Foto – Līga Vasiļūna

Krīgers: Saņemti signāli par LABA šaubīgo finansiālo darbību 13

Kā valdības tapšana un Zolitūdes traģēdijas seku izmeklēšana izskatās no darba ņēmēju aizstāvju pozīcijām? Par to Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāju Pēteri Krīgeru iztaujāja “Latvijas Avīzes” žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ģirts Zvirbulis.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Artuss Kaimiņš savā raidījumā pamatīgi nokaitina LTV leģendu Andreju Volmāru, kurš pamet sarunu pusratā
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
Policija aicina atpazīt attēlā redzamās sievietes, kuras nokārtoja dabiskās vajadzības Rīgas skolas sporta kompleksā 15
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Pēc Zolitūdes traģēdijas arodbiedrību pārstāvji plašsaziņas līdzekļos nav īpaši manīti. Tādēļ varētu rasties iespaids, ka neko nedarāt. Bet kā tad īsti ir?


– Vispirms jāsaka, ka Zolitūdes “Maxima” veikalā arodbiedrības vispār nebija un neviens nav vērsies pie mums pēc konsultācijām vai palīdzības. Līdz ar to mums nav pārāk daudz informācijas, tādēļ mēs no savas puses īpaši necentāmies līst publiskajā telpā. Tiesa, Tirdzniecības darbinieku arodbiedrībā ir daži desmiti “Maxima” darbinieku un šīs arodbiedrības vadītāja arī vairākkārt tikusies ar presi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mūsu galvenais uzdevums šobrīd ir divos līmeņos sadarboties ar “Maxima” vadību. Pirmais līmenis – tepat Rīgā tikāmies ar uzņēmuma krīzes grupas priekšnieku Ignu Staškeviču un pārrunājām darbinieku situāciju. Ceram panākt to, lai mūsu intereses par darbiniekiem būtu apmierinātas, kā arī likt uzņēmumam saprast, ka reputācijas atjaunošana nav iespējama, neuzlabojot rūpes par saviem darbiniekiem. Otrs līmenis – tikos ar savu leišu kolēģi – Lietuvas arodbiedrību konfederācijas priekšsēdētāju Arturu Čerņausku, un mēs runājām par to, ka vajadzētu visu trīs Baltijas valstu arodbiedrību apvienībām kopīgu tikšanos ar “Maxima” augstākā līmeņa akcionāriem, lai izrunātu darbinieku stāvokli, jo situācija Lietuvā un Igaunijā īpaši neatšķiras no tās, kas ir Latvijā.

Ģ. Zvirbulis: – No tās informācijas, kas jums šobrīd ir pieejama, kāds būtu arodbiedrību savienības vērtējums par darbinieku tiesību ievērošanu Zolitūdes veikalā?


– Ir notikuši rupji likuma pārkāpumi. Visos normatīvajos aktos ir skaidri un gaiši ierakstīts: ja noskan trauksmes signalizācija, jāatstāj telpas.

– Pieņemsim, ka šajā veikalā būtu bijusi spēcīga arodbiedrība, koplīgums un pilnībā ievērotas darbiniekiem likumā noteiktās tiesības. Vai tādā gadījumā traģēdijas sekas būtu mazākas? 


– Protams! Jo arodbiedrības lielu akcentu liek uz izglītošanas jautājumiem par darba tiesībām un darba aizsardzību.

– No “Maxima” Latvijas darbiniekiem arodbiedrībā gan apvienojušies tikai ap sešdesmit cilvēku. Kā jūs skaidrotu tik niecīgu interesi?


– Pašlaik jau ir ap simts biedriem. Viņi paši nevēlēšanos iesaistīties skaidro ar bailēm no darba devējiem. Man gan vienmēr liekas, ka šīs bailes tiek pārspīlētas. Ir dīvaini, ka cilvēki, kuri laikā, kad te bija naidīgas armijas vienības, gāja uz barikādēm aizstāvēt neatkarību, nezinot, vai pārnāks dzīvi, tagad pēkšņi tik ļoti baidās no kaut kāda veikala direktora vai cita priekšnieka. To man grūti saprast. Lai gan, no otras puses, cik saprotu, minētajā veikalā lielākā daļa darbinieku bija krieviski runājošas pirmspensijas vecuma kundzes, kurām citu darbu atrast vienkārši nav iespējams. Tādēļ viņām tiešām varētu būt milzīgas bailes no atlaišanas.

Reklāma
Reklāma

– Bet vai šāda cilvēku apspiešana notiek tikai “Maxima”? Kā tad ar “Rimi” un citām lielveikalu ķēdēm?


– Tomēr zināmas atšķirības ir. Piemēram, jūsu piesauktā “Rimi” arodbiedrībā ir aptuveni septiņi simti biedru. Tur ir noslēgts darba koplīgums. Tirdzniecības darbinieku arodbiedrībai ar uzņēmuma vadību ir atsevišķas vienošanās par pārtraukumiem darbā, ja, piemēram, kasieriem vajag uz brīdi atiet no kases. Protams, tur arī notiek sarunas, strīdi. Šobrīd strādā pie jauna koplīguma, un tas neiet viegli, jo katrs punkts, ko prasa arodbiedrība, maksā zināmu naudu, no kuras uzņēmuma vadītājiem negribas šķirties. Par citām tirdzniecības ķēdēm man precīzas informācijas trūkst, bet, spriežot pēc saņemtajām sūdzībām, arī daudzviet citur nekāda spožā situācija nav.

V. Krustiņš: – Pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā ar dažādām skaļām aktivitātēm arvien biežāk sevi piesaka tāda arodbiedrība LABA. Parasti gan tā parādās saistībā ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, tamdēļ dzirdētas aizdomas, ka tiek finansēta par pašvaldības naudu. Sakiet, vai šī LABA arī saistīta ar jūsu vadīto LBAS?


– Signāli par viņu šaubīgo finansiālo darbību ir saņemti, bet mums valstī ir speciālas institūcijas, kas to var pārbaudīt. Savā laikā mums ar LABA bija sarunas par iespējamo sadarbību un uzdevām jautājumu par viņu finansiālo darbību. Visas dalīborganizācijas regulāri atskaitās par biedru skaitu, iekasētajām biedra naudām, no kuras LBAS darbībai pārskaita 3%. LABA šos datus negribēja atklāt, bet tikai pajautāja: “Cik jums vajag? Mēs jums pārskaitīsim.” Bet mums tomēr ir savi zināmi principi un disciplinējoši noteikumi. Ja kāds tos nevēlas ievērot, tad nekāda draudzība nevar sanākt. Tādēļ saku pavisam skaidri – mums ar LABA nav pilnīgi nekāda sakara un nekādu attiecību! Viņi darbojas atsevišķi no mums. Tā ir viena no tām arodbiedrībām, kas nav iestājusies LBAS. Tajā apvienoti pamatā “Rīgas satiksmes” darbinieki, kurus uz LABA brutāli pārcēla no mūsu savienībā ietilpstošās Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS. Pašlaik LABA nekorektām metodēm pārvilina arī “Rīgas namsaimnieka” darbiniekus.

Vai viņi vairāk aizstāv darba ņēmējus vai Ušakovu? Neņemšos spriest. Taču mani izbrīna, ka LABA biedri nāk pie mums uz LBAS prasīt konsultācijas dažādos jautājumos par attiecībām ar darba devēju. Acīmredzot LABA to viņiem nenodrošina.

– Salīdzinoši īsā laikā Latvijas politikā ir atgriezušies vai sevi pieteikuši vismaz trīs nopietni spēki – Einars Repše ar savu “Latvijas attīstībai”, Ainārs Šlesers ar “Vienoti Latvijai” un arī Inguna Sudraba veidošot partiju. Varbūt ar kādu no viņiem arodbiedrībām varētu veidoties labāka sadarbība nekā ar pašreizējiem politiskajiem spēkiem?


– Nesaistu nekādas cerības, jo visi šie topošie politiskie spēki ir vairāk vai mazāk labēji noskaņoti. Un tas cilvēku loks, kas ap šiem partiju līderiem riņķo, pilnīgi noteikti nav arodbiedrību cilvēki. Tas ir tāds Latvijas paradokss – pētījumi un aptaujas parāda, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju savās vērtībās ir kreisi noskaņoti. Taču viena pēc otras veidojas labējas partijas. Un jautrākais, ka visas kā viena apgalvo, ka labējā flangā bijis pilnīgs tukšums, ko tieši viņi tagad aizpildīšot.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.