādi, tādēļ viņi vēlas, lai būtu iespēja proporcionāli piedalīties valsts pārvaldē, sazināties ar savu valsti dzimtajā valodā, iegūt gan vidējo, gan augstāko izglītību dzimtajā valodā.
“Referenduma rezultāti parādīja, ka iepriekšējā etnopolitika neder. Jāapzinās, ka Latvijas valsts var kļūt vienlīdz dārga kā krieviem, tā latviešiem uz vienlīdzīgiem principiem. Ja valsts arī tagad mūs nedzirdēs, mēs tiešām iziesim ielās,” solīja Girss.
Arī Latvijas Universitātes (LU) Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Andrejs Berdņikovs brīdina, ka referenduma rezultāti ir parādījuši, ka valstī veidojas sociālās krīzes un riska situācija, ko valdošie politiķi nedrīkst ignorēt.
Berdņikovs uzskata, ka valstij ir jārunā ar visiem krievvalodīgajiem, ne tikai lojālajiem krieviem, kā tas notiek pašlaik, valdības konsultatīvajās padomēs aicinot tikai “labos” krievus. Viņš pauda bažas, ka pašlaik sabiedrība spēj mobilizēties uz etniskajiem nevis sociāli ekonomiskajiem jautājumiem, kas ir daudz aktuālāki.
Pētnieks pauda cerību, ka Latvijā līdz vardarbībai nenonāks, ņemot vērā šeit dzīvojošo mentalitāti, taču iziešana ielās būs savas attieksmes paušana, piebilda Berdņikovs.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotajiem provizoriskajiem tautas nobalsošanas rezultātiem par Satversmes grozījumu pieņemšanu ir nobalsojuši 273 347 vēlētāji, bet pret grozījumu pieņemšanu bijuši 821 722 vēlētāji. Provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tautas nobalsošanā nav pieņemts.
Tautas nobalsošanā balsotāju sarakstos bija ierakstīts 1 098 921 vēlētājs, tautas nobalsošanā tika saņemtas 1 098 593 derīgas balsošanas zīmes. No visām derīgajām zīmēm 3524 jeb 0,32 procenti balsošanas zīmju tika atzītas par nederīgām, jo tajās vēlētāji bija atzīmējuši vai nu abas atbildes “par” un “pret”, vai nevienu no atbildēm.
