2009. gadā LU rektors Mārcis Auziņš (otrais no labās) un RSU rektors Jānis Gardovskis (trešais no labās) draudzīgi saskandināja. Nu abu augstskolu savstarpējos karos iesaistīta pat Ģenerālprokuratūra un policija.
2009. gadā LU rektors Mārcis Auziņš (otrais no labās) un RSU rektors Jānis Gardovskis (trešais no labās) draudzīgi saskandināja. Nu abu augstskolu savstarpējos karos iesaistīta pat Ģenerālprokuratūra un policija.
Foto – LETA

Kriminālprocesi augstskolās un IZM 2

Patlaban tiesībsargājošās iestādes izmeklē divus kriminālprocesus, kas saistīti ar augstākās izglītības nozari.
 Tie liecina gan par to, ka augstskolu pārvaldība būtu uzlabojama, gan arī par to, ka konkurence augstskolu vidū ir tik liela, ka konkurentu apkarošanai talkā tiek aicināta pat Ģenerālprokuratūra.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Pirmo kriminālprocesu ierosinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pret Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) amatpersonām. Kriminālprocess ierosināts jau pērnā gada decembrī, taču ziņas par to “noplūda” tikai tagad. RTU amatpersonas tiek turētas aizdomās par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, slēdzot fiktīvu uzņēmuma un autora līgumu, tādējādi nodarot RTU kaitējumu 12 350 latu vai 17 572,46 eiro. Aizdomās tiek turētas arī kādas valsts amatpersonas par bezdarbību, formāli pieņemot noslēgto uzņēmuma un autora līgumu darbu izpildi.

Pēc “Latvijas Avīzes” rīcībā nonākušās informācijas, līgumi slēgti jau 2012. gadā starp Zigmundu Zitmani, kurš tobrīd bija RTU administratīvais direktors, un RTU, kuras vārdā parakstījās augstskolas kanclers Ingars Eriņš, par RTU komunikācijas un mārketinga funkciju izvērtēšanu un Komunikācijas un mārketinga departamenta nolikuma izstrādi. Pēc tam šīs pašas personas slēdza vēl citus līgumus par dažādu koncepciju un arī specifikācijas izstrādi, kā arī par zinātniska kongresa gala ziņojuma sagatavošanu. Interesanti, ka par šo darbu noslēgts vēl viens līgums, nu jau ar citu RTU darbinieku. Rektors Leonīds Ribickis parakstīja aktu par darba pieņemšanu no abiem kungiem, un arī samaksāts tika abiem – katram pa 1800 latiem. L. Ribickis KNAB paskaidrojis, ka abi strādājuši kopā, tāpēc arī maksāts abiem. KNAB rīcībā gan nonākusi informācija, ka daļu darba, par ko maksāja Z. Zitmanim, patiesībā veikuši viņam pakļautie administratīvā departamenta darbinieki, kuri nav saņēmuši papildu atlīdzību. Jāpiebilst, ka par Z. Zitmaņa veiktajiem darbiem samaksa auga – reiz maksāti pat 5000 lati. Pārsvarā nauda ņemta no RTU Centrālās attīstības fonda Vakara apmācības studentu maksas darba algas fonda, tikai pēdējā reizē maksāts no Administratīvā departamenta līdzekļiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Situācija, protams, neglīta. Nav saprotams, kāpēc RTU būtu jāslēdz autora un uzņēmumu līgumi ar saviem darbiniekiem par darbiem, kas varētu ietilpt arī viņu ikdienas pienākumos. Taču, tā kā augstskolas nav valsts iestādes un tām ir sava autonomija, naudas šķiešanā tās ir gana brīvas. Acīmredzot KNAB nav atradis situācijai atbilstošu krimināllikuma pantu, tāpēc lūdzis IZM veikt dienesta pārbaudi un pateikt KNAB priekšā, kādus normatīvos aktus RTU pārkāpis un vai līdz ar to patiešām nodarīti materiālie zaudējumi. Komisija izveidota jau jūlijā, tās darba rezultāti pagaidām nav zināmi. Lūdzot RTU komentēt šo kriminālprocesu, saņēmu atbildi, ka RTU pati vispirms saņēmusi anonīmu sūdzību par iespējamām nelikumīgām darbībām un, reaģējot uz to, pēc savas iniciatīvas vērsusies KNAB ar lūgumu pārbaudīt sūdzībā minētos faktus. Bīstoties kaitēt izmeklēšanai, neko vairāk augstskola nekomentē, taču uzsver, ka zaudējumi vēl nav pierādīti un ka dažas lietā iesaistītās personas RTU vairs nestrādā.

Otrs kriminālprocess vērsts pret pašām IZM amatpersonām un saistīts ar joprojām nenorimušo Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) neapmierinātību par to, ka nu arī Latvijas Universitātei (LU) ir tiesības skolot zobārstus un tā šā gada aprīlī saņēma licenci šīs programmas īstenošanai, par ko lēmumu pieņēma IZM Studiju pro­grammu licencēšanas komisija. Maijā Ģenerālprokuratūrā vērsās RSU un Latvijas Zobārstu asociācijas pārstāvis zvērināts advokāts Aldis Liepiņš, kurš uzskata, ka ir safabricēts akreditācijas komisijas sēdes protokols, kurā nolēma dot LU licenci. Attiecīgajā sēdē A. Liepiņš lūdzis, izskatot jautājumu par licences piešķiršanu, kā trešo pusi pieaicināt RSU un asociāciju. Komisijas priekšsēdētāja I. Stūre atbildēja, ka tas neesot iespējams. Vai tam piekrīt citi komisijas locekļi, viņa nejautāja, taču, kā noprotams, neviens arī iebildumus necēla. A. Liepiņš prokuratūrā sūdzas par to, ka protokolā tas arī ierakstīts: “komisijas locekļi komentārus neizsaka un neiebilst”. Advokāts uzskata: vajadzējis rīkot balsojumu, citādi sanāk, ka lēmums pieņemts vienpersoniski. Iebildums gan ir arī pret to, ka tikai protokolā parādās iemesls, kāpēc trešo pusi nevarēja pieaicināt – komisija uzskatot, ka, pēc Administratīvā procesa likuma, tas nav darāms, jo ne RSU, ne asociācijas intereses, izsniedzot licenci LU, netiekot aizskartas. A. Liepiņš sūdzībā norāda, ka ir skartas, jo asociācijai LU sagatavotos zobārstus var nākties sertificēt. Kā tieši aizskarts RSU, gan sūdzībā nav paskaidrots. Taču tas tāpat skaidrs – līdz šim RSU bija vienīgā, kas drīkstēja sagatavot jaunos zobārstus. Nu tādas tiesības ir arī LU, kura gan valsts budžeta finansējumu pagaidām nepieprasa un orientēšoties uz ārvalstnieku apmācīšanu.

Advokāts aptaujājis komisijas locekļus, vai protokols atbilst sēdes gaitai. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra pateicis, ka neatbilst. Taču J. Vētra ir arī RSU profesors un jau iepriekš izteicās pret licences piešķiršanu LU. J. Vētra par protokola safabricēšanu arī lūdzis izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti veikt dienesta pārbaudi.

Iespējams, RSU cer, ka prokuratūras iesniegšana aizkavēs zobārstniecības programmas īstenošanu LU. Taču LU pagaidām nav saņēmusi nekādas ziņas no IZM vai prokuratūras, ka nedrīkstētu uzņemt zobārstniecības studentus.