Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. jūlijs, 2014
Drukāt

Kriminālatbildības noteikšana – cīņa ar “aplokšņu algu” sekām, nevis cēloņiem, uzskata LRTK (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Tā saukto “aplokšņu algu” izmaksa ne tikai negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, bet arī kropļo konkurenci, uz nenomaksāto darbaspēka nodokļu rēķina radot konkurences priekšrocības negodprātīgajiem komersantiem,” uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente (LTRK) Lienīte Caune, norādot, ka LTRK atbalsta VID iniciatīvu meklēt risinājumus “aplokšņu algu” izskaušanai, tomēr ierosinājums noteikt kriminālatbildību uzskatāms par cīņu ar “aplokšņu algu” maksāšanas sekām, nevis cēloņiem.

“Uzņēmējiem – “aplokšņu algu” izmaksātājiem – jau šobrīd ir paredzēta kriminālatbildība un/vai administratīvā atbildība, tomēr, atbildības noteikšana nebaida izmaksātājus un nedod gaidīto pozitīvo rezultātu,” vērš uzmanību LTRK viceprezidente, papildinot, ka nav pamata uzskatīt, ka finansējuma apmēra, no kura piemērot kriminālatbildību, samazināšana būtiski ietekmēs vai risinās šo problēmu, kuras cēlonis meklējams uzņēmējdarbības vidē, darbaspēka nodokļu augstajā īpatsvarā un valsts nodevu apjomā. “Ir nepieciešams cīnīties ar problēmas cēloņiem, kas rada “aplokšņu algas,” vēlreiz uzsver Caune.

“Lai uzņēmumam būtu iespēja darbiniekiem izmaksāt “aplokšņu algas” tajā jābūt pieejamiem skaidras naudas līdzekļiem,” vērš uzmanību LTRK viceprezidente, uzsverot, ka piedāvātie Grozījumi Komerclikumā neparedz risinājumus t.sk. kriminālatbildības pārskatīšanu par veiktajiem darījumiem, kuru mērķis ir iegūt šos skaidrās naudas līdzekļus “aplokšņu algu” izmaksai, apejot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Uzņēmēji ir pārliecināti, ka augstie darbaspēka nodokļi ir “aplokšņu algu” cēlonis – par katru eiro, kas algas veidā tiek izmaksāts darbiniekam, darbaspēka nodokļos uzņēmējam ir jāsamaksā 81 eiro cents.

“Kriminālatbildības noteikšana arī “aplokšņu algas” saņēmējam nemainīs situāciju – darba ņēmējs lielākoties nav informēts par to, vai par viņu ir veikta nodokļu nomaksa, vai arī viņam nav iespējas to ietekmēt,” norāda Caune.

Uzņēmēji uzskata, ka bez visaptveroša plāna cīņai ar “ēnu” ekonomiku, efektīvu tajā ietverto pasākumu piemērošanas mehānismu izstrādes un par šī plāna īstenošanu atbildīgas komandas nozīmēšanas, kriminālatbildības noteikšana par “aplokšņu algu” izmaksu mērķi nesasniegs. Tādēļ LTRK VID sagatavoto Krimināllikuma grozījumu projektu atbalsta ar nosacījumu, ka tas kļūst par Finanšu ministrijas un uzņēmēju pārstāvības organizāciju kopīgi izstrādātā “ēnu” ekonomikas apkarošanas plāna sastāvdaļu.

Jau ziņots, ka VID rosinājis izdarīt grozījumus Krimināllikumā, paredzot pantu, kuru piemērojot būtu iespējams saukt pie kriminālatbildības par “aplokšņu algu” izmaksu, samazinot valstij nodarīto apmēru zaudējumu no „lieli apmēri” uz “būtisko kaitējumu” (t.i. piecu minimālo mēnešalgu apmērā, kas ir 1 600 eiro)

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nepārprotama nevēlēšanas ievērot valsts likumus.Joprojam neviens nevēlās izskaidrot pašvaldību nostāju šajā jautājumā.Ir iespaids ka pašvaldības ieņem klaji pretvalstisku poziciju šajā problemā.Ir saskatama velme risināt šo problēmu ar infatīlām metodem.

Draugiem Facebook Twitter Google+