Foto – Dainis Bušmanis

Kriņģeļ puķvaiņaks
 0

Somu dzejniece Heli Lāksonena (1972) dzimusi Turku, bērnību pavadījusi Ūsikaupunki pilsētā, studējusi somu valodu un filozofiju Turku universitātē. Iznākuši pieci dzejoļu krājumi.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Ir viena no populārākajām somu dzejniecēm, kuras lasāmās un klausāmgrāmatas iznāk desmitos tūkstošos eksemplāru un arvien pulcē pilnas auditorijas dzejnieces viesošanās reizēs. Tā notika arī šoziem, kad Heli Lāksonena viesojās Latvijā, kur viņas dzejoļu atdzejojumus lasīja dzejnieks Guntars Godiņš. Atdzejojumi īpaši ar to, ka veikti nevis literārajā latviešu valodā, bet gan atveidojot Vidzemes lībiskās izloksnes iezīmes, jo Heli dzeja rakstīta tai līdzīgajā dienvidrietumsomu izlok-snē. Nupat G. Godiņa atdzejotais Heli Lāksonenas krājums “Kad gos smei” saņēma Literatūras gada balvu kā labākais pagājušā gada tulkojums.

 

‒ Kā jums pašai patīk grāmatas latviešu izdevums?

CITI ŠOBRĪD LASA

H. Lāksonena: ‒ Man šī grāmata ir tāds dīvains, jocīgs sapnis, un jauki, ka tā tulkota it kā jocīgā valodā, kas pilnīgi atbilst man. To es arī esmu pārbaudījusi ‒ cilvēki smejas tieši turpat, kur smietos somu valodā.

Šī grāmata ir arī skaista kā priekšmets, man ļoti patīk Aijas Zariņas ilustrācijas. Kad man teica, ka grāmatu ilustrēs Latvijā ļoti pazīstama māksliniece, es iedomājos: kas ir pazīstama māksliniece? Varbūt būs kā Iļja Repins? (Smejas) Atšķirot biju pārsteigta, jo grāmatā tiešām ir iekšā dvēsele un atsevišķi tēli pilnīgi atbilst manu dzejoļu prototipiem.

‒ Vai ikdienā runājat dialektā? Jautāju tāpēc, ka Latvijā attieksme pret izloksnēm ir visai pūristiska.

‒ Jā, jā, protams, ikdienā runāju savā izloksnē, un nav tik traki, ka somi nesaprastu. Ar ārzemniekiem gan cenšos runāt somu literārajā valodā. Somijā attieksme pret dialektiem mainījās, kad iestājāmies Eiropas Savienībā. No ES vienmēr nāk dažādas direktīvas, arī tādas, kas ierobežo valodu, taču tā būtībā ir mūsu brīvība, mūsu vizītkarte. Varbūt tādēļ cilvēki sāka saprast, ka dialekti ir vērtība. Ir, protams, tādi, kas uz izloksnes lietošanu raugās skeptiski ‒ varbūt viņi vispār no dzīves neko daudz nesaprot ‒, taču kopumā ļaudis ir atsaucīgi.

‒ Vai ir kas tāds, kas vieno Somijas dienvidrietumu piekrasti, kur dzīvojat, un Latviju?

‒ Četras lietas Latvijai līdzīgas ar Somiju: jūra, Turku cauri plūstošā Auras upe, kas līdzīga Daugavai, tikai mazāka. Trešā lieta ir ozoli, kas aug tikai Raumas apkārtnē, kur es dzīvoju. Un ceturtā ir ķimenes, kuras tāpat citur Somijā nav sastopamas. Mēs gan tās vairāk lietojam maizes mīklā. Pirms braukšanas uz Latviju man bija sapnis nokļūt “Rimi”, jo tur pārdod ķimeņu sieru…

Reklāma
Reklāma

 

 

Gos un bērss

Es grib būt gos apakš bērz.

 

Es negrib nodarbotes a radišan.

Es negrib zubrit jouns aplouzumprograms.

Es negrib skaidrot māts–meits būšans.

Es negrib šito vēstul stiept uz pastkast.

Es negrib zvanit Slimokass tantam,

Es negrib paturet prāta neven pinkod.

 

Dod man būt govei apakš bērz,

met man noguruš ād uz istabgrīd

kamin prekša.

 

Sasirdzs

Kad es bi sasirdzs zalkc,

tad viņč ielik man sava zeķe,

savāc kapijtas pill

a lupīnziedpumpur vabolem,

vārij pusmīkst žubitsol

un ieslēdz rādio.

 

Kriņģeļ puķvaiņaks

Vec siev.

Tievešan a kļousīrup.

Retinols, E vitamins, alvei.

Riktiks nakcgels. Tu i to vērc.

 

Vec siev.

Tu i kriņģeļ puķvaiņaks,

tu i magons pogaļ.

 

Nepūlas tik doudz, nedzenas tik ļot, ļoujas.

Kriņģeļ puķvaiņaks, magons pogaļ.

 

Putn ilgs

Ja es varet to putn,

to egļzīlit,

dabut seu.

 

Tas gaidit man māja un prasitos man klēpi,

baiditos no visem citem, tik ne no mans.

 

Bet ko es varet viņam dot?

Vai es nākt māja pa darbden vid, ja tas būt slims,

vai es neiet uz viesibam, ja tas ilgotos pec mans,

vai es būt nomoda un turet rok uz to mazo, karsto galv,

vai es ļout tam taisit ligzd 
ouzpārsl kule?

 

Egļzīlit man nedabut.

Es par viņ nevar samaksat.

 

Brouc nu šur!

Paķer lidz kulit a bulkam un mais a veļ!

 

Uztaisis ciema riktig veļsden:

veļšņors būs nošlīnijs,

zeķs būs nots.

Pa tam notim tu spēles man.

Pa tam zeķbiksem

gaaaars ilgs.